Šodien vārdadienu svin ne tikai Pēteri, bet arī Pauli. Tāpēc «OVV» viesojās pie Lielvārdes zināmākā Paula – kordiriģenta Paula Kveldes. Lai arī Kveldes kungs bija nelielā neizpratnē, ar ko būtu izpelnījies mūsu uzmanību, sarunas laikā viņš atraisījās un izstāstīja ļoti daudz interesanta. Tiesa, ne visam atradās vieta avīzes slejās.
P. Kvelde piedzimis pirms 83 gadiem Cēsīs un bijis jaunākais bērns ģimenē. Kveldes kungs gan nezinot, kāpēc viņam izvēlēts tāds vārds, bet zinot, ka viņa tēvu sauca Pāvels, bet māti – Paulīne, atbilde pati nāk prātā. Mājastēvs arī atklāja, ka sākumā pēc visiem papīriem viņš skaitījies Paulis, bet vārds Pauls tomēr ir labskanīgāks. Tāpēc reiz, mainīdams pasi, viņš sevi uzdevis par Paulu un par tādu arī palicis. Tieši tolaik muzikālajā jomā nācies sadarboties ar Raimondu Paulu, un viņa vārds ar komponista uzvārdu pat ļoti labi saderējis.
No lauksaimnieka par diriģentu
Pauls Kvelde atklāja, ka dzīvē viņam ir divas lielas mīlestības – zeme un mūzika. Diriģenta tēvs cēlies no zemniekiem, pats bijis agronoms, vēlāk arī pirmais Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas rektors. Tā arī Kvelde kopš agras bērnības radināts pie zemes darbiem. Gada vecumā ģimene no Priekuļiem pārcēlusies uz Auci, bet labākie jaunības gadi (no 14 līdz 24) Paulam Kveldem pagājuši Platonē. Tur viņam bija liela zemnieku saimniecība – 56 hektāri jāpārvalda un jāapsaimnieko. Tieši tur sirmais kungs ļoti iemīļojis lauku darbus, arī vissmagākos. Tas bija pirmskara un kara jeb juku laiks – vīrieši karoja, tāpēc ar visām aršanām, mēslu vešanām, sēšanām, pļaušanām un kulšanām galā jātiek pusaudzim. Pauls Kveldes atmiņās gan tas ir ļoti skaists un jauks laiks – gluži kā Edvarta Virzas «Straumēnos». Lauku darbu pareizā secība gluži vai ieprogrammējusi visu viņa turpmāko dzīvi. Tagad gan ar zemes darbiem nodarboties iznākot vien savā piemājas dārziņā Lielvārdē.
Jautāts, kā no zemnieka kļuvis par diriģentu, P. Kvelde atbildēja, ka tas noticis vairāk instinktīvi – vienkārši ļoti iepaticies. Klavieres spēlēt viņš jau pratis, muzikālā dzirde bijusi laba – ar to arī pieticis.
Vīrs, tēvs un vectētiņš
P. Kvelde izaudzinājis trīs bērnus. No pirmās laulības ar aktrisi Dinu Kveldi viņam ir meitas Dace un Anta. Vecākā meita Dace tagad plaši pazīstama kā dziedošās Vītolu ģimenes mamma. Otrai meitai Antai ir divi dēli, viņa dzied Valsts Akadēmiskajā korī «Latvija». No otrās laulības ar Ingrīdu ir viens dēls – Kristaps. Arī jau liels, uzaudzis un skolojies Lielvārdē, drīz iegūšot augstāko izglītību Ekonomikas fakultātē, bet pērnvasar apņēmis sievu (laulājies Lielvārdes baznīcā). Paulam Kveldem ir kupls mazbērnu pulciņš – veseli astoņi, drīzumā gaidāms arī pirmais mazmazbērns.
Vairāk kā pusgadsimts Lielvārdē
Lielvārdietis Kvelde ir kopš 1956. gada. Toreiz rīdziniekiem galvaspilsētā piedāvātas nacionalizētās zemes – 0,12 hektāri. Ar norunu, ka triju gadu laikā uzcels māju. Tā risināja dzīvokļu trūkumu Rīgā. Pauls Kvelde izvēlējās Lielvārdi, jo jau toreiz strādāja ar kori «Lāčplēsis». Ar mājas celšanu gan neesot veicies tik ātri, kā gribējies, tomēr, kad varas iestādes piedraudējušas apbūves gabalu atņemt, tas esot izdarīts. Tā nu lielākā daļa mūža pavadīta Lielvārdē, skaistā vietā netālu no Daugavas.
Lai arī Kveldes kungs bez ilgākas domāšanas nevar pateikt, cik sen viņš kļuvis par pensionāru, iemīļotais diriģenta darbs pie malas nav likts. Izrādās, viņam ir pat trīs kori – vīru kori «Absolventi» un «Silvicola», kur P.Kvelde ir otrais diriģents, kā arī Lielvārdes senioru koris «Kamene», ar kuru strādāts pēdējos gados.
Jautāts, kas viņam Lielvārdē visvairāk patīk, P.Kvelde atbildēja, ka viss kopā. Pirmkārt, jau skaistā daba, jo tas ir vienalga, kāds gadalaiks, vienmēr ir skaisti. Jauki, ka tepat ir Daugava. Patīk arī vietējā sabiedrība, turklāt – tāda, kāda tā ir – gan ar saviem tikumiem, gan trūkumiem. Būdams kora «Kamene» diriģents, Kveldes kungs ir sajutis lielu atbalstu no visiem, sevišķi no vietējās pašvaldības, jo ik pa laikam iznāk lūgt palīdzēt ar transportu vai vēl kādā ziņā.
Vārdadienā visiem Pēteriem, Pāveliem, Pauliem un, kā smējās diriģents, Pugoviciem, viņš novēl labi uzņemt ciemiņus, jo uz tādām goda dienām viņi var ierasties arī bez uzaicinājuma.
Ritvara Raita foto