Par kampaņu «Atkrievisko Latviju» – prezidenta pagodinājums un safabricēta apsūdzība

[ A+ ] /[ A- ]

Dzejniece, publiciste un Ogres novadniece Liāna Langa saņēmusi Valsts prezidenta apbalvojumu par visas Latvijas mērogā izvērsto sociālo kampaņu valsts valodas atbalstam. Un vienlaikus – pēc vienas politiskas partijas pasūtījuma – pavēsti skaidroties par šo pašu kampaņu Valsts policijā.

Vispirms par apbalvojumu. Valsts prezidenta kancelejas paziņojums vēsta, ka prezidents Egils Levits piešķīris dzejniecei Liānai Langai Valsts prezidenta plaketi. Tas ir īpašs reprezentācijas priekšmets – māksliniecisks dārgmetāla izstrādājums ar dārgmetālā atveidotu Valsts prezidenta parakstu. Šis apbalvojums Liānai Langai piešķirts «Par Latvijas kā nacionālas valsts un latviešu valodas kā publiskās saziņas valodas veicināšanu, par cīņu pret padomju un cariskās Krievijas koloniālisma seku izpausmēm un par pilsonisku drosmi un aktivitāti». Augsts novērtējums, kas ilustrē kampaņas «Runā latviski!/Atkrievisko Latviju!» esenci. Latvijas valstī valsts valoda ir latviešu valoda un no publiskās saziņas ir jāizskauž tradīcija lietot agresorvalsts Krievijas valsts valodu. Tās ir padomju okupācijas sekas, bet vairāk nekā trīs desmitgades kopš neatkarības atgūšanas ir pagājušas, un tām beidzot ir jāpieliek punkts. Daudzas valsts un pašvaldību institūcijas, kā arī komersanti, tieši pateicoties šai spēcīgajai sociālajai kampaņai, ir izņēmuši Krievijas valsts valodu no savas publiskās saziņas internetā. Taču ir daudzas, kas pretojas. Viena no pēdējām uzrunātajām ir ASV vēstniecība. It kā sabiedrotais, it kā kopīgā cīņā pret agresori Krieviju, tomēr savu vēstniecību Latvijā kavējas atkrieviskot. Arī vēstnieka Kristofera Robinsona uzruna par godu ASV Neatkarības dienai lasāma kirilicā «Обращение посла Кристофера Робинсона на праздновании 247-й годовщины независимости США». Kāpēc? Jo Latvijā esot daudz krievu, kas nerunā latviski, – tā vismaz viņi atbildējuši Liānai Langai.

Taču kampaņai «Runā latviski!/Atkrievisko Latviju!» ir arī agresīvāki oponenti. Tādi, kas vēlas runāt Krievijas valsts valodā un panākt Liānas Langas ieslodzīšanu cietumā. Arī viņai pašai tas bija pārsteigums. Dienā, kad Valsts prezidents viņai pasniedza apbalvojumu, pastkastē iekrita pavēste no Valsts policijas Jūrmalas iecirkņa. Kampaņas iniciatore tika izsaukta uz nopratināšanu par iespējamu naida kurināšanu un Latvijas uzņēmumu reputācijas graušanu. Ierašanās obligāta. Uz Jūrmalu viņa tomēr neaizbrauca, prasīja, lai pratina tepat Ogres novadā. Policija šo ņēma vērā un atsūtīja pie dzejnieces uz mājām vietējo iecirkņa policistu. Tas prasījis, kam naidu kurinot un kāda ir attieksme pret citām tautībām. Liāna Langa paskaidrojusi, ka nekādu naidu nekurinot un stāsts nav par tautībām, bet valsts valodas aizsardzību. Latvijas valsts valoda ir latviešu valoda. Tikai un vienīgi.

Nav zināms, kurš denuncējis Liānu Langu tieši Jūrmalā, taču publiski ar šo soli ir lepojušies vairāki politiķi no partijas «Latvija pirmajā vietā» – Šlesers, Krapāne, Balodis. Viņi diskreditē Liānas Langas iniciēto kampaņu, piedēvējot tai naida kurināšanu, nacistiskas izpausmes un velkot paralēles ar ebreju vajāšanu nacistiskajā Vācijā. Partijas pārstāvji ir vērsušies Ģenerālprokuratūrā, Satversmes aizsardzības birojā un Valsts drošības dienestā, paģērot izvērtēt Langas aktivitātes publiskajā telpā. Absurdākais, ka līdztekus nacionālā naida kurināšanai šleseristi pieprasa pētīt, vai tik Liāna Langa nedarbojas Krievijas Federācijas interesēs. Šis ir klasisks «zaglis kliedz: ķeriet zagli» gadījums. Tāpat kā Ždanokas «Latvijas Krievu savienība» un Rosļikova «Stabilitātei!», arī «Latvija pirmajā vietā» rūpīgi jāuzrauga. Šo organizāciju rīcība liecina, ka tām nevis Latvija, bet Krievija pirmajā vietā.

Protams, to saprot arī kampaņas «Runā latviski!/Atkrievisko Latviju!» un tās iniciatores Liānas Langas atbalstītāji. Valsts prezidents Egils Levits intervijā izdevumam «Latvijas Avīze» atzīst: «Ja Liāna Langa par savām darbībām tiktu sodīta, tas būtu pretrunā ar nostādnēm, kas paustas Latvijas Satversmes ievadā.» Atbalstu kampaņas iniciatorei paudušas vairākas nacionāli domājošas politiskas un sabiedriskas organizācijas. Arī «Ogres Vēstis» pilnībā atbalsta kampaņas manifestā formulētos mērķus. Latvijas valstī valsts valoda ir latviešu valoda, un saziņai Latvijas publiskajā telpā jānotiek Latvijas valsts, nevis agresorvalsts Krievijas valodā. Padomju okupācijas un rusifikācijas lingvistiskās sekas Latvijā ir novēršamas un izbeidzamas. Latviešiem ir tiesības uz latvisku Latviju. Latviešiem ir tiesības aizsargāt latviešu valodu.