Plāteres ezeru tīrīs ēdelīgie amūri

[ A+ ] /[ A- ]

Tāds izskatās Plāteres ezera glābējs.

Plāteres ezerā oktobra beigās tiks ielaisti amūri. Kāpēc tādas svešzemju zivis vajadzīgas, skaidro Madlienas copmaņu vadītājs un rekordu uzskaitītājs Andris Šrāders: «Mazais Plāteres ezeriņš (4 hektāri) ir pietiekami iecienīta vieta, kur var atpūsties un nodoties arī makšķerēšanas azartam, izmānot no ūdens visai nopietnas zvīņneses.

Šogad kritis pagasta rekords asariem. Aigara Praliča pieveiktais asaris svēra 1,100 kg. Tāpat viņš bijis čakls līņu mednieks. Jāuzteic arī sapala rekorda (2,400) autors Valērijs Pjatuņins un Māris Virsnītis, kurš paaugstināja rekordu zandartam (4,290) un samam. Visbeidzot jāmin Ivars Baltacis ar 50 noķertajām forelēm un Sandis Spārbergs, kura kontā lielas līdakas. Viss būtu labi, mani atbalsta domubiedru grupa – kopīgiem spēkiem Plāteres ūdenstilpne labiekārtota. Ir peldvieta, soliņi, laipas, autostāvvieta un ugunskura vieta, tiek regulāri tīrīti krūmi, appļauta zāle, meldri. Nelaime tā, ka ezers mežonīgi aizaug. Vienīgais risinājums ēdelīgie amūri. Bez viņu atbalsta drīz vien makšķerēšana un spiningošana nebūs iespējama. Secē aizrunāti mūsu glābēji. Iesākumā domājam ielaist 90 mazus amūrus, taču tā būtu bijusi maltīte līdakām. Tomes zivjaudzētavas inspektors Jānis Balodis pārliecināja, ka 30 lieli (ap kilogramu) amūri būs labākais risinājums. Nauda (150 lati) ir saziedota, liels paldies maniem kolēģiem un dabas draugiem.»

Uzziņai:

Baltā amūra ķermenis ir slaids, šķērsgriezumā ieapaļš. Mute vērsta nedaudz uz leju. Mugura zaļganbrūna, zaļgani vai dzeltenīgi pelēka, sāni un vēders zeltains. Maksimālie izmēri var būt 125 centimetri garumā un 50 kilogrami svarā. Saldūdens zivs. Uzturas nelielos baros. Lielākas koncentrācijas veido, izvietojas ziemošanas bedrēs. Novērota līdz 500 kilometriem tāla migrācija. Pamatbarība: ūdensaugi un bentoss. Sasniedz 22 gadu vecumu. Dzimumgatavība iestājas 2-12 gadu vecumā, sasniedzot 33-90 cm garumu. Pēdējā laikā dīķu saimnieki milzīgas cerības liek uz viesstrādnieku – balto amūru jeb Amūras karpu (mēdz dēvēt arī par zāles karpu). Šo zālēdāju Latvijā ieveda pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados. Zivs patiesi darbojas kā zemūdens govs, kas apēd visu mīksto zāli, bet, ja pietrūkst barības ūdenī, pamanās noplūkt pat ūdenstilpē ieliekušos zaru lapas vai zāļu stiebrus. Zivju audzētāji pļauj pļavas zāli un met to ūdenstilpē. Tāpēc dīķī vai ezerā, kur maz augu, amūrus laist nevajag, jo zivis būs pusbadā.

Svarīgi zināt:

Ja zāle aizņem 10 – 20 procentus ūdenstilpes platības, amūrus tajā neaudzē; ja 20 – 40 %, – uz hektāru ielaiž 12 amūrus, ja 40 – 60 %, – aptuveni 24 zivis uz hektāru, ja vairāk par 60 %, – aptuveni 50 zivis uz hektāru.

Foto no personiskā arhīva