Kā norādīja SIA «Hanzas elektronika» vadītājs Ilmārs Osmanis, uzņēmums, visticamāk, savu nākamo fabriku necels Ogrē. Tas pamatojams ar to, ka neesot iespējams saņemt nepieciešamās jaudas elektrības padevei, kā arī pašvaldība nevar piedāvāt zemi, ko iznomāt, jo nekustamie īpašumi pārsvarā ir privātīpašnieku rokās. ««Hanzas elektronika» nevar iet un tirgoties ar īpašniekiem par zemes pirkšanu – tam vienkārši nav laika,» piebilda Osmanis.
Arī SIA «Fazer maiznīcas» izpilddirektors Ivars Skrebelis stāsta, ka nereti ziemā elektrības pārrāvumu dēļ, kas radušies, sniegam uzkrītot uz vadiem, rūpnīca stāvējusi dīkstāvē. «Pašvaldība ir mazliet iesaistījusies, lai rūpnīcai pievilktu rezerves elektrības kabeli, taču šis jautājums patlaban nav progresējis,» secina Skrebelis.
Uz infrastruktūras problēmām norāda arī zemnieku saimniecības «Galiņi» saimniece Edīte Strazdiņa. «Ceļu tīrīšanas organizācija ziemā ir nulles līmenī. Ja sava uzņēmuma teritorijā redzētu, ka ceļu tīrītājs atstāj arvien šaurāku braukšanas joslu, nedarot neko, lai to paplašinātu, viņu atlaistu. Tā ir vienkārši attieksme pret darbu,» sašutumu pauž Strazdiņa.
Pēc viņas teiktā, esošie Ogres novada ceļi nav piemēroti, lai uzņēmumu kravas automašīnas varētu ikdienā veikt nepieciešamās piegādes lielveikaliem. Tāpat problēmas sagādājusi arī telekomunikāciju sakaru nodrošināšana, jo «Lattelecom» modernizācijas gaitā «Galiņu» telekomunikāciju līniju nojaucis, taču modernākas līnijas ievilkšana esot pārāk dārga, tāpēc uzņēmums vienojies ar «Latvijas Mobilo telefonu» par sakaru torņa uzstādīšanu savā teritorijā.
«Diezgan dīvainas sajūtas radīja arī Ogres novada izveidošana. Ogres rajonam bija uzņēmējiem pretimnākošs pagasts, kas savus uzņēmējus zināja. Pievienojoties novadam, nākas saskarties ar attieksmi, ka visa uzņēmējdarbība ir Ogres centrā. Ja no domes puses jāsaskaras ar jautājumu, kas ir «Galiņi», kaut arī esam Ogres ražotāju pirmajā divdesmitniekā pēc apgrozījuma, tad jādomā, kurā virzienā ejam,» uzskata Strazdiņa.
Savukārt SIA «AEL» pārstāvis Aivars Rubenis klāsta, ka uzņēmuma specifika ir elektronikas iekārtu izstrāde, līdz ar to tam neesot īpašu prasību attiecībā uz infrastruktūru. «Galvenā vērtība ir darbinieki un viņu zināšanas. Ogri uzņēmējdarbībai izvēlējāmies Ogres biznesa inkubatora dēļ. Taču neviens no darbiniekiem nav no Ogres – galvenokārt no Rīgas,» atzīst Rubenis.
Uzņēmēji arī ir vienisprātis, ka nepieciešama biznesa un pašvaldības saskaņota darbība, lai nodrošinātu sabiedriskā transporta plūsmu, kas varētu sakārtot darbinieku nokļūšanu no Rīgas uz Ogri un atpakaļ.
«Citās pašvaldībās ir labi piemēri, kur ir izveidotas uzņēmēju padomes, lai varētu pārspriest stratēģiskas lietas – ko attīstīt. Ogrē tādas nav. Līdz ar to viss aprobežojas ar individuāliem zvaniem mēram, taču organizēta darba šajā sakarā nav,» komentēja Osmanis.
Skrebelis arī atzīmē, ka neesot mērķtiecīgu darbību no domes puses, lai Ogrē izveidotu industriālu teritoriju. «Pietrūkst stratēģijas un tās realizācijas. Tomēr Rīgas un šosejas tuvums Ogrei nāk par labu – tas ir spēcīgs pamats, uz kā veidot uzņēmējdarbību. Tomēr vide ir jāsakārto, lai piesaistītu jaunus uzņēmumus. Piemēram, pašvaldība varētu pārpirkt zemi, ko tālāk iznomāt,» ierosina «Fazer maiznīcas» izpilddirektors. Vienlaikus Osmanis ierosina, ka pašvaldībai vajadzētu dibināt uzņēmumu «Industriālais parks», kas varētu attīstīt un iznomāt zemes un infrastruktūras risinājumus. «Zemes pirkšanai ekonomiskā krīze bija īstais brīdis, jo cilvēki būtu vairāk ar mieru to pārdot,» pārliecināts ir Osmanis.
Savukārt Skrebelis norāda uz nepieciešamību arī Ogres novada uzņēmējiem atrast kopīgu valodu un spēt vienoties par paveicamajiem darbiem, lai uzlabotu lokālo biznesa vidi. «Mazliet jāmet akmens arī uzņēmēju dārziņā, no kuru puses būtu nepieciešama lielāka interese par novadā notiekošo un pretimnākšana pašvaldības iniciatīvām,» pauž Skrebelis.