Piedalies foto un video konkursā «Eiropas dižkoku lielvalsts Latvija»!

[ A+ ] /[ A- ]

Piedalies foto un video konkursā «Eiropas dižkoku lielvalsts Latvija»!

Uldis Prancāns

 

Mūsu valstī izsludināts Spēkozola 2020.gada vasaras sociālo mediju foto un video konkurss «Eiropas dižkoku lielvalsts Latvija».

Mēs varam lepoties – nelielajā valsts teritorijā ir viens no lielākajiem dižkoku blīvumiem Eiropā! Jau otro gadu dažādu paaudžu cilvēki aktualizē un novērtē Tēvzemes dabas un latviskās identitātes bagātību! Konkursa dalībnieki aicināti atrast sev tuvāko dižkoku. Lai to vieglāk veiktu, var izmantot akcijas sadarbības partnera Dziedava dižkoku datubāzi.

 

Turpmākie darbi

Iekārt dižkoka zaros vai novietot pie koka Latvijas karogu un apliecināt savu apmeklējumu ar foto vai īsu video ar pašiem dižkoka apmeklētājiem pie izgreznotā milzeņa. Nopublicēt visu sociālajos medijos: Instagram, Facebook, Draugiem vai Twitter ar koka nosaukumu, tā atrašanās pagastu vai pilsētu, kā arī tēmturi #dižkokulielvalsts.

Septembra beigās piecu labāko foto vai video autori pēc Spēkozola kustības žūrijas vērtējuma savā īpašumā iegūs Spēkozola dižkoku lielvalsts kreklu, kā arī akcijas atbalstītāja IR Wood ozolkoka dizaina priekšmetu. Akcijā lūgti piedalīties Latvijas iedzīvotāji vai viesi, bet jo īpaši ģimenes – bērni un jaunieši.

 

Ieskats dabas pieminekļu vēsturē un šodienā

Dižkoki (ozoli un daudzu citu koku sugu pārstāvji) piesaista lielu dabas daudzveidību un veido īpašu mikroklimatu savā vidē, tie ir Latvijas valsts pirmsākumu liecinieki, būtiska mūsu kultūrvēstures vērtība un identitātes daļa. Ziemeļeiropas un baltu tautām ozols ir viens no pasaules uzbūves modeļiem, Pasaules koks jeb Austras koks.

Atbilstoši Dabas retumu krātuves datiem, kurus apkopojuši dabas pieminekļu pētnieki – Guntis Eniņš, Ansis Opmanis, Māris Zeltiņš, Julita un Atis Kluši, Jānis Cepītis, apzināto dižkoku skaits Latvijā tuvojas 16 tūkstošiem. Līdz ar to Latvijā ir viens no lielākajiem dižkoku blīvumiem Eiropā; lielāks tas ir tikai Lielbritānijā, bet mazāks Zviedrijā un Vācijā, nerunājot nemaz par Lietuvu un Igauniju. Ik gadu Latvijas laukos, gravās, mežu nostūros «parādās» jauni dižkoki. Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti lēš – kopumā Latvijā varētu būt vairāk nekā 20 000 dažādu sugu dižkoku.

 

Ozolu epopeja

Stāsts par Latvijas milžiem – ozoliem ir patiesi pārsteidzošs! Dižkoku skaita ziņā tie veido prāvāko daļu, lai gan komunisma celtniecības laikā līdz 1979.gadam speciāla brigāde katru gadu uzspridzināja aptuveni 1000 dižozolu. Bet cik daudz vēl bija nodedzināti, noslīcināti, noindēti ar vircu, benzīnu vai smēreļļām, cik ar lauksaimniecības ķimikālijām utt. To vairs nepateiks neviens.

Dižkoku meklētāju kustība turpinās arī šodien. Atrasto dižkoku skaits ir palielinājies 20 reižu. Latvijas fenomens – pēc nesaudzīgas bendēšanas un iznīcināšanas Latvijā dižozolu skaits ir simts (!) reižu lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā; daudzas reizes lielāks nekā citās Eiropas valstīs.

 

Pirmā simtnieka dalībnieki

Tēvzemes varenākais dižozols un Latvijas, Ogres, Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes novada izcilākie milzeņi – skatāmi iegūtās vietas secībā, dzīves adresē un «cienījamā apaļumā»!

Bet to lasiet 10.jūlijā „Ogres Vēstīs Visiem”!

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!