Par pavasari, mīlestību un dziesmu

[ A+ ] /[ A- ]

{jcomments on}Ausma Zaharāne jaunībā.

Šajās dienās 70 gadu dzīves jubileju svin ogrēniete Ausma Zaharāne.

Mirdzoša lēca saule, zīmējot jaunu ceļu, augšup debesīs ietriecās balta gaismas strēle, soli pa solim tā cēlās pāri koku galotnēm, kad pasaulē nāk Ausma Zaharāne. Par Ausmu viņu vecāki nosauc tieši tāpēc, ka piedzimusi, saulei lecot.

 

Tagad jau vairāk kā 40 gadus Ausma ir arī ogrēniete. Viņa aktīvi iesaistās mūsu pilsētas sociālajā un kultūras dzīvē. Ausmu var satikt praktiski visos pilsētas kultūras pasākumos. Viņa mūs priecē ar savu balsi, dziedot Ogres novada Kultūras centra vokālajā ansamblī «Sens Tik Sens».

Mīļākais gadalaiks – pavasaris

«Esmu lauku meitene, piedzimu tālu no Ogres – Auces pagasta Ukru ciemā. Varbūt tāpēc, ka esmu dzimusi pavasarī, visskaidrāk no savas bērnības atceros pavasara laiku. Pavasarī visu, ko tver acis, daba svētī ar dīgšanas, augšanas un turpināšanas prieku. Katru gadu ar satrauktu sirdi sagaidu palu laiku, jo atceros, kādi pali bija manā bērnībā. Ir tāda sajūta, ka ledus gabali katru gadu iet straujāk, tāpat kā gadi. Laiku, tāpat kā dabas stihijas, nevar ietekmēt. Pavasaris ir mans mīļākais gadalaiks, jo, lai gan ledus gabali aizrauj prom vēl vienu ziemu, stārķi uz saviem spārniem atnes jaunu dzīvību, jaunu sākumu,» tā sarunu uzsāk Ausmas kundze.

Visspilgtāk atmiņā palicis Lieldienu laiks, jo, tāpat kā tagad, arī toreiz bērni meklēja zaķu atnestās olas.

Ausmas un Imanta mīlestības formula

Pēc pavasara nāk vasara, pēc bērnības – jaunība. To Ausmas kundze pavada Jelgavas rajonā, Ozolnieku ciemā. Jelgavā viņa pabeidz vidusskolu un iemīl mūziku. Te arī satiek savu vienīgo, mīļoto dzīvesdraugu Imantu, ar kuru kopā ir 44 gadus. Neskatoties uz to, ka Imants bija jūrnieks, jo parasti jau jūrnieku ģimenēs grūti saglabāt mīlestību. Kāda ir Ausmas un Imanta mīlestības formula?

«Mīlestība ir visspēcīgākā no jūtām. Satiekoties diviem cilvēkiem, uzplaukst mīlestības zieds. Tas ir ilgdzīvotājs tikai tad, ja abi to lolo un kopj. Dzīvē nekad viss nav ideāli, prieki mijas ar bēdām, strīdi ar salabšanu. Cilvēkiem ir ļoti svarīga sadzīvošanas spēja, piedošana un sapratne – prāta un dvēseles vibrāciju saspēle. Svarīgi ir arī ne tikai piekāpties, bet katram saglabāt savu vērtību. Mīlestība nav dāvana, tā ir jāizcīna. Lai arī daudzi cilvēki smejas, bet es ticu arī horoskopu zīmju saderībai, abi esam ar ragiem: es – vērsis, Imants – Mežāzis. Divas zīmes, kas, lai arī badās, bet ideāli sader kopā. Galvenais – darīt labu,  izrādīt uzmanību un nemēģināt vienam otru pāraudzināt,» smaidot atzīst Ausma.

Ausmai un Imantam ir divas meitas – Aija un Sarmīte (dvīnes) un četri jauki mazbērni. Uz Ogri ģimene pārcēlās 1970. gadā, jo abi ar vīru sāka strādāt Ogres Trikotāžas kombinātā. Padomju laiki paiet – strādājot un audzinot meitas.

Savs laiks darbam, savs – vaļaspriekam

«Ar prieku atceros kombināta laikus, Imants strādāja celtniecībā, es – par gatavās produkcijas kontrolieri. Amats, kura šobrīd bieži vien firmās nav. Kaut kas tiek darīts, bet neviens nekontrolē un nepārbauda kvalitāti. Man patika strādāt ar cilvēkiem. Visspilgtāk palicis atmiņā darbs ar vjetnamietēm, kā viņām mācīju arodu. Var jau nopelt «padomju laikus», bet bija arī jaukas lietas, par labu darbu mēs saņēmām ceļa zīmes uz Baikālu, Karpatiem un Armēniju. Tas bija laiks, kad par strādniekiem rūpējās, ne tikai maksāja kaut kādu algu,» jubilāre turpina.

Šobrīd Ausma pilnvērtīgi var baudīt savu vaļasprieku un mūža lielāko aizraušanos – mūziku. «Visu mūžu esmu dziedājusi, to iemācījos, ganos iedama, klausīdamās putnu balsīs. Jaunībā dziedāju korī, bet vecumdienās nu jau astoņus gadus dziedu vokālajā ansamblī «Sens Tik Sens». Mana mīļākā dziesma ir «Zilie virši». Aktīvi piedalos Ogres kultūras dzīvē – pensionāru saietos, vecmāmiņu vakaros, dvīņu svētkos. Cenšos pagūt un izdarīt daudz. Braucu ekskursijās, man patīk arī filmēt un fotografēt. Kamēr citi slēpo, es eju izpeldēties. Tās ir neaizmirstamas sajūtas. Pēdējos gadus aktīvi apmeklēju Ogres Pavasaru balles, divus gadus pēc kārtas esmu ieguvusi 2. vietu – pagājušajā gadā «Miss Cepure», šogad «Miss Katūna kleita» konkursos,» smejas Ausma.

Dzīve ir ceļš uz satikšanos ar sevi, citiem, apstākļiem un patiesību. Laime ir tad, kad esi ceļā uz mērķi . Kamēr ir ko dot, tu dzīvo. Nedrīkst apstāties, vienmēr ir jāmeklē attīstības iespējas. Pagātnē nevajag kavēties, jādzīvo tagad un jāpriecājas par katru dienu. «Es mīlu šo dzīvi, novēlu visiem domāt gaišas domas,» mūsu sarunas nobeigumā saka Ausma Zaharāne.

Ausma Zaharāne – «Miss Katūna kleita»!

Foto no personiskā arhīva un Elīnas Baumanes foto