Padomi bērnu drošībai internetā

[ A+ ] /[ A- ]

Padomi bērnu drošībai internetā

Agate Gavare

Statistika liecina, ka mūsu bērni, sevišķi tie, kuri sasnieguši skolas vecumu, arvien vairāk laika mēdz pavadīt internetā, it īpaši sociālajos tīklos. Šādā situācijā bērnu vecākiem vajadzētu atrast kādu brīvu brīdi, lai ar savām atvasēm pārrunātu piecus drošas interneta lietošanas pamatlikumus.

1.Uzstādīt privātuma iestatījumus bērnu kontiem. Katram vecākam ir jāparūpējas par atbilstošiem privātuma iestatījumiem bērnu profiliem sociālajos portālos un foto/video platformās, jo ieraksti, kas domāti ģimenei un draugiem, nav jāredz svešām personām. Pieaugušo pienākums ir pastāstīt atvasēm par to, kāpēc privātums internetā ir svarīgs, kā arī palīdzēt izvēlēties atbilstošos iestatījumus bērnu kontiem un ierakstiem sociālajos tīklos. Noteikti ir vērts pārliecināties, vai tas ir izdarīts, kā arī ikdienā sekot līdzi, ar ko un kā globālajā tīmeklī sazinās bērns.

2.Ievērot vecuma ierobežojumus sociālo mediju platformās. «Instagram», «Snapchat», «Facebook», «Youtube», «Google», «Tiktok» un citās pusaudžu vidū populārās platformās nedrīkst reģistrēties bērni, kas jaunāki par 13 gadiem. Vecuma ierobežojumi ir arī citiem interneta medijiem. Ja sociālos tīklus izmanto jaunāki lietotāji, samelojot par savu vecumu, tad viņiem ir redzamas reklāmas vai tāds saturs, kas nav piemērots vai pat ir kaitīgs bērniem. Vecāku atbildība ir pārrunāt ar bērnu riskus sociālajos tīklos un to lietošanas noteikumus, kā arī izskaidrot, kā būtu jārīkojas problēmu gadījumā.

3.Izvairīties publicēt fotogrāfijas un video, kas vēlāk var likt kaunēties. Bērnam jāpastāsta, ka viss, kas tiek ievietots internetā vai kādam ir nosūtīts, ļoti iespējams, bez mūsu ziņas klejos tīmeklī – no ierīces uz ierīci – un būs pieejams daudz lielākam cilvēku skaitam, nekā mēs vēlētos. Arī pēc daudziem gadiem nevietā filmēti video vai uzņemti fotoattēli var sagādāt nepatikšanas. Turklāt kāds šos foto vai video var izmantot ļaunprātīgi. Piemēram, šantažējot vai izspiežot naudu. Tāpēc bērniem jāiemāca neievietot internetā un nesūtīt citiem fotogrāfijas un video, kas vēlāk var likt kaunēties, pat ja tajā brīdī tā šķiet laba doma.

4.Nesazināties ar svešiem cilvēkiem. Bērnam jāpastāsta, ka ne visi profili internetā ir īsti, tāpēc, tiklīdz kāds svešinieks sāk izrādīt pastiprinātu interesi par bērnu, nekavējoties jāpārtrauc saziņa. Nav svarīgi, vai tas ir cits bērns vai pieaugušais. Un nekādā gadījumā nevienam nedrīkst izpaust jebkādu privātu informāciju –  adresi, skolu, vecāku vārdus. Ja sarakste ar internetā iepazītu «draugu» bērnu mulsina vai ir nepatīkama, tā noteikti jāparāda vecākiem.

5.Neapjukt problēmsituācijās. Lai kāda arī būtu problēma, bērniem jāpiekodina, ka noteikti jāvēršas pie vecākiem vai jebkura cita pieaugušā, kuram viņš uzticas. Tāpat gan bērni, gan pieaugušie aicināti konsultēties ar Latvijas Drošāka interneta centru, zvanot pa bezmaksas uzticības tālr. 116111, rakstot uz e-pasta adresi zinojumi@drossinternets.lv vai izmantojot mobilo lietotni «Drošs internets».

 

Izmantotie resursi: www.lvportals.lv

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!