Parlamentārā saskaņa bez Saskaņas centra?

[ A+ ] /[ A- ]

Pasaku pūķim cirstās galvas vietā ataug citas. Politiskā nezvēra dzīvotspēju atjauno tautas lētticība un politiķu nekaunība. Arī kompromiss nav bez vainas, ja nejūt tās sarkanās līnijas, aiz kurām ideja kļūst par politisku palaistuvi. Un galu galā kompromiss ir vienošanās ar ieguvumiem un zaudējumiem, nevis gļēva vērtību staipīšana.

Ir jau taisnība, ka mierinājumu vieglāk rast pie vienādi domājošiem, bet izaugsmi pie tiem, kas mums nepiekrīt. Bet ar nosacījumu, ka nedrīkstam pakļauties ideoloģisko pretinieku uzmācībai, kura apšauba, piemēram, mūsu valstiskumu (ar visu tajā ietilpstošo) kā vienīgo līdzekli nācijas un tās identitātes saglabāšanai. Nedrīkstam ļauties pazemojumam, kas ņirgājas par svētumiem – vēsturi, valodu, himnu, karogu un nacionālo pašapziņu. Ja tik vien tās sāpītes kā nespēja atzīt Latvijas okupācijas faktu, tad Saskaņas centra (SC) latviskais patriotisms līdzinās nullei.

Rēgi un īstenība

Reizēm šķiet, ka dažāda ranga «logi» – politologi, sociālantropologi savās pārgudrībās kļūst par latvju tautas anekdošu cienīgiem tēliem, kur cita starpā «maizi ar muti pelna sunc un mācitāš»… Jo kā gan citādi vērtēt  politologa Ivara Ījaba teikto par Visu Latvijai!, ka «…viena lieta ir darboties kā nevalstiskai organizācijai…, kas var rīkot lāpu gājienus un dziedāt fašistiskas (!) dziesmas, bet otra lieta ir būt valdībā.» No kā gan pārbijies Ījabs? No neesošiem rēgiem? Ja tā, tad līdzīga muldēšana tās pašas komunistu laika bailes no savas ēnas vien ir: kurš gan no mums nav piedalījies lāpu gājienos, atvainojiet, arī svecīšu vakaros, kurš gan nav dziedājis «Zilo lakatiņu» vai uzrāvis «Še, kur līgo», kur dzejas zemteksts pārtop itin agresīvā tekstā, un kurš gan nav romantiskā revolucionārismā apjūsmojis Ulmaņlaikus….

Neaizstāvu jauno censoņu puiciskumu (par ko esmu jau izteicies), bet piešūt viņiem fašismu ir pārāk smieklīgi. Jo Visu Latvijai! principi iekļāvušies arī Valda Dombrovska aicinājumā ZZS, SC un VL-TB/LNNK, kur cita starpā pausta kopējā apņēmība ideoloģiskajai tolerancei (sapratnei). Kas uzliek par pienākumu (visiem iespējamās koalīcijas partneriem) neveikt neko tādu, kas varētu apšaubīt Latvijas pamatvērtības, tajā skaitā – valodu kā vienīgo valsts valodu, vienotu valodas un kultūras telpu, Latvijas ārpolitiku attiecībās ar ES un NATO un labas valstu kaimiņattiecības (arī ar Krieviju!). Kur partneri apņemas bez savstarpējās vienošanās neaktivizēt izmaiņas valsts valodas lietojumā, nepilsoņu politiskajās, ekonomiskajās un sociālajās tiesībās, izņemot gadījumus, ja tas skar visu Latvijas sabiedrību, pilsonības piešķiršanas kārtību un naturalizāciju, mazākumtautību tiesiskā statusa izmaiņas, Latvijas okupācijas fakta pārskatīšanu. Ja pašas par sevi saprotamās lietas Saskaņas centram (SC) nav pieņemamas, tad kā krievu teicienā – skatjertju doroga! (ar tepiķīti klātu ceļu!), jo kompromisam nav kur tālāk atkāpties…

Pamatvērtības un leģitimitāte

Ja Saskaņas centrs (SC) nav gatavs parakstīties zem valsts (kurā pats dzīvo un bauda tās augļus) pamatvērtībām, patiesībā turpina kultivēt augsni tai nestabilitātei, kas ik gadu gan iekšēji,  gan ārēji pazemo – ar Zurofa pamācībām, ar 9. maija (arī 16.marta) klaigām, ar svītrainām pidžamām pie Brīvības pieminekļa, bezgala atmiekšķēto un traģikomisko – fašizm ņeproiģot (fašisms netiks cauri) un  Kabanovam līdzīgu snurķu slaucīšanu mūsu karogā… Ja Valdis Dombrovskis šajā aicinājumā iekļāvis kompromisu, kas nepārkāpj latviskuma līnijas, tad arī SC nevajadzētu vīzdegunīgi demonstrēt, ka viņu izpratnē Latvijas valstiskums iezīmēts aiz tik (komunistiski?) sarkanas strīpas, kura nekādi nav pāri kāpjama… Urbanovičs apvainojies, ka vēlētāji šķirojuši – savējais, svešais. Bet, ja tik vien tās nelaimes, tad kļūsti par savējo! Vismaz tik godīgi, lai, lamājot latvisko kalpu, neuzpūstos krieviskais dūzis, kas itin reāls, jo partijai taču līgums ar partiju Vienotā Krievija

Urbanovičs pasteidzies ar apgalvojumu, ka Saeima nav leģitīma (likumīga), jo, redz, vieni balsojuši par, otri pret Urbanoviču, nevis par budžetu, nodokļiem, pensijām…. Ko te piebilst: paštaisnība dažkārt nezina robežas, bet jautājums par leģitimitāti īsti vietā, jo tieši no SC ievēlēti deputāti, kuri valodas neprasmes dēļ nespēj pildīt nedz Satversmi, nedz deputāta pienākumus. Šīs nepieciešamā kvalifikācija stipri apšaubāma – Vladimiram Nikonovam, Aleksandram Jakimovam, Valērijam Kravcovam, Mihailam Zemļinskim, Rihardam Eigimam un, iespējams, vēl vairākiem 10. Saeimas deputātiem. Un te nu smags akmens mūsu pašu bāleliņu dārziņā, jo kā gan 20 gadu laikā valsts likumdošana varēja nodzīvoties tik tālu, ka itin likumiski iespējama tāda nelikumība? Tā ir smaga apsūdzība, kas pielīdzināma situācijai, kad darbā par skolotāju varētu pieņemt arī analfabētu… Jo bez tā, ka deputātam valsts valoda jāprot augstākajā līmenī, smalki jāpārzina arī specifiskā ekonomiskā, juridiskā un arī diplomātiskā mēle, lai spētu īstenot valsts politiku, sarežģīto likumdošanas un parlamentārās uzraudzības uzdevumu.

Vienā gan Urbanovičam taisnība, ka nav jāvēršas pret Saskaņas centru, bet pret apstākļiem, kas radījuši Saskaņas centru. Un šie apstākļi visiem labi zināmi, jo satilpināti vecajā interfrontiskajā domāšanā, kura nespēj Latvijas valsti pieņemt par savu…