Par karjeru «Āriņos» iedzīvotājiem joprojām ir daudz neskaidru jautājumu

[ A+ ] /[ A- ]

Par karjeru «Āriņos» iedzīvotājiem joprojām ir daudz neskaidru jautājumu

Dzintra Dzene

Tīnūžu pagastā darbojas teju vei desmit karjeri, un šobrīd notiek sabiedriskā apspriešana par vēl viena karjera darbības uzsākšanu īpašumā «Āriņi». Otrdienā, 26.jūlijā, video konferences režīmā notika derīgo izrakteņu – dolomīta ieguves ieceres publiskās apspriešanas sanāksme, kurā piedalījās Ogres novada pašvaldības pārstāvji, ieceres virzītāji un pagasta iedzīvotāji.

Derīgo izrakteņu ieguves ieceres «Āriņos» virzītājs ir SIA «Divi Bērziņi», kas kopš 2000.gada darbojas transporta jomā. Zemes īpašnieks ir tīnūžnieks Jānis Bērziņš, starp kuru un SIA «Divi Bērziņi» noslēgts līgums par zemes dzīļu izmantošanu.

Valsts vides dienests SIA «Divi Bērziņi» 2021.gada 24. martā izsniedza dolomīta atradnes «Āriņi» atradnes pasi. 2016. – 2017.gada izpētē 34,45 tūkstošu kvadrātmetru platībā aprēķināti 261,80 tūkstoši kubikmetru dolomīta.

Ogres novada pašvaldības centrālās administrācijas Attīstības un plānošanas nodaļas telpiskais plānotājs Jevgēnijs Duboks norāda, ka saskaņā ar Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās pārvaldes veikto sākotnējo novērtējumu uz vidi, derīgo izrakteņu iecerei ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra nav piemērojama un sabiedriskā apspriešana norisinās tikai, pamatojoties uz savulaik Ikšķiles novada pašvaldības apstiprināto teritorijas plānojumu.

 

Tuvākā māja no atradnes ir 450 metru attālumā

Prezentējot plānoto derīgo izrakteņu atradni, J.Berziņš skaidro, ka tā atrodas mežu masīvā. Attālums līdz tuvākai viensētai «Meža Selēkas» ir aptuveni 450 metri.Vēl divas viensētas atrodas aptuveni 500 – 600 metru attālumā. Ikšķiles pilsēta taisnā līnijā no atradnes ir aptuveni četru kilometru attālumā virzienā uz Dienvidiem – Dienvidaustrumiem, bet Dobelnieki – 2,9 kilometrus uz Ziemeļaustrumiem. Tuvākā ūdenstece apkaimē ir Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Urgas upe, kas atrodas uz Austrumiem no ieguvei paredzētās vietas un vienlaikus ir valsts nozīmes meliorācijas ūdensnoteka. Atradnes krājumu kontūra nepārklājas ar Urgas upes aizsargjoslu. Aptuveni 300 metru uz Dienvidrietumiem ir Selēku ezers.

 

Ceļus sola laistīt

Lai mazinātu trokšņus un putekļus, paredzēts izvietot segkārtas vaļņus un krautuves.

Sausā laikā ieceres ierosinātājs sola nodrošināt autotransporta kravu segšanu, nepieciešamības gadījumā – pievadceļu un brauktuves atradnes teritorijā laistīšanu. Smagā tehnika uz un no karjeras pārvietosies tikai darba dienās, laikā no pulksten 7 līdz pulksten 19, bet pati dolomīta ieguve paredzēta darba dienās no pulksten 8 līdz pulksten 18. 

Jaunu ceļu vai pievadceļu būvniecība nav paredzēta. Atradnes darbības nodrošināšanai (tehnikas kustība uz un no atradnes) plānots izmantot jau esošo piebrauktuvi (tās garums 130 m) no vietējas nozīmes zemes ceļa, kas pēc aptuveni 2,4 kilometriem savienojas ar valsts vietējas nozīmes autoceļu V965 (Kaparāmurs –Dobelnieki) un tālāk valsts reģionālās nozīmes autoceļu P10 3 (Inčukalns – Ropaži – Ikšķile). Piekļuve atradnei iespējama, lietojot valsts, pašvaldības un  komersantu ceļus.

Vides piesārņojums plānots tikai no mehānismiem, ko izmantos derīgā izrakteņa ieguvē un transportēšanā.

 

Pielietos drupināšanas metodi

Derīgā materiāla ieguves procesā netiek paredzētas vibrācijas, kas var pārsniegt rūpnieciski izgatavoto iekārtu pieļaujamās vibrāciju normas, nav plānots arī elektromagnētiskais starojums.

Dolomīta irdināšana notiek ar ekskavatoru un, kur tas nepieciešams, ar pneimatisko irdinātāju. Pēc izcelšanas materiālu iekraus mobilajā drupinātājā. Drupināto šķembu materiālu sijās nepieciešamajās frakcijās un transportēs ar frontālajiem iekrāvējiem, bet materiāla izvešanai no ieguves vietas izmantos pašizgāzējus.

Dolomīta šķembu skalošana plānota ar no karjera atsūknēto ūdeni, izmantojot slēgtā cikla ūdens apriti. Ūdeni pirms atkārtotas izmantošanas nostādinās nosēdbaseinā. Uzkrātās putekļu un māla daļiņas izmantos teritorijas rekultivācijai. Dolomīta irdināšanas un izcelšanas, kā arī apstrādes darbus (drupināšana, šķirošana un mazgāšana) paredzēts veikt laikā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim, bet saražotās produkcijas izvešanu – no janvāra līdz decembrim.

 

Ūdeni novadīs Urgas upē

No karjera atsūknēto ūdeni (ūdens līmeņa pazemināšanai) plānots novadīt Urgas upē. Ievērojot segkārtas apjomu un ierobežoto teritorijas platību, atradnes izstrādi tehnoloģiski iespējams izstrādāt tikai secīgi pa daļām, līdz ar to atsūknējamā  ūdens apjoms būs maksimāli 7,5 līdz 8,0 tūkstoši kubikmetru diennaktī. 

Ūdens apgādes problēmu gadījumā dēļ ieguves procesa paredzēts veikt pasākumus, kas nodrošinās ūdens apgādes nepasliktināšanos apkārtējās mājsaimniecībās.

 

Pēc darbu pabeigšanas izveidos atpūtas vietu

Pēc ieguves darbu pabeigšanas atradnes teritoriju paredzēts rekultivēt par ūdenstilpi (ap 2,3 līdz 2,5 hektāru platībā, ar ūdens dziļumu 12 līdz 14 metri), izlīdzinot un apzaļumojot nogāzes. Nogāzēs un virsmās paredzēts izlīdzināt segkārtas materiālu.

Pēc derīgo izrakteņu ieguves un teritorijas rekultivācijas izveidos vizuāli pievilcīgu iedzīvotāju atpūtai un rekrācijai izmantojumu vidi.

 

Iedzīvotājiem daudz jautājumu

Pēc prezentācijas noklausīšanās, iedzīvotājiem bija iespēja uzdot viņus interesējošos jautājumus. Tīnūžniece Sandra Vilcāne  norāda, ka daudzus visvairāk uztrauc jautājums par ūdeni un trokšņiem. Citiem tīnūžniekiem ne mazāk svarīgs jautājums ir autoceļu uzturēšana un putekļu mazināšana. J.Bērziņš norādīja, ka sausā laikā ceļus mitrinās. Savukārt J.Dubaks piebilda, ka pirms darbības uzsākšanas būs ar Ogres novada pašvaldību jānoslēdz līgums par materiālu transportēšanai izmantotajiem ceļiem, to uzturēšanu un apsaimniekošanu. Jautāts, vai dolomīta ieguvē netiks pielietota spridzināšana, J.Bērziņš apliecināja, ka šādu metodi nepielietos.  Iedzīvotājus uztrauca arī jautājums, kā karjers ietekmēs gan privātās, gan publiskās ūdenstilpnes un kā tieši plānots atjaunot ūdeni viņu akās, ja tas pazudīs. S.Vilcāne norādīja, ka Selēku ezerā ūdens jau šobrīd citu karjeru darbības dēļ no krasta līnijas atkāpies10 metrus un jautāja, vai ir aprēķināts, kā ūdens līmeni šajā ezerā ietekmēs karjera izstrāde «Āriņos»? J.Bērziņš skaidroja, ka pastāvīgi paredzēts veikt ūdens monitoringu, un piebilda, ka saistībā ar ūdens ieguves jautājumu, ir aptaujāti karjeram tuvāko 10 māju saimnieki. Jautāts, vai dolomīta šķembas paredzēts eksportēt, J.Bērziņš skaidroja, ka pamatā visi iegūtie izrakteņi paliks Latvijā un novadā lētāku transporta izmaksu dēļ attiecīgi būs pieejami par lētāku cenu. Savukārt Kalniņa kungu interesēja, kur paredzēts novadīt ūdeni pēc šķembu mazgāšanas. J.Bērziņš skaidroja, ka ūdens nonāks attīrīšanas tvertnēs, to attīrīs un pēc tam ievadīs Urgas upē. Jautāts, cik gadus paredzēts īstenot plānoto karjera izstrādi, J.Bērziņš skaidroja, ka precīzi nav iespējams noteikt, bet tas varētu ilgt līdz pieciem gadiem.

 

Sabiedriskā apspriešana turpinās

Arī pēc sabiedriskās apspriešanas sanāksmes plānotajam karjeram kaimiņos dzīvojošajiem palika vēl daudz neskaidru jautājumu. J.Dubaks norādīja, ka uz visiem uzdotajiem, bet neatbildētajiem jautājumiem iedzīvotāji atbildes saņems rakstiski un piebilda, ka pirms paredzēto darbību uzsākšanas vēlreiz plānots apsekot potenciāli skartos īpašumus un izvērtēt esošo situāciju. Atbilstoši normatīvajiem aktiem, pēc licences iegūšanas darbības ierosinātājam būs jāizstrādā derīgo izrakteņu ieguves projekts, kā arī ūdens monitoringa projekts, kas jāsaskaņo ar pašvaldību.

Derīgo izrakteņu – dolomīta ieguves «Āriņos» ieceres publiskā apspriešana turpināsies vēl līdz 10.augustam. Publiskās apspriešanas materiāli papīra formātā pieejami Ogre novada pašvaldības ēkā Ogrē, Brīvība ielā 33, Tīnūžu pagasta pārvaldes ēkā Ikšķilē, Peldu ielā 22, Tīnūžu Tautas namā «Kraujas». Rakstiskie priekšlikumi un ierosinājumi personīgi vai pa pastu iesniedzami līdz 10. augustam (pasta zīmogs). 

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!