Sens ticējums vēsta, ka ar vārdu bērnam iedodot likteni. Sevišķi laimīgs tas esot dēliem, kas mantojuši tēva vārdu. Pļavnieku dzimtā Pētera vārdu jau trešajā paaudzē nes Pēteris Pļavnieks – Ogresgala pagasta pārvaldes vadītājs.

Pirmajā brīdī pat apmulstu: skarbie sejas vaibsti un ašais, stingrais rokasspiediens nu nekādi nesakrīt ar viedokli, ko par Pļavnieku stāstījuši citi. Tas ir darītājs, nevis runātājs. Laikam tieši šo īpašību viņā visaugstāk novērtējuši katrā kolektīvā, kur ir strādāts. Vajadzības gadījumā palīdzību no Pļavnieka jebkurā laikā var saņemt ikviens pagasta iedzīvotājs. Uz Pēteri, kura vārda apustuliskā nozīme ir – tas, kurš stāvēja uz klints, – var paļauties. Pļavnieks pats ir viens no Latvijas Sibīrijas bērniem.

1941.gada 14.jūnijā māti kopā ar divām meitiņām deportāciju organizētāji iegrūda Madonas dzelzceļa stacijā padotajā «lopu vāģī». Var tikai nojaust, ko tobrīd juta sieviete, kas zem sirds nesa jaunu dzīvību. Pēteris piedzima 29.augustā – Krasnojarskas apgabalā. Toreiz stacijā no ģimenes atšķirto tēvu viņš nekad nav redzējis. Tikai pēc valstiskās neatkarības atgūšanas, kad sākās nepamatoti represēto personu reabilitācija, ģimene uzzināja, ka Pēteris Pļavnieks vecākais gājis bojā kādā no lēģeriem jau 1942.gadā.

No 1965.gada viņa dzīve saistīta ar Ogres pusi. Jaunā speciālista pirmā darba vieta pēc LLU Agronomijas fakultātes beigšanas ir toreizējā padomju saimniecība «Taurupe». No 1973.gada – Ogres dārzkopības izmēģinājumu stacijā. Agronoma darbā aizvadīti trīsdesmit gadi. Tikai sākoties «pārbūves ērai», kas noveda pie PSRS sabrukuma, vadošos amatos bija iespēja izvirzīties ne tikai pēc partijiskās piederības, bet arī profesionalitātes. 1987.gadā Pēteri Pļavnieku ievēlēja par Ogres dārzkopības izmēģinājumu stacijas direktoru, bet no 1994.gada – par Ogresgala pagasta padomes priekšsēdētāju.

Tieši Pētera Pļavnieka vadībā Ogresgala un Ciemupes iedzīvotāji izšķīrās par «riskantu» soli: 2002.gada decembrī vieni no pirmajiem Latvijā kopā ar Ogres pilsētu izveidoja Ogres novadu. Šobrīd tajā jau ir iekļāvušies deviņi pagasti un viena pilsēta – Ogre.

«Manuprāt, lielu novadu izveide sevi ir ekonomiski attaisnojusi – iespējams piekļūt Eiropas Savienības struktūrfondiem bez galvassāpēm, jo katram pagastam vairs nav jāalgo savi ļaudis projektu rakstīšanai: ar «papīru būšanām» novada domē nodarbojas zinoši speciālisti,» stāsta Pēteris Pļavnieks.

Pateicoties sekmīgi realizētiem projektiem, gan Ogresgals, gan Ciemupe pēdējo gadu laikā ir ekonomiski attīstījušies. Abos ciematos noasfaltētas visas ielas, daļēji rekonstruētas ūdensvada un kanalizācijas sistēmas, nosiltinātas sabiedriskās ēkas…

Ieprasos, kā Pļavnieks vērtē pašreizējos Ogres novada domes deputātus, labi apzinoties, ka, iespējams, tagad piespiedīšu viņu laipot. Nekā nebija!

«Salīdzinot ar iepriekšējo sasaukumu, šī dome ir saliedētāka, lietišķāka un strādā vienā virzienā – vēlētāju interesēs. Protams, tajā ir arī «mūžīgie opozicionāri» – partija «Jauna laiks», taču nevar teikt, ka viņu iebildumi vienmēr būtu nevietā,» pārliecināts Pļavnieks.

Vārdadienā «kroni no centra» viņš negaidot: pēdējos gados – Pēterdienu savā Krasta ielas privātmājā Pēteris atzīmējot pārsvarā ģimenes lokā. Par mielastu parūpējoties, kā smejas Pļavnieks, «mūžā vienīgā sieva» – Silvija, bet mīļu apsveicēju pulkā esot dēls Andris, vedekla Dace un trīs mazbērni – Svens, Linda un Kristaps.

«Mani neinteresē eksotika, jo uzskatu – pasaulē nav skaistākas vietas par Latviju,» atzīstas Pēteris.

Mīļākie gadalaiki – pavasaris un rudens. Taču jauka esot arī vasara, sevišķi ap Jāņiem un Pēteriem, kad skaistumā rotājas pat visnecilākās smildziņas. Tādā brīdī gribas iekrist zālē un pazust… Kā «pļavu cilvēkam». Filologi, kas studējusi baltu valodas – latviešu, lietuviešu, senprūšu – uzskata, ka senindiešu valodā sanskritā – tekstos, kas saglabājušies no 2.gadu tūkstoša pirms mūsu ēras, vārds «nieks» nozīmē «cilvēks». Pļav–nieks – pļavas cilvēks.

Dzintras Mozules foto