17. augustā Ikšķiles novada dome, bet 26. augustā arī Ogres novada dome nolēma atcelt savus iepriekš pieņemtos lēmumus par SIA «Vidzemes ledus» piederošā ledus halles objekta pirkumu. Ogrēnieši gan turpina domāt, kā ledus halli, kura pašlaik atkal darbojas, varētu noturēt «pie dzīvības»…

Atteikšanās no ledus halles iegādes ir saistīta ne vien ar to, ka projektu par šī sporta objekta pirkumu neatbalstīja vēl divas citas pašvaldības – Lielvārdes un Ķeguma novadu domes, bet arī ar vēstuli, kuru Ogres novada dome saņēmusi no Finanšu ministrijas. Halli kopā ar zemes gabalu, uz kura tā atrodas, bija plānots iegādāties par 1,25 miljoniem latu, taču ministrija brīdina, ka nav pieļaujama tādu ievērojamu finansiālo saistību uzņemšanās ilgtermiņā.

18. augustā notika Ogres novada domes Finanšu komitejas sēde, kurā izskatīja tieši šo jautājumu. Uz sēdi bija uzaicināts arī Ogres novada Sporta centra direktors Māris Kurilovičs, kurš bija detalizēti izpētījis, kas un kā trenējas hokejā un daiļslidošanā, atklājot vairākus interesantus faktus.

Saskaņā ar M.Kuriloviča ziņojumu, ledus hallē ar hokeju nodarbojas 45 audzēkņi, no tiem no Ogres novada ir tikai nedaudz vairāk kā puse – 27. No šiem jaunajiem hokejistiem neviens (!) neskaitās hokeja klubā «Ogre», kura dibināšanā piedalījusies arī pašvaldība. Savukārt HK «Ogre» sistēmā esot 29 hokejisti, no kuriem 13 pašlaik nemaz nespēlē šajā klubā. Bet no tiem 16 sportistiem, kuri šobrīd ir klubā, Ogri pārstāv tikai trīs vai četri hokejisti. To, cik īsti ir ogrēniešu, bijis grūti atšifrēt pēc halles administrācijas iesniegtajiem sarakstiem.

Ņemot vērā, ka Ogres novada dome šajā gadā kā finansējumu hokeja klubam «Ogre» piešķīrusi 37 tūkstošus latu, Sporta centra direktors uzskata, ka šādā veidā tiek kropļota visa novada sporta sistēma, jo pārējo sporta veidu pārstāvjiem jāiztiek ar krietni mazākām summām un tās pašas bezmaz vai jāizlūdzas. «Jautājums ir ļoti aktuāls!» uzskata Kurilovičs. Viņš vaicāja: «Vai Ogres novada pašvaldībai jāfinansē HK «Ogre», ja tam apakšā nav sistēmas, komandās nav jauniešu, kas pamatā nākuši no Ogres?». Personīgi Māris Kurilovičs neatbalsta tagadējās komandas finansēšanu.

Savā ziņojumā Sporta centra direktors analizēja iespējas atbalstīt jaunos hokejistus un daiļslidotājus, kā arī lēsa, cik tas varētu izmaksāt. Pēc viņa aprēķiniem trijām hokeja grupām treniņi uz ledus varētu izmaksāt 4065 latus mēnesī, četros mēnešos (no septembra līdz decembrim) tie būtu Ls 16 262. Bez tam nepieciešami kvalificēti (sertificēti) hokeja treneri (ir informācija, ka pašlaik no diviem treneriem, kuri strādā ar bērniem, atbilstoša izglītība ir tikai vienam). Viens treneris četros mēnešos izmaksātu Ls 1240. Spēlētāju licenču pagarināšana 45 hokejistiem – 255 lati. Viens brauciens uz spēlēm – vidēji Ls 120, bet jārēķinās, ka varētu būt jāpiesaka komandas četrās vecuma grupās, katrai mēnesī 2 – 3 izbraucieni. Maksa par ledu mājas spēļu laikā četros mēnešos varētu būt Ls 1110.

Vecāku līdzfinansējumā ietilptu hokejistu formu un ekipējuma sagādāšana. Mācību maksa varētu būt Ls 20 no audzēkņa mēnesī, kas mēneša laikā sastādītu Ls 900, bet četros mēnešos – Ls 3600 (tiešie ieņēmumi). Iepriekšējā sezonā vecāki maksājuši par ledu, treneru darbu un izbraukumiem katru mēnesi pa 80 latiem.

Ar daiļslidošanu ledus hallē nodarbojas 23 jaunie daiļslidotāji, no tiem ogrēnieši ir deviņi, bet pārējie no citām pašvaldībām, lielākoties no Ikšķiles novada. Treniņi notiek trīs reizes nedēļā, kas četros mēnešos izmaksātu Ls 4065. Ar daiļslidotājiem strādā divas treneres ar atbilstošu izglītību. Ir nodibināta biedrība (klubs) «Slidotprieks». Iepriekšējā sezonā vecāki par viena bērna treniņiem maksāja 100 latus mēnesī.

M.Kurilovičs uzskata, ka abus šos sporta veidus var attīstīt Ogres novadā, bet jāņem vērā, ka tie ir ļoti dārgi. Var uzrakstīt programmas un licencēt, kā arī akreditēt šīs programmas pie mācību iestādes (sporta centrs), bet tad ir noteiktas prasības: atbilstoša treniņu vieta, atbilstoša izglītība treneriem, grupu piepildījums, meistarības rādītāju izpilde noteiktā apmācības posmā.

Lai palīdzētu «Vidzemes Ledus hallei», var mēģināt, daļēji dotējot caur vispārizglītojošām skolām, veikt slidot apmācību 1. – 4. klasēm un 5. – 9. klasēm, jo skolu programmā ir izvēles veidi: slēpošana, nūjošana, peldēšana un slidošana. To gan varētu darīt tikai no 2011. gada. Vēl var izdalīt līdzekļus no interešu izglītības finansējuma, bet tas vairāk attiektos uz pedagogu darba samaksu!

Redakcijas piebilde: Nevar nepiekrist Sporta centra direktoram M.Kurilovičam tajā ziņā, ka hokejs un daiļslidošana ir ļoti dārgi sporta veidi, bet tajā pašā laikā pārsteidz vieglums, ar kādu pašvaldība piešķīrusi HK «Ogre» 37 tūkstošus latu, kā izskatās, īsti nepārliecinoties, kas un kādiem mērķiem to tērēs. Izskatās, ka šie līdzekļi tikuši pieaugušo komandai «Ogre», kura gan pērn ar īpašiem sasniegumiem nevarēja lepoties – pēdējā vieta Latvijas čempionātā. Turklāt, kā izrādās, ogrēniešus, kas tajā spēlēja, var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem. Iznāk, ka šo naudu savas meistarības paaugstināšanai tērējuši citurienieši, ieskaitot pat pāris Krievijas hokejistus. Tajā pašā laikā līdz pašiem jaunākajiem ogrēniešiem nav nonācis ne santīma – par viņiem no savas kabatas visu maksājuši vecāki. Sēdes laikā gan izskanēja, ka Ogres hokeja komanda pārstāvēja savu novadu Latvijas Ziemas olimpiādē, kur izcīnīja 4. vietu, tomēr nez vai to vajadzētu uzskatīt par īpašu sasniegumu, ja ņem vērā, ka finālturnīrā piedalījās tikai četras komandas. Bet runas par to, ka formās ar ogrēniešu uzvārdiem spēlējuši arī pa kādam hokejistam, kuram nolikums tur neļāva piedalīties, laikam pat nav vērts pieminēt…

Ritvara Raita foto