Ogres slimnīcai pārmet vēlmi iegādāties automašīnu «Opel»

[ A+ ] /[ A- ]

Aizvadītajās brīvdienās valsts lielākajos masu plašsaziņas līdzekļos Ogres slimnīcas vārds izskanēja pat divas reizes. Aģentūra LETA ziņoja, ka lokālajām slimnīcām neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai tiks piešķirts papildu finansējums. Otra vēsts nāca no LNT raidījuma «TOP 10» – Ogres slimnīca vēlas iegādāties ekskluzīvu auto ar «ekstrām»!

Pirmā ziņa bija ļoti neitrāla – kopumā, veicot līdzekļu pārdali veselības aprūpes nozares budžetā, finanšu apjoms lokālajām slimnīcām palielināsies 685 971 lata apmērā, otro lielāko summu no šī finansējuma (Ls 85 403) nolemts piešķirt Ogres slimnīcai. Toties televīzijas žurnālistiem šķita, ka viņi atraduši faktus par klaji nesaimniecisku mūsu slimnīcas rīcību – Ogres dakteri vēl tikko protestēja, pieprasot valstij papildu finansējumu, bet tajā pašā laikā vēlas iegādāties «glaunu auto», kas aprīkots ar hromētiem durvju rokturiem, ksenona lampām, ādas sēdekļiem un 18 collu diskiem. Savu vārdu šajā sakarā teicis arī veselības ministrs Juris Bārzdiņš, kurš esot pārliecināts, ka iepirkuma procedūra auto iegādei Ogres slimnīcā ir apliecinājums iestādes vadības nesaimnieciskumam. «Ogres slimnīcas izsludinātais konkurss apliecina, ka draudi nesniegt neatliekamo medicīnisko palīdzību ekonomisku iemeslu dēļ ir nepamatoti. Slimnīcām joprojām ir iespējams sabalansēt izdevumus ar esošajiem ienākumiem, neatteikt palīdzību iedzīvotājiem un vēl atvēlēt līdzekļus investīcijām. Bet, lai šādi strādātu, iestādēm nepieciešami saimnieciski vadītāji,» J.Bārzdiņš paudis Veselības ministrijas mājaslapā.

Vakar «OVV» sazinājās ar SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētāju Daini Širovu. Jautāts par valsts piešķirto papildus finansējumu, D.Širovs nekavējoties precizēja, ka slimnīca no tā vēl neko nav saņēmusi. Tajā pašā laikā Ogres mediķi līdz 1.septembrim no līdzekļiem, kas paredzēti neatliekamās palīdzības sniegšanai, esot pārtērējuši jau 160 tūkstošus latu. Prognozējot, ka gada pēdējos četros mēnešos pacientu vienmēr ir vairāk, ar visu valsts piešķirto papildu finansējumu var iznākt, ka slimnīca cilvēku ārstēšanā būs iztērējusi 200 tūkstošus latu no saviem tam neparedzētajiem līdzekļiem. Problēma, kā skaidroja Širovs, ir tajā, ka valsts ierēdņi jau sākotnēji paredzējuši, ka neatliekamā medicīniskā palīdzība būs vajadzīga daudz mazākam skaitam cilvēku, nekā tas ir reālajā dzīvē. Mediķi nedrīkst atteikties sniegt neatliekamo palīdzību cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešama, bet valsts negrib par to maksāt, tāpēc slimnīcu kolektīvi bija spiesti rīkot protesta akcijas.

Runājot par «glauno auto», valdes priekšsēdētājs atklāja, ka, piemēram, pagājušajā gadā SIA «Ogres rajona slimnīca» apgrozījums bija 3 miljoni latu, bet peļņa – 477 tūkstoši latu. Pagājušā gada peļņa lielākoties tika ieguldīta jaunā slimnīcas korpusa celtniecības pabeigšanā un moderna aprīkojuma iegādē. Šogad vien slimnīcas vajadzībām jau iegādāts jauns mamogrāfs, divi fonoskopi, jauns rentgena aparāts. Kopumā slimnīca ir nokomplektēta ar visu nepieciešamo, bet tā gadījās, ka pēdējā laikā avārijās bojātas divas uzņēmuma automašīnas. Tieši šī iemesla dēļ radās nepieciešamība īsā laikā iegādāties jaunu vidējās klases mašīnu. Vidējās klases tādēļ, ka šiem automobiļiem ir augstāka drošības pakāpe. Arī iepriekšējām mašīnām bija kaut vai tie paši ksenona lukturi. Turklāt kritērijus, kādai jābūt iegādājamai automašīnai, noteica nevis slimnīcas vadība, bet gan iepirkumu komisija triju cilvēku sastāvā. Piemēram, prasību pēc 18 collu diskiem komisija pamatoja ar slikto ceļu stāvokli Latvijā.

D.Širovs atzina, ka laba automašīna viņa vadītajam uzņēmumam ir vitāli nepieciešama. Iepriekšējam auto astoņu ekspluatācijas gadu laikā nobraukums bija 200 tūkstoši km. Mašīna tiek izmantota arī braucieniem pie slimnīcas sadarbības partneriem ārzemēs, kuri ziedo slimnīcai nepieciešamo aprīkojumu. Piemēram, jaunajā korpusā ir 116 modernas gultas, ja tās visas būtu jāpērk, nāktos iztērēt apmēram 114 tūkstošus latu. Sadarbības rezultātā tās iegūtas kā bezatlīdzības palīdzība.

Dakteris Širovs ir sašutis par televīzijas žurnālistu uzvedību, burtiski ielaužoties viņa kabinetā slimnieku pieņemšanas laikā. Neskatoties uz to, ka mediķis ar asinīm notraipītiem cimdiem rokās tajā brīdī šuvis ciet brūci kādam pacientam, bet aiz durvīm gaidījuši vēl astoņi apmeklētāji, viņam nekavējoties pieprasīti paskaidrojumi par izsludināto iepirkuma konkursu, un aizņemtība pasniegta kā atteikšanās runāt ar žurnālistiem.

D.Širovs ir neizpratnē, kāpēc tika sacelta tāda ažiotāža par pelnoša uzņēmuma vēlmi iegādāties vienu automašīnu, kas, pēc Valsts ieņēmumu dienesta normatīviem, nebūt nav reprezentablās klases auto. Ja slimnīca pirktu lietotu mašīnu, tāpat tiktu saņemti pārmetumi par līdzekļu nelietderīgu izšķērdēšanu. D.Širovs pieļauj, ka tā ir sava veida atriebība par mediķu nepiekāpību, pieprasot valstij godīgi nopelnīto samaksu par savu darbu.