Par tiesāšanos, nāvi, vīrišķību, piedošanu un ticību Jēzum

[ A+ ] /[ A- ]

Intervija

Par tiesāšanos, nāvi, vīrišķību, piedošanu un ticību Jēzum

Dzintra Dzene

Lai turpinātu aicināt sabiedrību domāt par dzīves svarīgākajiem jautājumiem, Ogres DOMS 5.janvārī Youtube.com/OgresDOMS kanālā uzsāka sarunu ciklu, kurā kā pirmo viesi Ogres DOMA aizsācējs, mācītājs Dainis Pandars aicināja Ogres novada pašvaldības priekšsēdētāju jeb mēru Egilu Helmani.

«OVV» piedāvā nelielu ieskatu šajā visnotaļ emocionālajā D.Pandara un E.Helmaņa sarunā par iziešanu cauri tiesas procesam, vīrišķību mūsdienās, spēju lūgt piedošanu, personīgo transformāciju un ticību Dievam.

– Kādam jābūt cilvēkam, lai kļūtu par mēru?

– Tas ir parasts amats, bet ir svarīgi, kādas tev piemīt īpašības, vai vari darīt ko labu savam novadam, vai vari mainīt un uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Tas nav amats, kur baudīt varu.

– Kāda bija motivācija, kāpēc izvēlējies virzīties uz šo amatu?

– Kad sāku strādāt Ogre novada domē, mums nebija nevienu kāpņu, kas noietu līdz upei, mums nebija nevienas pludmales, Zilo kalnu dabas parka. Ogrē dzīvoju no četru gadu vecuma un redzēju šo potenciālu, ko neizmantojam un kas var pilsētu padarīt ļoti pievilcīgu. Esmu pabijis vairāk nekā 120 pasaules valstīs un sen secinājis, ka ir svarīgi, kā veidojam šo vidi pilsētā, tā ir galvenā vērtība. Katram mums ir savi mērķi, lielāki vai mazāki, bet, kad indivīda mērķis sakrīt ar sabiedrības mērķi, tas ir pareizais ceļš. Vēlējos parādīt, ka varam būt viena no skaistākajām Latvijas pilsētām. Vēlos šo vidi izveidot tādu, lai mēs paši ar to lepotos. Manas ambīcijas saskanēja ar lielākā vairākuma ambīcijām. Pagājušajās vēlēšanās par mani atdeva visvairāk balsu.

– Kādas rakstura iezīmes nepieciešamas mēram?

– Ir svarīgi ne tikai ģenerēt idejas, bet tās arī līdz galam realizēt. Tas ir arī visgrūtākais. Nepieciešams daudz enerģijas, pūļu un noturēt mugurkaulu, jo nemitīgi jāsaskaras ar dažādām grūtībām. Ja raugāmies kopumā, Ogre dažādiem darbiem varētu gadā tērēt tikai ap diviem miljoniem eiro. Viss, kas ir ārpus šīm robežām, ir mūsu piesaistītais finansējums.

(..)

– Ko tēvs saka par to, ka esi mērs?

– Ģimenei tie vairāk ir pārdzīvojumi, arī mans ilgais tiesāšanās process. Tas protams, viņiem uzliek zināmu slogu. Gribēju iztiesāties vismaz, kamēr mani abi vecāki ir dzīvi, lai viņi redzētu, ka neesmu vainīgs.

(..)

– Ko darīt sabiedrībai, lai vīrišķības kultūru kaut kādā veidā vismaz atjaunotu?

– Jāmeklē piemērs, jo daudz kas tiek uztverts tieši no piemēra. Domāju: ja cilvēkam kaut ko sliktu esmu izdarījis, viņš raksta negatīvus komentārus, bet cilvēks var tevi pat nepazīst, – viņam vienkārši ir slikts garastāvoklis un vajag kādu iemīt dubļos.

Tad arī par tiesāšanās procesu – jūti, ka tava pasaule jūk un brūk. Tev ir taisnība, mēģini tiesā pastāstīt, bet tevī neviens neklausās. Man bija piemērs Jēzus Kristus. Tad es sapratu viņa krustā sišanu, to izjutu gandrīz līdzīgi. Tu nevari rast nekādu jēgu savā dzīvē, ja neraugies ar mīlestību. Mēs varam sevī uzkrāt negācijas, un tās augs, cilvēks drīz būs īgņa pret sevi un ģimeni, viss kaitinās. Vai arī var attīstīt sevī radošumu, mīlestību pret cilvēkiem, var mēģināt citiem kaut ko dot, tas ir vienīgais ceļš. Es tam visam gāju cauri. Patiesībā man bija ļoti smagi, un es novērtēju tos, kas mani atbalstīja – draudze, daudz citu cilvēku. Tas atbalsts palīdzēja izkļūt no smagās emocionālās bedres. Ir pat tā, – tu mosties naktī un tiesājies – bet es neesmu vainīgs! Pamosties naktī ar aukstiem sviedriem, mēģinot kādam kaut ko iestāstīt. Kad saņēmu spriedumu, mani piemeklēja insults, un es nopietni saslimu, cīnoties pret šo netaisnību. Ja es nebūtu pieņēmis Jēzu, es varbūt šeit nemaz nesēdētu. Es to neesmu stāstījis. Šī liecība ir tāda, ka es sajutu Dieva pieskārienu. Arī tagad par mani katru stundu kāds uzraksta negatīvu komentāru. Tie ir konkurenti, protams, ka viņiem kaut kādā veidā jāmēģina mazināt manu popularitāti – noteikti, ka Helmanis zog un tādā garā. Bet, pieņemot Jēzu, tam vieglāk tikt pāris, tu esi daudz spēcīgāks. Ja mēs vēlamies kaut ko uz zemes – dodamies pie cilvēkiem, bet ja vēlamies kaut ko garīgu – meklējam Dievu, un šajā gadījumā es no tā jutu lielu atbalstu. Mani vienmēr ir interesējusi cilvēku psihe, viņu filozofija. Mani lamāja, rakstīja, kāds es esmu bandīts, zaglis, izspiedējs utt. Par šo safabricēto lietu. Domāju, – uzvarēšu tiesā, un tad viņi atvainosies, bet neviens jau neatvainojās. Katrs no mums izdomā kādu stāstu par otru, bet, uzzinot, ka tas tā nav, ir jābūt zināmai vīrišķībai, lai pateiktu – piedod. Citi domā, ka tas ir sievišķīgi, gļēvi vai vāji, bet patiesībā, pasakot «piedod», tu pārkāp pāri savam egoismam, savai lepnībai un to atzīsti. Man ir nācies cilvēkiem pateikt «piedod». Ir grūti atzīt savas kļūdas. Kopš attaisnojošā sprieduma neviens no zākātājiem man tā arī nav atvainojies. Atvainoties var tikai ļoti spēcīgi cilvēki, un tā ir vīrišķīga īpašība, bet mēs to reti darām. Protams, tas arī jādara pietiekami reti, lai šai piedošanai būtu kāds spēks, lai neveidotos rutīna.

– Vai tu būtu gatavs tagad publiski kādam atvainoties, lai viņš to dzird no ekrāna?

(..)

– Ticība deldē egoismu un palīdz cilvēkam būt pazemīgam.

– Jo vairāk cilvēks ir ko sasniedzis, jo viņš ir mazāk lecīgs. Sasniegt vari tikai tad, ja esi kontaktā ar Dievu, saproti, ka tavai uzpūtībai nav nekādas nozīmes. Manā skatījumā ticība vairāk ieliek rāmjos un palīdz saglabāt pazemību vai atgriezties pie tās. Mēs jau kļūdāmies un cenšamies atkal atgriezties atpakaļ, un tas nav tik viegli, jo visgrūtākā cīņa cilvēkam ir pašam ar sevi.

– Vai esi domājis, raudzījies augstāk par mēra amatu valstiskā līmenī, piemēram, premjera kandidāts?

(..)

Vairāk lasiet 8.janvāra OVV.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!