Pienācis laiks izlemt valodas ceļu

[ A+ ] /[ A- ]

Par valodnieciskiem jautājumiem aizdomājos, saskaroties ar aizvien pieaugošām problēmām latviešu valodas lietojumā gan publiskajā telpā, gan interneta vidē, gan medijos.

Pats galvenais – nepareiza latviešu valoda nedrīkstētu parādīties nekur un kur nu vēl medijos, bet bieži vien gadās tieši tā. Lielākajai daļai sabiedrības šķiet, ka pašu un arī mūsu visu kopējais valodas prasmes līmenis ir pietiekams, taču patiesībā šī doma ir maldīga. Nesen saskāros ar objektīvu un diezgan šokējošu informāciju.

Savu valodu pārvalda tikai desmitā daļa

Pilnīgi pareizi (kā rakstot, tā runājot) latviešu valodu pārvalda vien 10 procenti sabiedrības. Manuprāt, tas ir pārsteidzoši zems rādītājs. Padomju gadu labo prasmju līmeni varot skaidrot ar tolaik plaši izplatīto redaktoru darbu, kuru galvenais uzdevums bija, lai medijos nenonāktu neviena saturiski vai ortogrāfiski nepareiza vēstule, reportāža vai informācija. Tagad valodas izkopšanas jautājums ir katra paša iniciatīva, un, diemžēl, lielākajai daļai cilvēku tas nav svarīgi. Manuprāt, liela sāpe ir virtuālie mediji, kuros nav noteikts, kā rakstīt, un daudzi cilvēki joprojām raksta, nelietojot mīkstinājumus un garumzīmes. Tas varbūt bija saprotams pirms gadiem pieciem, desmit, bet ne tagad, kad tik ilgu laiku mums ir gan datori, gan internetvide un tik daudzi cenšas veidot literāri pareizu vidi arī tīmeklī. Taču vislielākā nožēla jāteic par pareizas latviešu valodas trūkumu televīzijā. Joprojām nesaprotu, kā lielākajos mūsdienu masu medijos (auditorijas ziņā) pieļaujamas vaļības valodas lietojumā, piemēram, reportāžu vadītājiem atļaujoties lietot vārdu savienojumu «priekš manis tas (..)» (pareizi būtu «man tas (..)»). Katrs otrais kļūdās, «kad» lietojot «ka» vietā («es domāju, ka»). Šo kļūdu jūs dzirdēsiet ik uz soļa, gandrīz katrā televīzijas intervijā!

No valodas «izslēgtais» burts

Ne viens vien iestājas par padomju gados iznīdētā mīkstā «r» (ŗ) atjaunošanu valodā. Diezgan loģiski, ka slinkais vairākums jautājuma iniciatoriem atbild, ka tas nav vajadzīgs un dzīvā valoda pati visu nosakot. Taču arī tā nav – valoda nudien ir dzīva, taču jebkurus tik nozīmīga mēroga lēmumus, piemēram, «ŗ» izravēšanu no latviešu valodas 1946.gadā (jo ŗ burts traucē sociālisma celtniecībai), tā apzina ātri, un ir tikai loģiski, ka jau nākamā paaudze runāja, nelietojot «ŗ» burtu. Pagaidām to joprojām lieto vēsturiskajā emigrācijā dzīvojošie. Taču nav tā, ka mīkstais «r» būtu no nekā uzpūsts burbulis – internetā ir atrodamas digitalizētas grāmatu versijas, kurās ļoti skaidri izklāstīts, kā tieši «ŗ» lietošana valodā ir pamatota. «R»«ŗ» ar to pašu līdzskaņu miju vien saistīts, tam ir nozīmīga loma arī šaurā un platā «e» veidošanā, kura šī paša no valodas iznīdētā burta dēļ atsevišķos gadījumos mēdz būt kļūdaina. Burta «ŗ» svītrošana no valodas ir bijusi vēsturiska un liela kļūda, pret kuru pēckara represiju laikā neviens, protams, nevērsās.

Taču viss neaprobežojas ar vienu vienīgu burtu. Ir pienācis laiks izlemt valodas ceļu – būt vēsturiski korektiem un literāri pareiziem, sargājot valodu no nepārdomātiem jauninājumiem un atdzīvinot pazaudētas vērtības, vai veidot modernu valodu, kas ļoti atvērta internacionālismiem. Tas, pirmkārt, atkarīgs no mums, no mūsu valodas lietojuma un attieksmes pret savu valodu. Gribētos, lai, pirms piesaucam citu valodu invāziju savā sētā, paskatāmies, kāda šī sēta izskatās.

Vai esam paradoksu piekritēji?

Secinot sanāk diezgan paradoksāli – mūsu sabiedrībā, kurā tik daudzi joprojām nīst padomju gados pieņemtos lēmumus, viss ir ačgārni. Atzīstamās (tāpat kā pārējās) padomju gadu arhitektūras liecības mēs nevērtējot nojaucām jau deviņdesmitajos, taču tā laika normas un ievazājumi mūsu vienīgajā (!) valodā (un ne tikai) turpina dzīvot un tiek skoloti arī bērniem (te domāju arī neizvērtēto «ŗ» problēmu). Viss paliek tikai pašu ziņā – par ko interesēties, kā runāt, kā rakstīt – gan uz papīra, gan internetā. Jebkuru labu, tāpat kā sliktu, pārmaiņu var ieviest dzīvē vienas – divu paaudžu laikā. Vai mēs domājam par rītdienas Latviju?