Ogres slimnīcas liktenis pagaidām neskaidrs

[ A+ ] /[ A- ]

Aizvadītajā nedēļā atklātībā nonāca Veselības ministrijas (VM) informatīvā ziņojuma melnraksts, kurā paredzēts no 1.jūlija reorganizēt un slēgt vairākas slimnīcas, tajā skaitā arī Ogres slimnīcu, pacientu ārstēšanu koncentrējot 10 lielākajās slimnīcās.

Ogres slimnīcas galvenais ārsts Jānis Trops «Ogres Vēstis Visiem» atzina, ka oficiālas informācijas par šiem VM plāniem vēl nav, ministrijas pārstāvji šo jautājumu nav pārrunājuši arī ar slimnīcas vadību, taču, visticamāk, pārmaiņas slimnīcas darbā ir gaidāmas.

Saskaņā ar VM šobrīd vēl neapstiprināto plānu paredzēts, ka no 1.jūlija Latvijā neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana varētu tikt koncentrēta 10 slimnīcās – trijās Klīniskās Universitātes slimnīcās Rīgā, proti, Bērnu, Austrumu un Stradiņa, kā arī septiņas reģionālās slimnīcās – Daugavpilī, Jēkabpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Pārējās 11 slimnīcās neatliekamo palīdzību valsts vairs neplāno apmaksāt un šīs slimnīcas varētu apvienoties ar reģionālajām slimnīcām vai kļūt par to struktūrvienībām. Tā veselības ministrija iecerējusi ietaupīt 1,16 miljonus latu. Ogrei tuvākās slimnīcas atradīsies Rīgā un Jēkabpilī. Jaunais veselības ministrs Didzis Gavars par slimnīcu slēgšanas plāniem vēl nav gatavs runāt, solot tos vēl izvērtēt, bet no valsts sekretāra Linarda Muciņa teiktā izriet, ka runa varētu būt vien par termiņa atlikšanu.

J.Trops uzskata, ka šāda situācija būtu katastrofāla un vislielākie cietēji reorganizācijas rezultātā būtu pacienti, kuri nevarētu saņemt kvalificētu palīdzību savas dzīves vietas tuvumā. Arī daudzos gadījumos, kad pacientam vajadzētu atrasties slimnīcā, piemēram, izslimojot plaušu karsoni, saskaņā ar jauno plānu, visticamāk, viņiem šāda iespēja būtu apgrūtināta un ārstēšanos nāktos veikt mājas apstākļos, ģimenes ārsta uzraudzībā, jo arī lielo slimnīcu iespējas uzņemt pacientus ir ierobežotas, turklāt jau šobrīd medicīnas iestādes strādā ar zaudējumiem. Arī plānotais naudas līdzekļu ietaupījums, slēdzot slimnīcas, ir ļoti nosacīts, jo, piemēram, par vienu un to pašu pakalpojumu lokālajai slimnīcai valsts maksā mazāk kā reģionālajai vai Universitātes slimnīcai – lokālā slimnīca par katru pacientu, kam sniegta neatliekamā palīdzība, no valsts saņem 171 latu, reģionālā daudzprofilu slimnīca – 240 latu, bet Universitātes slimnīca – 314 latu. Pie izdevumiem pierēķināma arī pacientu nogādāšana medicīnas iestādē, nerēķinot tos gadījumus, ja, nedod Dievs, kādam pacientam tā rezultātā būs nodarīts nopietns, neatgriezenisks veselības kaitējums. Arī lielo slimnīcu vadītāji par šo reorganizācijas plānu nav sajūsmā. Kaut arī profesionāļu un gultu skaits šajās slimnīcās principā pieļautu lielāku pacientu skaita uzņemšanu, taču jau šogad iekrājušies ievērojami parādi, jo valsts ir apmaksājusi tikai pusi no pacientu ārstēšanas izdevumiem, kas radušies slimnīcām.

Galīgo atbildi par to, vai un kuras slimnīcas tuvākajā laikā varētu reorganizēt, veselības ministrija sola šā mēneša laikā, kad valdībā tiks piedāvāti varianti, kur ņemt finansējuma avotus parādos slīgstošajai veselības aprūpei. Tajā pašā laikā dokumentā, kas šobrīd tiek saukts par melnrakstu, ir arī citi piedāvājumi, kā ietaupīt naudu, piemēram, no valsts apmaksāto pakalpojumu groza izņemt vēl vairāk ārstniecības programmu.