Pieci ieteikumi, kā kopt matus rudenī

[ A+ ] /[ A- ]

Pieci ieteikumi, kā kopt matus rudenī

Agate Gavare

Vasaras karstā saule un ūdens peldes bija tikai daži no faktoriem, kas ne īpaši labi ietekmē mūsu matus.

«Euroaptieka» farmaceite Zane Melberga dalās ar padomiem, kā rudenī parūpēties par savas galvas rotas veselību un skaistumu.

 

1.Pievērst pastiprinātu uzmanību matu kopšanas rituāliem

Matus ievērojami bojā regulāra matu fēna, taisnotāja, lokšķēru lietošana. Savukārt pēc matu balināšanas, ķīmiskas taisnošanas vai ilgviļņu likšanas tie var kļūt trausli, sausi un pat nedzīvi. Jo mazāk mati tiks kairināti un bojāti, jo stiprāki un veselīgāki tie būs, īpaši gadalaiku maiņā, kad, iespējams, tie jau tā pastiprināti izkrīt. Tāpat daudzi grēko ar to, ka matus mazgā pārāk siltā ūdenī. Ja arī pierasts tos mazgāt ar ļoti siltu ūdeni, matu skalošana noteikti jāpabeidz vēsā ūdenī. Pēc matu mazgāšanas tajos vēl mitros ieteicams ieziest matu nostiprinošas ampulas, kuru sastāvā esošās vielas nostiprina matu saknes un novērš matu izkrišanu, kā arī dabīgi veicina to augšanu. Savukārt matu galos ieteicams izmantot barojošu matu eļļu. Ja mati tiek žāvēti ar fēnu, žāvēšanas ar siltu gaisu noslēgumā jābūt vēsākai gaisa plūsmai, neradot spurainu matu efektu.

Matu bojāšanu un izkrišanu var veicināt arī ikdienā pārāk cieša matu sakārtojuma izvēle, izmantojot stingras matu gumijas vai sprādzes. Ieteicams pievērst uzmanību tam un, iespējams, mainīt ikdienas matu kopšanas rituālus. Vēlams mazināt matu karsēšanu, bet, lai veicinātu to atkopšanās procesu, – izvēlēties šampūnus, kas stimulē galvas ādas asinsriti, atjauno bojātus matus, vienlaikus stimulē jaunu matu augšanu.

 

2.Pārskatīt savu ēdienkarti

Olbaltumvielām ir ļoti būtiska loma, nodrošinot organismu ar vairākām nozīmīgām funkcijām, tostarp matu un nagu augšanu. Ja ikdienā tiek uzņemts pārāk maz olbaltumvielu, mati var zaudēt spīdumu, kļūt trausli un pastiprināti izkrist, vienlaikus apstādinot jaunu matu augšanu. Lai arī standarta deva pieaugušam cilvēkam ir aptuveni 40-60 grami olbaltumvielu dienā, to var ietekmēt vecumam atbilstošs fizisko aktivitāšu līmenis un veselības stāvoklis. Olbaltumvielas iespējams uzņemt uzturā, lietojot tādus pārtikas produktus kā gaļu, zivis, olas, piena produktus, pākšaugus, ķirbju sēklas u.c..

 

3.Uzņemt papildu vitamīnus

Matu veselībai vissvarīgākie ir B grupas vitamīni, savukārt to deficīts var veicināt pastiprinātu matu izkrišanu. Ņemot vērā to, ka matu šūnas dalās ļoti ātri, svarīgi, lai šie vitamīni organismā tiktu uzņemti vajadzīgā daudzumā un mati varētu pietiekami ātri augt. Piemēram, biotīns jeb B7 vitamīns aktivizē šūnu vielmaiņu, pantotēnskābe jeb B5 ļoti nepieciešama gan matu šūnu dalīšanās procesā, gan pigmenta veidošanā. Dabā B grupas vitamīni ir atrodams graudaugos – jo īpaši vērtīgi ir nelobītie graudi ar visiem apvalkiem, taču tie ir arī riekstos, aknās, olās, gaļā.

Tajā pašā laikā jābūt piesardzīgiem, vai gadījumā kāds no vitamīniem netiek uzņemts pārāk lielā daudzumā, radot pretēju efektu – matu izkrišanu. Piemēram, pārāk liela daudzuma A vitamīna uzņemšana ar uztura bagātinātājiem vai medikamentiem veicina matu izkrišanu. Bērniem pēc četru gadu vecuma un pieaugušajiem dienā vajadzētu uzņemt 5000 vienības A vitamīna. Lai noteiktu A vitamīna daudzumu organismā, nepieciešams vēsties pie ārsta, lai veiktu analīzes un pārliecinātos, kāds ir A vitamīna daudzums organismā. Pēc A vitamīna devas mazināšanas matu izkrišanai vajadzētu apstāties.

 

4.Izvēlēties atbilstošus matu mazgāšanas līdzekļus

Ja mati ir sausi, pirkt šampūnu, kas paredzēts sausiem matiem, šķiet loģiski. Tomēr tas var izrādīties aplams solis. Visai bieži mati ir sausi, bet galvas āda stipri taukojas, tāpēc, lietojot šampūnu sausiem matiem, galvas āda tiks taukota vēl vairāk. Lai izvēlētos piemērotāko šampūnu, vairāk jāvadās pēc tā, kāds ir galvas ādas, nevis matu stāvoklis. Šādā situācijā ideāla izvēle būtu lietot divus šampūnus – vispirms galvas ādu kārtīgi izmazgāt ar šampūnu, kas domāts taukainiem matiem, pēc tam matus izmazgāt ar šampūnu, kas paredzēts sausiem matiem. Savukārt balzamu vai matu masku izvēlies tādu, kas domāta sausiem matiem, neuzklājot šos līdzekļus galvas ādai.

Balzamu vai masku nevajadzētu likt tikko izskalotos matos, kad no tiem vēl pil ūdens. Tad lietotais līdzeklis nespēs tajos iesūkties. Farmaceite norāda, ka pareizi būtu pēc šampūna izskalošanas matus kārtīgi nosusināt ar dvieli vai vismaz ar pirkstiem izbužināt, lai tajos paliek pēc iespējas mazāk ūdens, lai tie ir mitri, bet ne slapji, un tikai tad ieklāt masku vai balzamu.

 

5.Mazāk pārdzīvot

Stress ietekmē ne vien vielmaiņu kopumā, bet ir arī viens no iespējamiem matu izkrišanas iemesliem. Stresa ietekmē galvas apmatotās daļas ādas asinsvadi sašaurinās, matu saknes sliktāk tiek apgādātas ar asinīm, kā rezultātā mati var izkrist. Reizēm matu izkrišana no stresa radītajām situācijām nerodas uzreiz. Matu izkrišana var būt sekas pat trīs mēnešus senam pārdzīvojumam. Savukārt par stresa esamību ikdienā var liecināt arī sausa galvas āda. Ieteicams izprast to, kas ikdienā rada stresu un kā no tā iespējams izvairīties. Ne mazāk svarīgi ir parūpēties par savu emocionālo pašsajūtu, veltot pietiekami daudz laika atpūtai no ikdienas steigas. Lai mazinātu stresu, var iedzert kādu nomierinošu ārstniecības augu tēju. Baldriāns, lavanda, melisa iedarbojas nomierinoši uz nervu sistēmu, mazina baiļu sajūtu, nemieru, satraukumu un bezmiegu. Piparmētras, apiņu, pasifloras tējas lieto garīgas pārslodzes un bezmiega gadījumā. Stresa mazināšanai palīdz arī magnijs – to iespējams uzņemt, vairāk ēdot zaļos lapu dārzeņus, pākšaugus, avenes, banānus, rupja maluma maizi, sēkliņas un riekstus vai lietojot magnija preparātus.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk