Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūru vada Ieva Skutule

[ A+ ] /[ A- ]

Ogres valsts ģimnāzijas absolventi, Vidzemes augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības fakultātes studenti Ievu Skutuli tūrisma joma saistījusi jau sen.

Pagājušā gada 1. decembrī tika izsludināta pieteikšanās Ogres un Ikšķiles novada pašvaldības aģentūras «Ogres un Ikšķiles tūrisma attīstības aģentūra» (OITAA) vadītāja amatam, un no šā gada 5. janvāra aģentūru vada Ieva Skutule, kuru amatā apstiprinājusi aģentūras uzraudzības padome.

I. Skutule beigusi Ogres valsts ģimnāziju, šobrīd studē Vidzemes augstskolas Tūrisma organizācijas un vadības fakultātē, šogad iegūs bakalaura grādu.

– Kāda ir tava līdzšinējā pieredze tūrisma jomā?

–Tūrisma joma mani saistījusi jau sen. Vidusskolas laikā gadu pavadīju apmaiņas programmā Amerikā iecienītā tūristu galamērķī Misūri štata pilsētā Brensonā, kas man deva ne tikai teicamas angļu valodas zināšanas, bet arī pieredzi un praksi tūrismā. Atgriežoties Latvijā, bija jāsāk domāt par augstākās izglītības iegūšanu. Gribēju mācīties to, kas interesē un patīk, nevis to, kur vēlāk varēs labi pelnīt. Tāpēc beigās neiestājos ne fizmatos, ne tehniskajā augstskolā, bet Vidzemes Augstskolā, jo tur piedāvāja apvienotu programmu, kur bija gan mani interesējoši kursi par kultūru un vēsturi, gan nākotnē noderīgi kursi sava biznesa uzsākšanai. Jau no vidusskolas laikiem esmu strādājusi vairākos tūrisma nozares uzņēmumos – gan viesmīlības, gan organizēšanas sfērās, bet par vienu no savām nozīmīgākajām pieredzēm uzskatu SIA «EScape», kur nodarbojos ar tūrisma piedzīvojumu pasākumu un maršrutu veidošanu. Tāpat par nozīmīgām uzskatu augstskolas laikā iegūtās prakses vairākos uzņēmumos, tai skaitā arī praksi Īslandē un mācību pusgadu Kanāriju salās.

Šobrīd esmu uzņēmusies OITAA vadītājas amatu, kur no aktīvā tūrisma man vairāk jāpievēršas tā stratēģiskai plānošanai. Studiju laikā veicu dažādu maršrutu izstrādi un pētījumus par tūrisma attīstību Ogrē, ko turpināju, izstrādājot bakalaura darbu. Studijas plānoju turpināt maģistrantūrā.

– Kādi būs pirmie uzdevumi, ko veiksi jaunajā amatā?

– Pirmkārt, noteikti jāiepazīstas un jāaprod ar jaunajiem darba apstākļiem, jo katrā iestādē un uzņēmumā ir sava kārtība. Šajā ziņā liels palīgs ir kolēģe, tūrisma speciāliste Solvita Šmite. Otrkārt, jāturpina apzināt uzņēmēji, domāt par sadarbību ar viņiem, lai kopā Ogres un Ikšķiles novados piesaistītu vairāk tūristu. Ļoti ceru, ka uzņēmēji būs atsaucīgi un ieinteresēti veidot tūrisma piedāvājumus. Treškārt, svarīgi atjaunot to informāciju, kas mums jau ir, – lai internetā jebkuram interesentam būtu pieejama plaša, precīza un vispusīga informācija par visa veida tūrisma iespējām novados, plānotajiem pasākumiem un jaunumiem tajos. Tāpat svarīgi, lai arī uz vietas, šeit, OITAA, gan arī novada pagastos būtu pietiekami plaša informācija par tūrisma iespējām. Ceturtkārt, plānoju apsekot pagastus, lai iepazītos ar tūrisma iespējām un domātu par jaunām. Svarīgi turpināt sadarbību ar kaimiņu novadiem, jo tūristiem teritoriju robežas neeksistē. OITAA piedalīsies Baltour izstādē Ķīpsalā, dosimies uz izstādēm arī Lietuvā un Igaunijā. To mērķis – sniegt informāciju par mūsu tūrisma resursiem un iespējām ne tikai potenciālajiem tūristiem, bet arī investoriem.

– Kādi, tavuprāt, ir auglīgākie tūrisma attīstības virzieni Ogres un Ikšķiles novadā?

–Ogres un Ikšķiles novads atrodas tuvu galvaspilsētai, tāpēc ierasts, ka iedzīvotāji strādā Rīgā, bet dzīvo un bieži vien savu brīvo laiku pavada Ogrē un Ikšķilē, uz šejieni aicinot arī savus draugus un paziņas. Veicot pētījumu pēdējo divu gadu laikā dažādās tūristu piesaistes vietās Ogrē, radās secinājums, ka viena no galvenajām mērķauditorijām ir tieši vietējie iedzīvotāji un viņu draugi un paziņas. Ogres un Ikšķiles novadam ir potenciāls piesaistīt vietējos tūristus, kā arī starptautiskos viesus. Pirmkārt, mums ir dabas resursi – Zilie kalni, Daugava, Ogres upe un Mazā Jugla. Pati slēpoju un biju pārsteigta, cik daudz cilvēku Ziemassvētku laikā bija Zilajos kalnos. Tikai šeit trūkst norādes zīmes un informācijas, kādus vēl resursus Ogrē un Ikšķilē var izmantot un ko vēl var darīt. Mums ir trīs lielas upes, ko lieliski var izmantot laivošanai un zvejniecībai, bet to ir nepieciešamas attīstīt. Otrkārt, svarīgi neaizmirst par tūrisma iespējām pagastos. Ļoti pozitīvs piemērs ir «Forsteri» Madlienas pagastā, kas piedāvā izbraukt ar haski suņu pajūgu. «Forsteru» saimnieks Eduards Grobiņš ir apveltīts ar entuziasmu un izdomu. Protams, tie ir arī nopietni ieguldījumi. Un cilvēku interese par piedāvājumu ir tik liela, ka nav iespējams visus pieņemt. Vēl esmu patīkami pārsteigta par Veltu Riekstiņu, kura ar lielu interesi vada S. Eizenšteina komunikāciju centru, kinomuzeju Ķeipenē. Pie muzeja atrodas arī vides instalācija – milzīgi krēsli un galds, kas cilvēkos rada papildu interesi apmeklēt šo ekspozīciju. Ir izveidota sava «odziņa», kas ir svarīgi jebkurā apskates objektā, jo cilvēkam diez vai būs interesanti aplūkot, piemēram, ārkārtīgi retu dižkoku, kas atrodas pļavas vidū. Būtu labi, ja pagastos attīstītos «lauku labumi» – saimniecības, kas kaut ko ražo, amatnieku piedāvājums. Pagaidām ir tikai četras šādas saimniecības, bet arī tām neiet viegli. Tajos pagastos, kur ir dažādi apskates objekti, būtu svarīgi tos apvienot vienotā produktā, lai tūrists to izvēlētos par savu galamērķi un uzkavētos ilgāk, izmantojot arī apkārtējo infrastruktūru. Domāju, ka jebkura vieta ir piemērota, lai izveidotu īpašu, interesantu objektu – kāpēc nevarētu uzstādīt, piemēram, Aerodium gaisa tuneli Špakovska parkā vai Suntažos pie observatorijas?

– Kāda ir tava vīzija par to, kas tūrisma jomā Ikšķiles un Ogres novadā ir sasniegts 2021. gadā?
– Negribu lolot cerības, ka būsim TOP 1 galamērķis, bet ir dažādi instrumenti, ar ko varētu panākt lielāku tūrisma pieplūdumu, tikai mērķtiecīgi uz to jāvirzās. Salīdzinoši nesen Ventspils bija rūpniecības rajons bez diez ko lielas intereses, un mēs zinām, cik attīstīta šī pilsēta ir tagad. Protams, ir nepieciešamas investīcijas, arī uzņēmēji, kuri šeit saredz potenciālu un grib rīkoties, un pašvaldības atbalsts. Domāju, ka katrs solis ir rūpīgi jāizvērtē. Arī šobrīd noteikti ir daudzi tādi, kuri domā, ka nevajag Zilajos kalnos ierīkot trasi slēpotājiem, jo zudīs dabas parka miers un klusums, bet uzskatu, ka lielāku ļaunumu nodarīs tā haotiska attīstība. Ceru, ka tuvāko gadu laikā ikvienam būs iespēja sasniegt tālākos Ogres novada pagastus pa labiem, asfaltētiem ceļiem, jo tūrisma objektu pieejamībai ir liela nozīme. Noteikti arī informācijas pieejamība būs labāka. Esmu reālistiska optimiste – domāju, ka pēc pārdzīvotās krīzes viss ies tikai uz augšu un cilvēki apzināsies patiesās vērtības.

Baibas Trumekalnes foto