30 gadu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Latvijā vairāk nekā 300 padomju apbedījumu vietās ir plāksnes, stēlas un akmeņi, kas godina kritušos sarkanarmiešus. Okupantus. Tos pašus, kuru tiešie mantinieki iebrukuši Ukrainā un kopš 2014. gada slepkavo nevainīgus cilvēkus. Ir vēl otrs saraksts ar tikpat lielu skaitu padomju varas artefaktu, zem kuriem kaulu nav. Un šie akmeņi, stabi, lielgabali un citi štrunti saskaņā ar likumu ir jāvāc prom no Latvijas zemes. Manuprāt, kaulu esamībai zem okupantu simbolikas nevajadzētu būt izšķirošai nozīmei. Kas miris, tam jāguļ, bet nevis jāturpina kalpot Kremlim. Bet lai nu paliek – vismaz tos padomju okupekļus bez piesaistes kauliem ir pēc iespējas ātrāk jādemontē – kā jau to pieprasījis absolūts Latvijas sabiedrības vairākums. Ogres novads ar padomju mantojumu ticis galā salīdzinoši ātri un diskrēti. Taču ir vairākas pašvaldības, kas izvairās pildīt šo pienākumu, tādējādi faktiski paužot atbalstu Kremļa propagandistu radītajām melīgajām vēstures interpretācijām. Ka viņi ir tie «atbrīvotāji», bet visi, kas tā nedomā, ir nacisti. Rīgā, protams, visa uzmanība pievērsta valstī ietekmīgākā okupācijas simbola – Pārdaugavas bīstākļa – nojaukšanai, tajā pašā laikā stēla pie Ķīšezera, ko varētu aizvākt pāris stundās, stāv kā stāvējusi. Rēzeknē – tā saucamais Aļoša, ko savā krājumā piekritis deponēt Latvijas Okupācijas muzejs, stāv kā stāvējis, un pašvaldība to nevis demontēt grasās, bet saudzīgi pārvietot uz brāļu kapiem, lai radītu jaunu svētvietu orku pielūgšanai. Šāds risinājums aizgūts no Mārupes, kas ar lielu pompu demontēja Skultes ciemata centrā esošo padomju bumbvedēju… un pārvietoja to nepilnu kilometru uz priekšu turpat centrālajā ielā. Vēl nekaunīgāk Latvijas sabiedrības pieprasījumam un karam Ukrainā uzspļauj Daugavpils. Tā vērsusies Satversmes tiesā, apstrīdot likuma «Par padomju un nacistisko režīmu slavinošu objektu eksponēšanas aizliegumu un to demontāžu Latvijas Republikas teritorijā» atbilstību Satversmei. Lai tikai saglabātu vietas, kur slavināt orku armiju. Bet tādas Latvijā nav vajadzīgas. Tām visām jāpazūd uz neatgriešanos, tāpat kā noziedzīgajam režīmam, ko tās turpina slavināt 30 gadu pēc Latvijas neatkarības atgūšanas un astoņus gadus pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Pietiek!

Turpinājumā Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa viedoklis:

Ķēmošanās ar pieminekļiem ir jāizbeidz!

«Šī ķēmošanās ar pieminekļiem, kas saistīti ar padomju okupācijas laiku, Daugavpilī un citviet ir jāizbeidz. Saeima ir pieņēmusi likumu par šādu pieminekļu demontāžu, un likumā noteiktais nav apstrīdams. Likums ir jāpilda visiem, te nevar būt nekādu interpretāciju.

Uzskatu, ka ir jārīkojas strikti. Ja pašvaldība nespēj nojaukt šos pieminekļus, kā tas šobrīd, piemēram, ir Daugavpilī, valdībai ar rīkojumu šo darbu izpilde jāuzdod VAS «Valsts nekustamie īpašumi».

Daugavpils pilsētas mērs Elksniņš, iespējams, to vien gaida, lai vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs viņu atceltu no domes priekšsēdētāja amata un varbūt pat atlaistu visu Daugavpils domi, taču, manā ieskatā, no šādas ministra rīcības Elksniņš būs tikai ieguvējs, nevis zaudētājs. Viņš, aizstāvot padomju pieminekļus, kļūs par varoni un nākamajās vēlēšanās varētu iegūt vairāk nekā 50 procentu balsu!

Ir jārīkojas tā, lai mēs paši ar savu rīcību nebalstītu un nevairotu prokrievisko domāšanu mūsu valstī. Visiem likumā noteiktajiem pieminekļiem ir jābūt novāktiem noteiktajā termiņā – bez ierunām, bez jelkādu personāžu izraisītām diskusijām un filozofēšanas. Ja to nedara pašvaldība, tas ir jāizdara valstij.»