Ogres Tautas nama ziedu laiki un posts

[ A+ ] /[ A- ]

Ogres Tautas nams vairs neizskatās pat pēc

Katrreiz, ejot garām Ogres Tautas nama Dieva un cilvēku pamestajai ēkai, sažņaudzas sirds.

Te, pamatskolniece būdama, mācījos pirmos deju soļus. Šeit izskanēja mana izlaiduma balle. Šajās sienās aizvadīts daudz jautru brīžu, kopā ar vecākiem apmeklējot populāros deju vakarus «Sveču gaismā».

 

Tie notiek arī šobaltdien – Ogres Kultūras centrā. Bet kādreiz tik ļoti mīļā māja Rīgas – Daugavpils šosejas malā stāv pamesta. Viens no ievērojamākiem Ogres pilsētas kultūras pieminekļiem nu ir pārvērties par graustu. Bet kādreiz…

 

Uz drupām celtais nams

Vecā kultūras nama vietā Rīgas ielā kopš 18.gadsimta atradās Ogres krogs, kas Pirmā pasaules kara laikā tika sagrauts. 1925.gadā Latvijas Kultūras veicināšanas biedrības Ogres nodaļa lūdza Rīgas pilsētas valdi iznomāt bijušā kroga drupas, ierīkojot tur šķūnīti mēģinājumiem un sapulcēm. 1926.gadā nodaļa tika pārveidota par Ogres Kultūras veicināšanas biedrību, un, 1935.gadā apvienojoties ar Ogres – Sprēstiņu Palīdzības biedrību, ieguva nosaukumu “Ogres Kultūras un palīdzības biedrība”. Tā no Rīgas pilsētas par 3000 latiem nopirka kroga drupas un trīs pūrvietas (apmēram viens hektārs – K.Z.) lielu zemes gabalu.

1927.gada aprīlī, apvienojoties ar Ikšķiles Krājaizdevu sabiedrību, tika nodibināta Apvienoto biedrību namu celtniecības komiteja, ko vēlāk pārdēvēja par rīcības komiteju. Ēkas projektēšanu uzdeva arhitektam Artūram Braunfeldam. Ēkā bija paredzēta zāle ar 1000 vietām – 700 sēdvietām, 150 vietām balkonā un 150 sēdvietām – un kinozāle, bet piebūvē – dzīvoklis un bufete. Sākumā līdzdalībā pieteicās arī Ogres Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība, iemaksājot 500 latus un pieprasot uzbūvēt torni ugunsgrēka novērošanai. Biedrību ieguldījums bija šāds: Ogres Kultūras veicināšanas biedrība būvniecībā piedalījās ar 8100 latiem, Sprēstiņu – Ogres palīdzības biedrība – ar 9851,96 latiem, bet Ikšķiles Krājaizdevu sabiedrība – ar 8500 latiem.

Saņemot aizdevumu no Finansu ministrijas, 1927.gada vasarā sāka būvdarbus, taču būvuzņēmēja negodīguma dēļ iebruka Apvienoto biedrību nama skatuves siena. Līdz ar to citus darbus nācās atlikt un steidzami pārklāt mūrus ar jumtu.

1928.gadā būvdarbus turpināja būvuzņēmējs Millers. Tā paša gada 24.novembrī jaunbūvi iesvētīja un par 2800 latu gadā iznomāja Jānim Bēmam. Iesvētīšanas dienā namā notika pirmā teātra izrāde – «Smalki ļaudis». Ēkā ierīkoja arī tējnīcu.

 

Parādu dēļ nākas ēku pārdot

No 1929.gada Apvienoto biedrību namā sākas aktīva sabiedriskā dzīve. 20.maijā darbu sāka kinoteātris «Ogre», kura īpašnieks bija Jāzeps Jasulis. Notika melodrāmas «Viltus princis» izrāde, divertismentā rādīja «Pats un Patašots Jūrmalā». Publikai savus priekšnesumus rādīja biedrību pulciņi. Biedrību namā notika arī dažādas sanāksmes, un telpas tika izīrētas citām organizācijām. 1930.gadā namu atbalstīja arī Latvijas Kultūras fonds, piešķirot 1000 latu.

1931.gadā ēkas būve tika pilnībā pabeigta. Namā ierīkoja arī ugunsdrošu kameru kinoprojektoram, ielika elektrosūkni un ierīkoja ūdensvadu. Ar Annas Brigaderes lugas «Sprīdītis» izrādi sāka darboties skolēnu teātris. 1931.gada Meža dienās gar Enkurnieku ielu un laukumu pie ieejas tika iestādītas no Skrīveru parka atvestās liepiņas.

1932.gadā Apvienoto biedrību nama Rīcības komiteja tika iesūdzēta tiesā par 44 158 latu lieliem parādiem, ko neizdevās segt līdz pat 1939.gadam. Tā paša gada oktobrī ēka ar 33 657,07 latu parādu tika pārdota aizsargu organizācijai. Tomēr Ministru kabinets parādu dzēsa. Īsu laiku – no 1937. līdz 1939.gadam – ēka piederēja 1937.gadā dibinātajai Ikšķiles Lauksaimniecības biedrībai.

Pēc Otrā Pasaules kara ēka arī turpmāk tika izmantota kultūras vajadzībām.

 

Caur ērkšķiem uz kultūru

Liela daļa ogrēniešu Ogres Tautas namu atceras kā vietu, kur padomju laikā koncentrējās visa bijušā Ogres rajona kultūras dzīve. Visskaļāk tā skanējusi pagājušā gadsimta otrajā pusē, kad Ogres Tautas nama, ko vēlāk pārdēvēja par Ogres rajona kultūras namu, vadību pārņēma Vilma Millere. Millerīte, mūsu Millerīte – tā viņu sauc bijušie kolēģi. Ogres kultūras citadeli viņa prasmīgi un ar sirdsmīlestību sargāja no 1965.gada līdz 1985.gadam, savas darba gaitas apkopojot atmiņu krājumā «Darbam atdots mūžs».

«Tautas namu pieņēmu no direktores Līgas Kalnas,» ar šiem vārdiem sākas V.Milleres atmiņu grāmatiņa. «Tautas namā bija neliela materiālā bāze, malkas apkure, sava saimniecība, katlumāja un cilvēki, kuri saņēma algu no budžeta.

Darbojās jauktais koris, estrādes ansamblis, deju kolektīvs, pūtēju orķestris un bērnu baleta pulciņš. Ritēja remonti, lai siltumu visās telpās nodrošinātu…

…Tas bija laiks, kad mēs visi dzīvojām okupācijā. Ogrēnieši vēl nebija aizmirsuši izvestos piederīgos un citas pārestības…

…It kā viss bija, bet nebija telpu mēģinājumiem. Nebija arī inventāra utt. Sešdesmito gadu beigās jūsmojām – būs jauns kultūras nams! Partijas rajona komitejas 1.sekretāre (Zinaīda Resne) Maskavā izcīnīja atļauju celt jaunu kultūras namu. (Tiesa, lielais sapnis par jauno māju realizējās tikai 20 gadus vēlāk… – K.Z.)

Kad sākām nopietni strādāt, naudas nebija, toties bija nopietnas problēmas. Deju vakari nekādus papildu līdzekļus neienesa. Bija spēcīgs drāmas kolektīvs. Režisora Adermaņa iestudētā brīvdabas luga «Skroderdienas Silmačos» tika izrādīta visās Latvijas brīvdabas estrādēs. Vēlāk režisors K.Valdmanis un M.Tetere – Valdmane iestudēja «Pūt, vējiņi». Reizē brauca divi lieli kolektīvi, un apmeklētāju visur bija ļoti daudz. Radās papildu ienākumi. Pieņēmām darbiniekus, sezonai sākoties, kolektīvu vadītājus. Estrādes ansamblis un diriģents V.Putniņš bija sagatavojuši koncertprogrammu. Toreiz mēs apsteidzām profesionālos teātrus un orķestrus, kuri tā nebrauca un brīvā dabā neuzstājās. Tas bija 60-to gadu beigās.

Nebija transporta. Mūsu vecais autobuss visu viens nespēja. Īrējām ATM. Mašīnas ceļā lūza, mūsu cilvēki ne vienu reizi vien sala uz ceļa pēc koncertiem, izrādēm. Šoferi mainījās, jo bija labāk apmaksātas darba vietas, bet mēs nevarējām atļauties maksāt vairāk. Pats galvenais – mūsu izbraukumi bija sestdienās un svētdienās. Par šoferiem strādāja ģimenes cilvēki, kuri arī nebija apmierināti ar darbu izejamās dienās. Vajadzēja runāt ar dzīvesbiedrēm un ar dažādiem solījumiem pierunāt, lai viņu vīri strādātu tautas labā…»

 

Slavas dziesma valsts mērogā

«Būs diezgan, pieminot tikai dažus pēdējos divos gados fiksētos sasniegumus,» 1983.gada septembrī par Ogres rajona kultūras namu ziņoja laikraksts «Padomju Jaunatne». «Pirmā vieta republikā PSRS sešdesmitgades sagaidīšanai veltītajā konkursā, kā arī otrā – par masu politiskās audzināšanas darbu rajonā. Šogad – zelta medaļas sacensībās starp teicama darba klubiem (Ogres rajonā tādi ir četri). Arī republikas vokāli instrumentālo ansambļu tarifikācijas skatē ogrēniešu komandai kopvērtējuma ražens punktu birums: no četrpadsmit pirmās kategorijas estrādes kolektīviem divi (Tautas estrādes ansamblis «Metronoms» un VIA «Ornaments»), kā arī vienīgais Latvijā koncertējošais pūtēju orķestris «Horizonts» – šā gada republikāniskās skates čempions – mājo šajā pusē.

Arī uzskatāmās aģitācijas neuzbāzīgie, bet ar izziņas materiālu bagātie stendi visu republikas kultūras namu konkurencē atzīti par labākajiem. Pamatvilcienos visa rajona kultūras dzīve redzama tajos kā uz delnas: 28 interešu pulciņos apvienojušies 4314 interesenti, bet 10 200 cilvēku savu brīvo laiku aizvada 326 pašdarbības ansambļos, studijās, koros un teātros, kuru vidū astoņiem ir Tautas kolektīva goda nosaukums…»

 

Labsirdīgais skrandainis

«…Vislielākās grūtības sagādā nenormālā «papirācija»,» pirms 27 gadiem «Padomju Jaunatnes» žurnālistam atzinās V.Millere. «Kultūras namam ir sava lietvedība, arhīvs un papīru kalni, bet nav štata vienības, kas ar tiem nodarbotos…»

…bet tāpēc jau neviens pasākums netiek atcelts. Ogres rajona kultūras namam, kuram sava finansiālā bāze pamatā jāveido no sarīkojumos nopelnītajiem līdzekļiem, trīs koncerti dienā – ap piecsimt skatītāju katrā – ir ne vairāk un ne mazāk kā nepieciešamība. Ēkas kapitālremontam šo līdzekļu tomēr nepietiek.

Tāpēc ir tā, ka pašreizējās celtnes fasāde mazliet atgādina labsirdīgu skrandaini, kurš, ikvienu pretimnācēju laipni sveicinādams, paceļ cauru, nošķiebtu platmali. Uz nama galvassegas pēdas atstājusi ne viena vien rudens rūsa, uz applūdušajām sienām līdzās sadzīvo jau trīs krāsojuma paaudzes, bet ir kaut kas tāds, kas liek jaunatnācējam paskriet tam visam garām un ieved tīrās, gaumīgi iekārtotās iekštelpās. Mājīgums. Par kultūras nama darbinieku radīto gaisotni atgādina viesu grāmatā lasītie PSRS Tautas skatuves mākslinieces Vijas Artmanes vārdi: «Jau uz paša sliekšņa mūs vienmēr sagaida laipnā saimniece V.Millere, kas ir visa tā labā nesēja, ko mums veltī ogrēnieši…»

 

Vai birokrātija traucē progresam?

Lai patiesi izjustu vai kaut cik atcerētos Ogres Tautas nama pagātnes spožumu, jābūt vismaz trīsdesmitgadniekam. Diemžēl vai par laimi (ja nezina labākus laikus – vieglāk aprod ar realitāti – K.Z.), jaunākā paaudze neatceras un pat nezina, cik daudz un kādu krāšņu notikumu atmiņas glabā šī cēlā grausta sienas… Kā tad tas nonāca privātīpašumā?

2001. gada 12. novembrī Ogres pilsētas dome bija noslēgusi ar SIA «Brīvnieki» telpu nomas līgumu ar darbības termiņu līdz 2021. gada 11. novembrim.

2002. gada 27. jūnijā Ogres pilsētas dome pieņēma lēmumu par Ogres Tautas nama nodošanu privatizācijā, 2002. gada 12. septembrī apstiprinot šī objekta privatizācijas noteikumus.

Lēmums par Ogres Tautas nama Rīgas ielā 15 privatizācijas pabeigšanu tika pieņemts Ogres novada domes sēdē 2003. gada 30. janvārī, par privatizācijas vienīgo pretendentu atzīstot SIA «Brīvnieki» un attiecīgi pārdodot Tautas namu šai firmai. Nekustamajam īpašumam tika noteikta cena – 57 800 lati. To veidoja 4082 m2 liela apbūvēta zemes gabala cena – 17 300 lati, kā arī divstāvu ēkas ar telpu kopējo platību 1056,7 m2, 63,3 m2 pagrabu un 46,6 m2 lielu šķūni cena – 40 5000 lati. Saskaņā ar privatizācijas noteikumiem objekta Rīgas ielā 15, Ogrē, izmantošanas mērķi ir kultūras un atpūtas pasākumu organizēšana, komerciāla rakstura darbība.

 

Līdz ko Tautas nams nonāca privātīpašumā, tā īpašnieki sāka mainīties.

Pašlaik Ogres Tautas nams pieder uzņēmējam Jānim Zuzānam, kuram ir visnotaļ ciešs sakars ar SIA «Alfor». Šīs SIA nosaukums ļoti labi pazīstams lielvārdiešiem, kuri ar putām uz lūpām cīnās pret uzņēmuma ieperināšanos Lielvārdes centrā palielas spēļu zāles izskatā. Tomēr Tautas nams J.Zuzānam pieder kā privātpersonai, tamdēļ ogrēniešiem nav pamata domāt, ka tas kļūs par grandiozu spēļu zāli. Tiesa – šādas baumas pa Ogri ir klīdušas, taču J.Zuzāns gan pirms gada, gan aizvakar tās atspēko. «Jā, ogrēnieši par tautas nama likteni zina pat vairāk, nekā mēs paši,» telefonsarunā ironizē J.Zuzāna pārstāvis Oļegs Risakars. Viņš skaidro, ka, ņemot vērā krīzes apstākļus, īpašniekam nav ne mazākās nojausmas, ko darīt ar īpašumu. «Vienīgais, ko saimnieks mēģinājis darīt – uzlikt «skrandainim» jaunu jumtu, taču tas nav izdevies… Ogres novada domes būvvaldes pārstāvju attieksmes dēļ. Prasības, ko uzliek būvvalde, ņemot vērā, ka nams ir kultūrvēsturisks piemineklis, ir neadekvātas,» pauda O.Risakars. «Pēc tās pārstāvju domām, jumta rekonstrukcijai vien mums būtu jāizstrādā pilns projekts, kas izmaksātu 6500 latu. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī, mums šī summa nešķiet samērīga! Izsvērām iespēju patvaļīgi uzlikt ēkai jumtu vai vismaz pagaidu konstrukciju, kas neļautu nokrišņiem bojāt iekštelpas, taču mums piedraudēja ar iespaidīgiem sodiem. Kad vērsāmies būvvaldē ar lūgumu ieteikt kādu arhitektu no Ogres, kurš pārzinātu ēkas specifiku un neprasītu tik lielu naudu kā Rīgas arhitektu biroji, saņēmām atbildi, ka būvvalde nav tiesīga ieteikt uzņēmējus… Esam atvērti sadarbībai ar jebkuru Ogres arhitektu, kuram rūp ne tikai paša maks, bet arī pilsētas arhitektūras pieminekļa liktenis. Nelūdzam strādāt par velti, bet gan par adekvātu samaksu.»

Kamēr kungi stīvējas, tikmēr «labsirdīgais skrandainis» turpina pacelt padilušo cepuri katra garāmbraucēja priekšā…

Raksts tapis sadarbībā ar Ogres Vēstures un Mākslas muzeju

 

Valtera Ozoliņa foto

Ogres kultūras veicināšanas biedrības teātra aktieri zirgu mugurās dodas uz brīvdabas izrādi Ogres estrādē

E. Kalmaņa operetes

Ogres Tautas nams allaž sveicinājis garāmbraucējus, paceļot kādreiz jauno, bet tagad – noplukušo un caurumaino cepuri...

Foto no Ogres Vēstures un mākslas muzeja arhīva