Saeima par nākamo Valsts prezidentu ievēlējusi premjera partijas «Jaunā Vienotība» biedru un virzīto kandidātu, ilggadējo ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.
Kā vēsta aģentūra LETA, par Rinkēviča ievēlēšanu nobalsoja 52 deputāti. Jau kopš pirmās balsošanas kārtas par Rinkēviču balsoja Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Kuluāros mēļo, ka apmaiņā pret atbalstu zaļzemniekiem solīts panākt sankciju atcelšanu Aivaram Lembergam.
JV Saeimā ir 26 balsis, bet ZZS – 16 deputātu. Pēc savas prezidenta amata kandidātes Elīnas Pinto izkrišanas otrajā kārtā par labu Rinkēvičam nosliecās arī «Progresīvie», kuriem parlamentā ir 10 deputātu.
Rinkēvičam svinīgo solījumu būs jādod un amatā paredzēts stāties jūlija pirmajā pusē, kad pilnvaras noslēgsies pašreizējam Valsts prezidentam Egilam Levitam, kurš no kandidēšanas uz otro pilnvaru termiņu atteicās, jo pārvēlēšanai trūka balsu. Valsts prezidenta vēlēšanās kandidēja arī valdošo koalīciju veidojošā «Apvienotā saraksta» virzītais partijas dibinātājs, uzņēmējs Uldis Pīlēns un opozīcijā esošo «Progresīvo» izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte Elīna Pinto.
Kā pirmā otrajā balsošanas kārtā no prezidenta amata izstājās Pinto, par kuru nobalsoja tikai 10 «Progresīvo» deputāti. Savukārt trešajā balsošanas kārtā Rinkēvičam zaudēja Pīlēns, par kuru tāpat kā pirmajos divos balsojumos nobalsoja 25 deputāti – viņa virzītāji «Apvienotais saraksts», kuram ir 15 balsu, kā arī Aināra Šlesera «Latvija pirmajā vietā» ar deviņām balsīm un prokremliskā deputāte Glorija Grevcova.
Nacionālā apvienība ar saviem 13 mandātiem neatbalstīja nevienu no kandidātiem. Savukārt prokremliskā partija «Stabilitātei!» ar 10 mandātiem nobalsoja pret abiem kandidātiem.
DZĪVESGĀJUMS
Edgars Rinkēvičs, Latvijas Republikas ārlietu ministrs, Latvijas jaunievēlētais prezidents
Dzimis: 1973. gada 21. septembrī
Tautība: latvietis
Pilsonība: Latvijas Republikas
Izglītība
-
1999–2000 ASV Nacionālās aizsardzības universitātes Bruņoto spēku Nacionālo resursu stratēģijas industriālā koledža, maģistra grāds
-
1995–1997 Latvijas Universitāte, maģistra grāds politikas zinātnēs
-
1994–1995 Groningenas Universitāte (Nīderlande), Politikas zinātņu un starptautisko attiecību studijas (sertifikāts)
-
1991–1995 Latvijas Universitātes Vēstures un Filosofijas fakultāte, Rīga, Latvija, bakalaura grāds
Darba pieredze
-
Kopš 2011. gada 25. oktobra Latvijas Republikas ārlietu ministrs
-
2008.10.–2011.07. Latvijas Valsts prezidenta kanceleja, Valsts prezidenta kancelejas vadītājs
-
1997.08.–2008.10. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, valsts sekretārs
-
2005.–2007.01. NATO valstu un valdību sanāksmes organizācijas birojs, biroja vadītājs
-
2002.–2005. Latvijas delegācijas vadītāja vietnieks sarunās par iestāšanos NATO
-
1997.05.–1997.08. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, valsts sekretāra pienākumu izpildītājs
-
1996.09.–1997.05. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, valsts sekretāra vietnieks aizsardzības politikas jautājumos
-
1996.03.–1996.09. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, Politikas departaments, direktors
-
1995.–1996.03. Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija, Politikas departaments, vecākais referents
-
1993.–1994. Latvijas Radio, žurnālists ārpolitikas un starptautisko attiecību jautājumos
Apbalvojumi
-
2022 Ukrainas Pirmās pakāpes ordenis «Par nopelniem»
-
2019 Igaunijas Republikas Māras Zemes ordeņa krusts, I šķira
-
2019 Vācijas Nopelnu ordenis, Lielais krusts (7. pakāpe)
-
2018 Itālijas Nopelnu ordenis, Lielvirsnieks
-
2018 Nīderlandes Karalistes Orānijas-Nasavas ordenis, Lielvirsnieks
-
2015 Norvēģijas Karaliskais Nopelnu ordenis, I šķira, Lielais krusts
-
2013 Somijas Lauvas ordeņa 1. pakāpes komandiera ordenis
-
2007 Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa lielvirsnieks
-
2007 NATO apbalvojums «Par uzslavas cienīgu darbu»
-
2006 Nīderlandes Karalistes Orānijas-Nasavas ordeņa kavalieris
-
2005 Igaunijas Republikas Nopelnu krusts
-
2005 Itālijas Republikas Nopelnu krusts
-
2005 Polijas Republikas Nopelnu krusta komandieris
-
2004 Latvijas Republikas Viestura ordeņa lielkrusta komandieris
-
2004 Latvijas Republikas Aizsardzības ministrijas piemiņas medaļa «Sekmējot Latvijas dalību NATO»
-
2000 Latvijas Republikas aizsardzības ministra apbalvojums Goda Zīme «Par ieguldījumu Bruņoto spēku attīstībā»
-
2003 Luksemburgas Lielhercogistes Ozola Vainaga ordeņa lielvirsnieks
Valodu prasme
-
latviešu dzimtā valoda
-
angļu izcili
-
krievu izcili
-
franču labi
Avots: Ārlietu ministrija