Pastaigā vai ar velosipēdu aicina iepazīt Ogres bijušās sanatorijas

[ A+ ] /[ A- ]

Foto no OVMM arhīva Bērnu sanatorija Jaunogrē.

Pastaigā vai ar velosipēdu aicina iepazīt Ogres bijušās sanatorijas

Māra Neikena, Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēstures speciāliste

 

Ogres Vēstures un mākslas muzeja pastāvīgā ekspozīcija «Pietura Ogre” stāsta par Ogres sanatoriju vēsturi, taču, kamēr muzejs apmeklētājiem nav pieejams, iedzīvotāji var iepazīt un aplūkot vēsturiskās sanatorijas pilsētvidē.

Ogrē ir trīs ēkas, kas kādreiz bijušas sanatorijas. Tās atrodamas Ogres centrālajā daļā, Jaunogrē un Pārogrē. Starp tām ir aptuveni pusstundas gājiens vai 10–15 minūšu lēns brauciens ar velosipēdu. Katra no sanatorijām ir unikāla un interesanta, bet ko tās vēsta par pagātni kopumā? Kāpēc sanatorijas vispār bija vajadzīgas? Un kāpēc starpkaru periodā, kad Ogrē dzīvoja vien ap 1,5 tūkstoši iedzīvotāju, te bija veselas trīs sanatorijas?

Foto no OVMM arhīva. Sanatorija «Ogre».

Maijā – Baltās puķes diena

Šajās nedēļās vērojam, kā valstis pasaulē risina Covid-19 krīzi. Arī agrāk pastāvējušas slimības, kas skārušas teju visu pasauli. Viena no šādām slimībām ir bijusi tuberkuloze, kuras izplatību saasināja pastiprināta cilvēku plūsma uz pilsētām, fabrikām, pēckara migrācijas procesi, kā arī novājināta imunitāte. Slimības ierobežošanai bija nepieciešama mērķtiecīga un organizēta rīcība. 1923.gadā, sekojot citu Rietumeiropas valstu paraugam, arī Latvijā tika nodibināta Tuberkulozes apkarošanas biedrība. Tās mērķis bija veicināt iedzīvotāju veselību. Biedrība vāca ziedojumus, un kādreiz pastāvējusi arī īpaša diena maija pirmajā svētdienā, kurā uzsvēra tuberkulozes problēmu. To sauca par Baltās puķes dienu, kad labvēļi par ziedojumiem saņēma baltu papīra puķi.

Foto no OVMM arhīva. Sanatorija «Saulstari».

Tuberkulozes ārstēšanas iespējas līdz 20.gs. 50.gadiem bija ierobežotas, tāpēc atveseļošanos veicināja ar uzturēšanos svaigā gaisā, atpūtu, pilnvērtīgu uzturu un fiziskiem vingrinājumiem. Sanatorijas šādu pakalpojumu varēja nodrošināt. To funkcija bija stiprināt pacientu aizsargspējas, un sanatorijas arī nedaudz ierobežoja slimības izplatību, uz laiku nošķirot sirdzējus vai riska grupas no citiem cilvēkiem. Par sanatorijām raksturīgo pieeju veselības veicināšanā liecināja to arhitektūrā iestrādātie elementi, piemēram, verandas, balkoni, paviljoni aeroterapijām (dziedniecībai svaigā gaisā) un sauļotavas. Valstiski raugoties, sanatoriju veidošana bija iespēja apliecināt sekošanu līdzi laikmeta idejām par ģimeņu atbalstīšanu krīzes situācijās. Interesanti arī, ka sanatoriju plānojumā iestrādāja arvien modernākas idejas par higiēnas principiem.

Kāpēc izvēlējās Ogri?

Īpašo dabas un infrastruktūras apstākļu dēļ Latvijas Tuberkulozes apkarošanas biedrība un divas no slimo kasēm (apdrošināšanas organizācijas) nolēma sanatorijas ierīkot tieši Ogrē. Daudzie pakalni, Kangaru kalni, kas stiepās cauri visai pilsētai, un sausie priežu meži tika uzskatīti par sevišķi vēlamu vidi veselības stiprināšanai, jo skujukoku mežu gaiss ir bagāts ar fitoncīdiem, kam piemīt izteikta antibakteriāla iedarbība. Turklāt dzelzceļa līnija no Rīgas uz Ogri, kas pastāv jau kopš 1861.gada, ļāva sanatorijas sasniegt gandrīz tikpat ātri, kā tas iespējams šodien.

Kur meklēt informāciju?

Foto no OVMM arhīva. Svaigā gaisā. Ogre, 1931.gads.

Sanatorijas Jaunogrē un Pārogrē jau sākotnēji tika speciāli būvētas kā sanatorijas, tāpēc to atrašanās vietas īpaši izvēlētas kalnu un mežu tuvumā, līdz ar to tās arvien palikušas salīdzinoši savrupas. Kādreizējās sanatorijas ēkai, kas atrodas Ogres centrālajā daļā, pilsētas apbūve daudz vairāk izmainījusi tās sākotnējo veidolu. Tā atrodas līdzās Rīgas–Daugavpils šosejai, tāpēc, iespējams, šo ēku ogrēnieši redzējuši visbiežāk.

Virtuālu ieskatu iespējams gūt, apmeklējot muzeja mājaslapas fotogalerijas, http://www.ogresmuzejs.lv/gallery/.

Plašāka informācija par Ogres sanatorijām atrodama grāmatas «Ogres muzeja raksti» 1. sējumā – Ilmāra Dirveika pētījumā «Sanatorija «Ogre»» un Pārslas Pētersones rakstā «Ogresgrīvas pusmuiža», kā arī Karīnas Horstas grāmatā “Sanatoriju arhitektūra Latvijā 1918–1940».

Muzeja mājaslapas trīs galerijās vēsturiskās fotogrāfijās un informatīvos aprakstos iespējams iepazīt tuvāk Ogres bijušās sanatorijas.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!