Pievienotās vērtības nodoklis: jaunumi un raksturīgākās kļūdas

[ A+ ] /[ A- ]

SARMĪTE KIRHNERE, VID RNA Ogres nodaļas Nodokļu maksātāju konsultāciju daļas priekšniece

Par «slieksni»

Visiem nodokļu maksātājiem ir jāzina likums par PVN, kaut vai no tā aspekta, kurā brīdī ir jābūt reģistrētiem kā PVN maksātājiem. Un proti, obligāti ir jābūt reģistrētam kā PVN maksātājam tad, kad apliekamo darījumu kopsumma iepriekšējos 12 mēnešos (nevis iepriekšējā taksācijas gadā) sasniedz 10 000 latus. Turklāt likumā noteikts: pat tādā gadījumā, ja par PVN maksātāju viņš ir reģistrējies savlaikus, bet, ja minētais slieksnis ir pārsniegts, tad par pārsnieguma summu jāsamaksā PVN. Tāpēc būtu jāseko šim slieksnim, un, tiklīdz šis slieksnis jau ir tuvu, vajadzētu reģistrēties par PVN maksātāju, tā teikt, ar apsteidzi, jau pirms tam, kad ar PVN apliekamo darījumu kopsumma par iepriekšējiem 12 mēnešiem šo slieksni ir sasniegusi. Un tad soda naudas no pārsnieguma summas nebūs jāmaksā.

Taksācijas periods

Taksācijas periods – viens kalendārais mēnesis ir tad, ja:

1) apliekamo darījumu apjoms iepriekšējā taksācijas gadā pārsniedza 35 000 latu

vai

2) kuras veic preču piegādi Eiropas Savienības (turpmāk – ES) teritorijā vai sniedz pakalpojumus ES teritorijā, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu.

Tas nozīmē, ka tiem, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus uz ES dalībvalstīm, PVN deklarācija ir jāiesniedz 1 reizi mēnesī, neatkarīgi no tā, kāds apliekamo darījumu apjoms bija iepriekšējā taksācijas gadā.

Taksācijas periods – viens kalendārais ceturksnis – tiek pielietots tiem nodokļu maksātājiem, kam apliekamo darījumu apjoms iepriekšējā taksācijas gadā nepārsniedza 35 000 latu un nav nekādu darījumu ar ES.

Taksācijas periods – puse kalendārā gada tiek pielietots tiem nodokļu maksātājiem, kam apliekamo darījumu apjoms iepriekšējā taksācijas gadā nepārsniedza 10 000 latu.

Akcentēšu vārdu – «gadā».

Jo ir dzirdēts, ka šī norma tiek izprasta kļūdaini. Un proti, daži domā, ja, piemēram, šogad kādā mēnesī ar PVN apliekamo darījumu summa, skaitot no gada sākuma, jau pārsniedz 35 000 latu, tad jau šogad jāpāriet uz deklarāciju iesniegšanu katru mēnesi. Nepareizi! – ja viņš 2010.taksācijas gadu uzsācis kā nodokļa maksātājs ar taksācijas periodu viens ceturksnis (attiecīgi – pusgads), tad tāds viņš paliek visu 2010.gadu, neatkarīgi no tā, kāda apliekamo darījumu summa šogad sasniegta (ja vien, protams, nav bijis darījumu ar ES dalībvalstīm).

Tiem nodokļa maksātājiem, kas reģistrējušies kā PVN maksātāji 2009.gadā vai reģistrēsies 2010.gadā, taksācijas periods tiek noteikts viens kalendārais ceturksnis. Ja jaunajiem nodokļa maksātājiem, kas reģistrējušies 2009.gadā, apliekamie darījumi 2009.gadā pārsniedza 35 000 Ls, tad, protams, viņiem ir jābūt PVN ikmēneša maksātājiem.

Savukārt jaunajiem nodokļa maksātājiem, kas reģistrējas 2010.gadā, uzreiz automātiski tiek noteikts taksācijas periods – viens kalendārais ceturksnis, protams, ja vien viņiem negadās kādā mēnesī darījumi (piegādāt preces vai sniegt pakalpojumus) ar citu ES dalībvalsts personu, – tad gan arī viņi, protams, kļūst par ikmēneša maksātājiem.

Taksācijas perioda maiņa

Ja periodam jāmainās no ceturkšņa vai puses no kalendārā gada uz mēnesi, veicot preču piegādi ES teritorijā vai sniedzot pakalpojumus ES teritorijā, kuru sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.1 panta ceturto daļu – iesniedzot nodokļa deklarāciju par kalendāro mēnesi (apvienotu deklarāciju par pašreizējā ceturkšņa vai puses no kalendārā gada visiem iepriekšējiem mēnešiem).

Piemērs. Apliekamā persona, kurai taksācijas periods ir kalendāra ceturksnis, šā gada maijā sniedz citas ES dalībvalsts personai ar nodokli apliekamus pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 4.1 panta ceturto daļu ir cita Eiropas Savienības dalībvalsts, vai veic preču piegādi ES teritorijā. Savukārt nodokļa deklarācija par aprīli nav iesniegta (jo sākotnēji tika paredzēts iesniegt nodokļa deklarāciju par ceturksni). Šī apliekamā persona līdz 15. vai 20.jūnijam iesniedz nodokļa deklarāciju, tajā norādot maiju kā taksācijas periodu (t.i., pirmo mēnesi, kad tika uzsākti minētie darījumi), apkopojot deklarācijā un PVN 1 pārskatā datus par aprīli un maiju. Šī apliekamā persona, iesniedzot PVN 2 pārskatu, tajā norāda maiju kā taksācijas periodu.

Deklarācijas iesniegšanas termiņš

Likumā ir noteikts, ka:

  • personām, kuras izmanto VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu, PVN deklarācija jāiesniedz 20 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām;
  • iesniedzot deklarāciju papīra formā, – 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

PVN maksāšanas termiņš:

  • 20 dienu laikā pēc attiecīgā taksācijas perioda beigām;
  • apliekamā persona, kurai taksācijas periods mainās saskaņā ar likuma 9.panta 1.4 daļu (t.i., no ceturkšņa vai no pusgada uz mēnesi), PVN valsts budžetā par taksācijas ceturksni vai pusgadu, kurā mainās taksācijas periods, iemaksā 20 dienu laikā pēc taksācijas ceturkšņa vai pusgada beigām.

PVN deklarācija un tās pielikumi

PVN deklarācija mainījās jau ar šā gada 1.janvāri, nāca klāt papildus rindas un deklarācijas pielikumi. Izmaiņas izdarītas arī februārī.

PVN 0% likme

48.rinda – ar nodokļa 0% likmi apliekamo sniegto pakalpojumu vērtība saskaņā ar likuma 7.panta 1.daļu.

Arī šo rindu aizpildot, tiek pieļautas kļūdas, jo daži nesaprot, ko uzrādīt šajā rindā. Tajā ir rakstīts – “sniegtie pakalpojumi”, taču 48.rindā ir jāuzrāda tikai un vienīgi tie sniegtie pakalpojumi, kas uzskaitīti likuma 7.panta 1.daļā, un tie ir tikai tie pakalpojumi, kas saistīti ar eksportu, importu, tranzītu vai citiem īpašiem starptautiskiem pakalpojumiem.

Vēl 48.rindā tiek uzrādīti arī tie tūrisma operatoru pakalpojumi, kas tiek aplikti ar nodokļa 0% likmi, ko nosaka likuma 13.pants. Tūrisma operatoru un aģentūru pakalpojumi tiek sniegti gan ES teritorijā, gan ārpus tās, bet ar 0% likmi tiek aplikta tikai tā pakalpojumu daļa, kas tiek sniegta ārpus ES teritorijas.

Piemērs. Latvijas apliekamā persona sniedz ekspertīzes pakalpojumu saistībā ar preču eksportu trešās valsts personai, kura veic saimniecisko darbību. Pakalpojuma saņēmēja ir trešās valsts persona, kura veic saimniecisko darbību, līdz ar to pakalpojuma sniegšanas vieta ir trešā valsts. Šis pakalpojums ir saistīts ar preču eksportu, tam piemēro PVN 0% likmi saskaņā ar likuma 7.panta 1.daļas 2.punktu. Latvijas apliekamā persona uzrāda šo pakalpojumu PVN deklarācijas 48.rindā, pēc tam šī pakalpojuma summu iekļauj 43.rindā, kurā ir summēti visi tie darījumi, kam piemēro 0% likmi.

Piemērs. Latvijas tūrisma operators organizē braucienu uz Ēģipti, kur instruktors veic apmācību niršanā. Tā kā pakalpojums tiek sniegts ārpus ES teritorijas, šim pakalpojumam saskaņā ar likuma 13.panta 7.daļu tiek piemērota nodokļa 0% likme. Pakalpojums tiek atspoguļots 48.rindā.

Preču transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu, importu vai tranzītu, arī piemēro PVN 0% likmi.

Piemērs. Latvijas apliekamā persona sniedz preču eksporta pakalpojumu, pārvadājot preces no Rīgas uz Maskavu. Preču transporta pakalpojumiem saistībā ar preču eksportu ir piemērojama PVN 0% likme saskaņā ar likuma 7.panta 1.daļas 2.punktu.

Šajā gadījumā, lai noteiktu PVN piemērošanu, nav nepieciešams izvērtēt pakalpojuma saņēmēja statusu (vai tā ir Latvijas vai kādas citas valsts persona). Jo līdzko Latvijas apliekamā persona sniedz preču transporta pakalpojumu saistībā ar preču importu, eksportu vai tranzītu jebkurai personai, šim darījumam piemēro PVN 0% likmi.

Latvijas apliekamā persona minētā pakalpojuma vērtību norāda PVN deklarācijas 48.rindā un šī summa tālāk aiziet arī uz 43.rindu.

PVN nepiemēro

Tālāk – par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu.

Šie ir tie pakalpojumi, kuriem (saskaņā ar likuma 4.1 pantu) PVN nepiemēro, tas ir, izrakstot rēķinu, nenorāda nekādu PVN likmi.

Likuma 4.1 panta 4.daļa nosaka – ja pakalpojums tiek sniegts jebkurai personai, kas veic saimniecisko darbību, tad pakalpojuma sniegšanas vieta ir:

–                               pakalpojuma saņēmēja saimnieciskās darbības mītnes vieta;

–                               pakalpojuma saņēmēja patstāvīgās iestādes atrašanās vieta, ja pakalpojums tiek sniegts pakalpojuma saņēmēja pastāvīgajai iestādei, kas neatrodas šīs personas saimnieciskās darbības mītnes vietā;

–                               pakalpojuma saņēmēja deklarētā dzīvesvieta vai pastāvīgās uzturēšanās vieta, ja pakalpojuma saņēmējam nav saimnieciskās darbības mītnes vietas vai pastāvīgās iestādes.

Tad vēl likuma 4.1 panta 4. daļā minētos pakalpojumus, kuru sniegšanas vieta ir cita dalībvalsts, trešās valstis vai trešā teritorija, apliekamā persona iekļauj tā taksācijas perioda PVN deklarācijā, kad pakalpojums sniegts vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas. Tātad jāatceras: ja tiek sniegts pakalpojums, tad tas ir jāuzrāda jau tajā taksācijas perioda deklarācijā, kad konkrēti pakalpojums ir sniegts.

Piemēram, pakalpojums tiek sniegts no 1.aprīļa līdz 30.aprīlim, bet rēķins tiek izrakstīts 2.maijā. Saskaņā ar veco kārtību izpildījās abi nosacījumi: sniegts pakalpojums un izrakstīts rēķins.

Toties tagad, no šī gada 1.janvāra, šādos gadījumos pakalpojums ir jārāda tad, kad pakalpojums ir sniegts. Pakalpojums šajā gadījumā ir sniegts aprīlī, tāpēc, neraugoties uz to, ka rēķins izrakstīts tikai maijā, pakalpojums ir jāuzrāda aprīļa PVN deklarācijā.

Atcerieties un nesajauciet: šī norma attiecas tikai uz tiem pakalpojumiem, kuri sniegti citu valstu personai. Latvijā viss paliek pa vecam. Faktiski attiecas tikai uz tiem pakalpojumiem, kuriem PVN nepiemēro, – tā varbūt ir vieglāk atcerēties.

48.2 rinda ir šā gada jauninājums, kas patlaban izraisa vislielāko nesaprašanu un rada virkni neskaidrību par to, kas ir jāuzrāda šajā rindā, jo te patiešām daudz kas pamainījās.

48.2 rindā ir jāuzrāda to darījumu vērtība, kuru veikšanas vieta nav iekšzeme. Šajā rindā norāda apliekamās personas:

  • uz citu ES dalībvalsti piegādāto montēto vai uzstādīto preču vērtību, kuru piegādes vietu nosaka saskaņā ar likuma 19.panta 3.daļu (tas ir, montēto vai uzstādīto preču piegādes vieta ir ES dalībvalsts, kurā preces tiek montētas vai uzstādītas, un tātad PVN nepiemēro);
  • trešajās valstīs vai trešajās teritorijās veikto preču piegāžu, kas nav preču eksports, vērtību. Šajā rindā norāda trešajās valstīs vai trešajās teritorijās tādu piegādāto preču vērtību, kuru piegādes būtu apliekamas, ja tās tiktu veiktas iekšzemē. Tas nozīmē, ka šajā rindā uzrāda darījumus, kuriem neviens no posmiem nenotiek Latvijā. Piemēram, preci paņem Baltkrievijā un nogādā kādā citā valstī, neievedot to Latvijā;
  • sniegto ar nodokli apliekamo pakalpojumu, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 4.1 pantu ir cita ES dalībvalsts, vērtību. Tas ir lielākais jauninājums, ka 48.2 rindā ir jāparāda tie pakalpojumi, kas parādīsies PVN 2 pielikumā. Tas tagad tiek sniegts katru mēnesi. Pielikuma nosaukums ir «Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā”. Līdz šīm izmaiņām tas bija jāparāda tikai PVN 2 darījumu pielikumā un nekur deklarācijā tas neparādījās;
  • sniegto ar nodokli apliekamo pakalpojumu, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 4.1 pantu ir trešā valsts vai trešā teritorija, vērtību (trešās valsts vai trešās teritorijas ir citu valstu teritorijas, piemēram, Krievija, Baltkrievija, kas nav ES dalībvalstis);
  • tiek noteikts, ka PVN deklarācijas 48.2 rindā nenorāda darījumus, kurus apliekamā persona veic ar tai citā valstī piešķirto nodokļa identifikācijas numuru.

Attiecībā uz izmaiņām ir jāatzīmē, ka agrāk tie darījumi, kas parādās PVN 2 pielikumā, nebija jāuzrāda 48.2 rindā. Savukārt tagad, saskaņā ar jauninājumiem, likuma 4.1 pantā minētos pakalpojumus uzrāda PVN 2 pielikumā un tiem jāatspoguļojas arī 48.2 rindā.

Piemērs. Latvijas apliekamā persona sniedz personāla nodrošināšanas pakalpojumu Krievijas personai, kura veic saimniecisko darbību. Tā kā pakalpojuma saņēmēja ir Krievijas persona, kura veic saimniecisko darbību, tad pakalpojuma sniegšanas vieta ir Krievija.

Latvijas apliekamā persona PVN minētajam pakalpojumam nepiemēro, bet šo pakalpojumu uzrāda PVN deklarācijas 48.2 rindā un PVN deklarācijas pielikumā PVN 1 III daļā «Nodoklis par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem».

Attiecībā uz minēto piemēru ir jāatceras, ka 48.2 rindā norāda apliekamās personas sniegto ar nodokli apliekamo pakalpojumu, kura sniegšanas vieta saskaņā ar likuma 4.1 pantu ir trešā valsts vai trešā teritorija, vērtību. Līdzko tā nav ES dalībvalsts, bet kādā trešajā valstī personai sniegtais pakalpojums, tad šo pakalpojumu uzrāda PVN deklarācijas 48.2 rindā un PVN deklarācijas pielikumā PVN 1 III daļā. Respektīvi, 48.2 rinda dalīsies uz diviem pielikumiem: PVN 2 pielikumā (t.i., Eiropas Savienība) un PVN 1 III daļā.

Piemērs. Latvijas apliekamā persona sniedz transporta pakalpojumu ES teritorijā Vācijas apliekamai personai, kas veic saimniecisko darbību. PVN maksā saņēmējs. Latvijas apliekamā persona minētajam pakalpojumam PVN nepiemēro. Latvijas apliekamā persona uzrāda šo pakalpojumu pielikumā PVN 2 un 48.2 rindā.

Piemērs. Latvijas apliekamā persona noslēdz līgumu ar Polijas apliekamo personu par to, ka Latvijas apliekamā persona Latvijā uzglabās Polijas apliekamai personai iegādātas preces un vēlāk iekraus preces Polijas apliekamās personas pasūtītajā transportā. Pakalpojuma sniegšanas vieta ir Polija, tātad cita dalībvalsts. Latvijas apliekamā persona pakalpojumam PVN nepiemēro un to uzrāda pielikumā PVN 2 un 48.2 rindā.

Piemērs. Latvijas apliekamā persona sniedz preču pārstrādes pakalpojumu Igaunijas apliekamai personai, kas veic saimniecisko darbību. Tā kā pakalpojuma saņēmējs ir Igaunijas apliekamā persona, tad pakalpojumam PVN nepiemēro un to uzrāda pielikumā PVN 2 un 48.2 rindā.

Iepriekšminētie piemēri attiecas uz gadījumiem, kad pakalpojums, norādot pielikumā PVN 2, jānorāda arī deklarācijas 48.2 rindā. Tātad tie attiecas uz pakalpojumiem, kas tiek sniegti citas ES dalībvalsts apliekamai personai un kuriem PVN nepiemēro.

Piemērs. Ja sniedz pakalpojumu personai, kas neveic saimniecisko darbību, tad šim pakalpojumam piemēro PVN 21% likmi un tas ir jāparāda deklarācijas 41.rindā un aprēķinātais PVN – 52.rindā, un, protams, PVN deklarācijas pielikumā PVN 1 III daļā.

Atgādinājums. Iepriekšminētais attiecas uz SNIEGTAJIEM pakalpojumiem.

0% likmi sniegtajiem pakalpojumiem piemēro tikai tad, ja tas ir saistīts ar preču importu, eksportu, tranzītu, kā arī tūrisma pakalpojumiem, un parāda to 48. rindā.

Ja pakalpojums tiek sniegts trešajās valstīs vai dalībvalsts personai, kas nav saistīts ar importu/eksportu, tad PVN nepiemēro un parāda 48.2 rindā.

Tālāk – PVN piemērošana SAŅEMTAJIEM pakalpojumiem. Saņemto pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar pamatprincipu.

Attiecībā uz saņemtajiem pakalpojumiem ļoti svarīga ir 50.rinda. Tā arī tika pamainīta.

50. rindā jāuzrāda ar nodokļa 21% likmi apliekamās preču iegādes un saņemto pakalpojumu ES teritorijā vērtība.

54. rindā jāuzrāda aprēķinātais PVN, tas ir, nodokļa summa, kuru apliekamā persona aprēķina kā pakalpojumu saņēmēja par pakalpojumiem, kas saņemti no ES teritorijā nereģistrētām personām, un par likuma 4.1 panta 6. un 8.daļā minētajiem pakalpojumiem, kas saņemti no citas ES dalībvalsts personām, kā arī tādu nodokļa summu, kas aprēķināta saskaņā ar likuma 12.panta 2.4 daļu. Ja saņemta atlaide, anulēts darījums, samazināta saņemto pakalpojumu cena vai saņemts atpakaļ avanss, tad aprēķināto nodokļa summu norāda ar mīnusa zīmi.

54.rindai ir jāsakrīt ar 63.rindu.

Izņēmums – ja šie pakalpojumi ir saņemti reprezentācijas nolūkiem, tad atskaita tikai 40% no aprēķinātās nodokļa summas. Šajā gadījumā 54.rinda nesakritīs ar 63.rindu.

54. rindā vēl uzrāda aprēķināto PVN:

– par likuma 4.1 panta 6. un 8.daļā minētajiem pakalpojumiem, kas saņemti no citas ES dalībvalsts personām (t.i., kultūras, mākslas, sporta, zinātnes, izglītības, izklaides un citu līdzīga rakstura pakalpojumiem un ar nekustamo īpašumu saistītiem pakalpojumiem);

– kas aprēķināts saskaņā ar likuma 12.panta 2.4 daļu (t.i., ja preču importēšanas brīdī muitas deklarācijā uzrādītā pakalpojuma vērtība atšķiras no faktiskās pakalpojuma vērtības).

Piemērs. Latvijas apliekamā persona savu apliekamo darījumu nodrošināšanai saņem konsultāciju pakalpojumu no Krievijas personas (tas ir, no trešās valsts personas), kas veic saimniecisko darbību. Latvijas apliekamā persona aprēķina un maksā PVN par saņemto konsultāciju pakalpojumu no Krievijas personas. Aprēķināto PVN norāda deklarācijas 54.rindā. Atskaita kā priekšnodokli, norādot deklarācijas 63.rindā un deklarācijas pielikuma PVN 1 I daļā «Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem».

Jāatzīmē: ja pakalpojumu parāda 54.rindā un 63.rindā, tad šī pakalpojuma vērtība netiek uzrādīta 50.rindā. 50.rindā uzrāda tikai no ES dalībvalsts personām saņemtos pakalpojumus un tos pakalpojumus, kuriem piemēro pamatprincipu.

Piemērs. Latvijas apliekamā persona ir noslēgusi līgumu ar Zviedrijas personu par mācību kursu organizēšanu Latvijā:

  • Latvijas apliekamā persona ir atbildīga par PVN nomaksu;
  • par šiem pakalpojumiem aprēķinātais PVN ir jāuzrāda deklarācijas 54.rindā;
  • tā kā apmācība kursos ir ar PVN apliekams darījums, tad vienlaikus Latvijas apliekamā persona ir tiesīga atskaitīt aprēķināto PVN kā priekšnodokli;
  • priekšnodoklis ir jāuzrāda PVN deklarācijas 63.rindā;
  • gadījumā, ja darījuma vērtība pārsniedz Ls 1000, tad ir jāuzrāda arī detalizēta informācija par šo darījumu deklarācijas pielikumā PVN1 I daļā «Priekšnodoklis par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem».

Šajā piemērā ir parādīts pakalpojums, ko pieskaita īpašajiem pakalpojumiem ES dalībvalstīs. Tie ir pakalpojumi, kas saistīti ar kultūras, mākslas, sporta, izglītības, izklaides un nekustamā īpašuma sfēru. Jo šādu pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur pakalpojums faktiski tiek sniegts.

Šis nav pamatprincips, bet gan īpašais gadījums, kad darījuma vērtība netiek aprēķināta, bet PVN parāda tikai 54.rindā un 63.rindā.

Rēķinā raksta tikai aprēķināto PVN un to uzrāda pielikuma PVN 1 I daļā. Tas ir tāpat, kā ir bijis agrāk, kad saņēma pakalpojumus. Taču tagad tas attiecas tikai uz īpašajiem pakalpojumiem, – tiem netiek piemērots pamatprincips.

Ja apliekamā persona iekšzemē saņem ar nekustamo īpašumu saistītus pakalpojumus no citas dalībvalsts personas vai ES teritorijā nereģistrētas personas, kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē, tad PVN aprēķina un maksā valsts budžetā pakalpojuma saņēmējs.

Piemērs. Zviedrijas apliekamā persona, kura veic saimniecisko darbību Zviedrijā, Latvijā sniedz ēkas būvniecības uzraudzības pakalpojumu Latvijas apliekamajai personai. Latvijas apliekamā persona plāno ēku izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai.

Tā kā ēku būvē Latvijā, tad ēkas būvniecības uzraudzības pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme. Zviedrijas apliekamai personai nav jāreģistrējas Latvijā pirms šī pakalpojuma sniegšanas, jo pakalpojuma saņēmējs ir Latvijas apliekamā persona, kurai ir pienākums aprēķināt un nomaksāt PVN Latvijas valsts budžetā. Latvijas apliekamā persona par saņemtajiem pakalpojumiem aprēķināto PVN uzrāda deklarācijas 54.rindā. Ja ēku izmantos apliekamo darījumu nodrošināšanai, tad aprēķināto PVN tā atskaita kā priekšnodokli, uzrādot deklarācijas 63.rindā un deklarācijas pielikumā PVN 1 I daļā.

Piemērs. Krievijas persona, kas veic saimniecisko darbību, sniedz transporta pakalpojumu Latvijas apliekamai personai, pārvedot preces no Polijas uz Latviju. Latvijas apliekamā persona deklarācijas 54.rindā norāda aprēķināto PVN. Tā kā Latvijas apliekamā persona izmanto minēto pakalpojumu savas saimnieciskās darbības ietvaros apliekamo darījumu nodrošināšanai, tad tā vienlaikus atskaita aprēķināto PVN kā priekšnodokli un norāda to deklarācijas 63.rindā un pielikuma PVN 1 I daļā. Šis pakalpojums nav saistīts ne ar preču eksportu, ne ar importu. Vienkārši tiek pārvestas preces no Polijas uz Latviju. Lai arī pakalpojumu sniedz trešās valsts persona, bet atbildīgs par maksāšanu ir preču saņēmējs, kas pakalpojumu uzrāda deklarācijas 54.rindā un 63.rindā.

Tālāk – par 55.rindu. Tai ir saistība ar 50.rindu.

55.rindā tiek uzrādīta aprēķinātā PVN summa pēc nodokļa 21% likmes par preču iegādi un pakalpojumu saņemšanu no atsevišķām personām ES teritorijā (tas attiecas uz pamatprincipu). Savukārt 50.rindā norāda šī darījumu vērtību. Tātad, ja kaut kāda PVN summa parādās 55.rindā, tad šai nodokļa summai atbilstošā darījuma vērtība ir jāparāda 50.rindā.

55.rinda + 56.rinda = 64.rinda, izņemot gadījumus, kad šīs preces ir iegādātas reprezentācijas nolūkiem, jo tad atskaita tikai 40% no aprēķinātās PVN summas.

56.rindā uzrāda aprēķinātā PVN summu pēc nodokļa10% likmes par preču iegādi ES teritorijā.

64 .rinda – aprēķinātā PVN summa par preču iegādi un saņemtajiem pakalpojumiem ES teritorijā. Ja saņemta atlaide, anulēts pirkums, samazināta saņemto preču vai pakalpojumu cena, preces nosūtītas atpakaļ vai saņemts atpakaļ avanss, tad priekšnodoklī norādāmo PVN summu rāda ar mīnusa zīmi.

Tātad sakarības ir šādas: 54.rinda – ar 63.rindu, savukārt 55.rinda – ar 64.rindu.

Tālāk – piemēri ar 50., 55. un 64.rindu.

Piemērs. Latvijas apliekamā persona noslēdz līgumu ar Lietuvas apliekamo personu. Līgumā ir paredzēts, ka Lietuvas apliekamā persona Lietuvā Latvijas apliekamās personas iegādātās preces uzglabās un vēlāk iekraus šīs Latvijas personas pasūtītajā transportā. (Tātad uz šo darījumu attiecas pamatprincips, jo pakalpojums nav saistīts nedz ar kultūras, nekustamā īpašuma sfēru u.tml., tātad nav īpašais pakalpojums.). Pakalpojuma sniegšanas (arī PVN maksāšanas) vieta ir Latvija. Latvijas apliekamā persona ir atbildīga par PVN nomaksu. Par šiem pakalpojumiem aprēķinātais PVN ir jāuzrāda deklarācijas 55.rindā un darījuma vērtība – 50.rindā. Ja pakalpojums izmantots apliekamo darījumu nodrošināšanai, tad Latvijas apliekamā persona ir tiesīga atskaitīt aprēķināto PVN kā priekšnodokli. Priekšnodoklis ir jāuzrāda deklarācijas 64.rindā, kā arī detalizētā informācija par darījumu ir jānorāda pielikumā PVN 1 II daļā («Priekšnodoklis par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm»).

Piemērs. Nīderlandes apliekamā persona sniedz transporta pakalpojumu Latvijas apliekamai personai, pārvedot Lietuvā esošas preces uz Latviju. Tā kā Latvijas persona ir reģistrēta VID ar PVN apliekamo personu reģistrā, tā aprēķina un maksā PVN budžetā kā šī pakalpojuma saņēmēja. Saņemtā pakalpojuma vērtību Latvijas apliekamā persona norāda deklarācijas 50.rindā, aprēķināto PVN – 55.rindā. Ja saņemto preču transporta pakalpojumu izmanto savu ar PVN apliekamo darījumu nodrošināšanai, tā aprēķināto PVN atskaita kā priekšnodokli, norādot to deklarācijas 64.rindā un pielikuma PVN 1 II daļā.

Jauninājumi pielikumu aizpildīšanā

PVN 1 pielikuma II daļas «Priekšnodoklis par precēm un pakalpojumiem, kas saņemti no Eiropas Savienības dalībvalstīm» aizpildīšanas kārtība

Jauninājums ir tāds, ka šeit nāk tikai par saņemtajiem pakalpojumiem no ES, par kuriem jau tika runāts iepriekš un kurus parāda PVN 1 II daļā. Tie ir pakalpojumi, kam piemēro pamatprincipu un kuri tiek parādīti 50.rindā, un tālāk tie aiziet uz 55. un 64.rindu.

No 2010.gada 1.janvāra šajā PVN deklarācijas pielikuma daļā ir jauna aile – «K*», kuru aizpilda, izmantojot kodus (P, G, C). Kodu atšifrējums ir pieejams arī šīs PVN deklarācijas pielikuma daļas veidlapā.

Te gan ir jāatšifrē katrs rēķins, neskatoties uz to, kāda ir rēķina summa.

PVN 1 pielikuma III daļas «Nodoklis par piegādātajām precēm un sniegtajiem pakalpojumiem» aizpildīšanas kārtība

Tā ir jauna daļa. Te ir jāatšifrē 41., 42., 44. vai 48.2 rinda. Tātad, ja šajās rindās parādās darījumi, tad tie ir jāatšifrē. Savukārt nav vairs ne 43., ne 48.1 rindas.

Un ir nosacījums, ka kopējā summā ir jānorāda attaisnojuma dokumenti, kuros:

  • norādītā piegādāto preču un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība bez nodokļa ir mazāka par 1000 latiem (tātad, ja vērtība ir mazāka – tad jāiekļauj kopējā summā un kods ir «T”);
  • norādītā piegādāto preču un sniegto pakalpojumu vērtība bez nodokļa ir 1000 latu vai vairāk, ja preču vai pakalpojumu saņēmējas ir neapliekamās personas vai personas, kuras nav iespējams identificēt (kods «X»). Minētais attiecas uz tiem, kas pārdod preces mazumtirdzniecības tīklā, izmantojot kases aparātus, jo darījuma partneri jeb pircēji ir fiziskas personas, neapliekamas un nav identificējamas.

PVN deklarācijas pielikums PVN 2 «Pārskats par preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā»

Jauninājums ir tas, ka šeit ir preču piegādes un arī sniegtie pakalpojumi. Tie ir tie sniegtie pakalpojumi, kam piemēro pamatprincipu un kas parādās 48.2 rindā.

Jauninājumi arī tādi, ka šis pielikums ar PVN deklarāciju ir jāiesniedz katru mēnesi (to nevar iesniegt par ceturksni vai pusgadu), kā arī aile «K*», neskaitot kodu «S», ir papildināta ar kodiem P, G, C – tas nozīmē gan par pakalpojumiem, gan par precēm, gan par trīsstūrveida darījumiem.

Šajā pielikumā var parādīties vērtība arī ar mīnusa zīmi, ja kaut kas pamainās par preču piegādēm.

Pielikuma izskats nemaz nav mainījies, ir palicis pilnīgi tāds pats, kā bija.

PVN rēķins

Jauninājums: saskaņā ar izdarītajiem grozījumiem likumā, kopš šā gada 1.janvāra par PVN rēķinu var izmantot arī tādu dokumentu, piemēram, kases čeku, kurā nav norādīts preču vai pakalpojuma saņēmēja nosaukums, juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta, kā arī nav minēts PVN maksātāja reģistrācijas numurs, ja šis dokuments ir izsniegts par darījumu, kura vērtība bez PVN ir mazāka par 20 Ls.

Agrāk šādiem dokumentiem, lai tos varētu izmantot kā PVN rēķinu, obligāti vajadzēja uzspiest spiedogu ar saņēmēja rekvizītiem, ko apstiprināja ar rēķina izsniedzēja parakstu. Tagad šī prasība ir atcelta.

Detalizētāk par šo tēmu – žurnālā «Mans Īpašums»