Plāteres pilskalns pamazām mostas

[ A+ ] /[ A- ]

Labiekārtota saviesīga atpūtas vieta Plāteres pilskalna virsotnē.

Valsts nozīmes arheoloģiskā pieminekļa Plāteres pilskalna atdzimšana sākās pirms sešiem gadiem, kad brīvprātīgu šefību par bijušā Ogres rajona lielāko pilskalnu uzņēmās Madlienas pagasta jauniešu grupa kopā ar uzņēmēju, Madlienas (Plāteres) novadpētniecības muzeja «Bet tā bija» vadītāju Armandu Praliču.

Jau vidējā un vēlajā dzelzs laikmetā apdzīvotais Plāteres pilskalns savulaik bija spēcīgs nocietinājums, kas ierīkots uz 20 metrus augsta kalna, nolīdzinot tā plakumu un pastāvinot sānu nogāzes. Aizsargājamā dabas objekta garums ir 100 metri, bet platums 50 metri. Arheoloģisko izrakumu laikā mītņu kārtā atrasti dzelzs šautru gali un vara zvārgulīši.

Romantiskai aurai – mākslīgas pilsdrupas

Lai skaistajai vietai piešķirtu romantisku auru, Plāteres lielkungs, Tīzenhauzenu dzimtas pārstāvis, 19.gadsimta vidū senajā pilskalnā licis uzcelt mākslīgas pilsdrupas. Pakājē bijis pat drupās iemūrēts akmens, kurā iekalts visnotaļ cienījams gada skaitlis – «1201». Aizkustinošais viltojums saglabājies līdz mūsdienām. 1934.gadā Plāteres pilskalnu apmeklējis Kārlis Ulmanis. Jaunākajos laikos vēsturiskais kalns apaudzis vareniem kokiem, netālu atrodami arī divi dižozoli sešu metru apkārtmērā. Pilskalnā ierīkota estrāde, kur vietējie svinējuši Jāņus, rīkojuši zaļumballes, skolas izlaidumus un citus vasaras burziņus. Žēl, ka ceļš, kas būvēts līdz pilskalna plakumam, pārrokot senos aizsargvaļņus, kādreizējās estrādes (nodega 20.gadsimta deviņdesmito gadu vidū) un citu civilizācijas «mantojumu» paliekas, nedaudz mazina gleznainās vietas vērtību, taču viss ir cilvēku rokās. Jāpiebilst – Plāteres pilskalns (līdz Latvijas robežu izmaiņām pēc 2.Pasaules kara) tika uzskatīts par mūsu valsts ģeogrāfisko centru.

Nu jāatjauno estrāde, nojume un skatītāju soli

Par Plāteres pilskalna atdzimšanas gaitu vairāk stāsta A. Praličs: «Visa iesākums bija prātīga doma – kāpēc kārtējo reizi raustīt grābekļus ap Madlienas vidusskolu, labāk sakopt kādu aizlaistu pagasta stūrīti, vēl jo vairāk – vēsturisku vietu, kurā līdztekus kokiem šalc Tēvzemes pagātne. Pirmajās talkās piedalījās skolotājas Vitas Volkopas vadītie mazpulcēni, citi vidusskolas audzēkņi un pagasta pārstāvji. Pavasara talkas pārvērtās tradīcijā, un sakopšanas darbi turpinājās arī pārējos gadalaikos. Tika novākts bēdīgs «kultūrslānis», savāktas kritalas, izgatavoti soli un galds (kokmateriālus jaunā kvalitātē pārstrādāja madlienietis Aigars Jonāns – U. P.), ierīkots mangals (zināmu apsvērumu dēļ – iebetonēts), ugunskura vieta, uzbūvēta 20 metrus gara ezera laipa, ko ļoti iecienījuši makšķernieki. Visvairāk iepriecina tas, ka man nevajag vienmēr būt klāt – jaunieši savu darbiņu zina, turklāt paši izrāda iniciatīvu. Regulāri tiek izvesti atkritumi (paldies pašvaldībai par transporta pakalpojumiem), nopļauta zāle un likti lietā krūmgrieži. Tagad no pilskalna virsotnes paveras lieliska ainava. Madlienieši un mūsu pagasta viesi labprāt izmanto sakopto vietu kulturālai atpūtai un svinībām. Ja gadās, ka drupu fragments tiek noripināts lejā, citi atpūtnieki to ripina atpakaļ. Protams, tie jaunieši, kuri paši piedalījušies sakopšanas pasākumos, savu darbu nepostīs. Šobrīd mēs domājam atjaunot nodegušo estrādi, nojumi un skatītāju solus. Skaidrs, darbība jāsaskaņo ar Ogres novada domi, pašvaldību un vēstures pieminekļu aizsardzības institūcijām. Lai būtu vieglāk piesaistīt finansu līdzekļus (lieli kapitālieguldījumi nav vajadzīgi), šā gada februārī nodibinājām biedrību «Saules avots». Novada dome un Madlienas pašvaldība pilskalna labiekārtošanas ieceri atbalsta. Cerams, ka arī galvaspilsētas augstās instances šķēršļus neliks.»

Divas teikas par Plāteres pilskalnu

Plāteres pilskalnu darbinieki esot sanesuši ar kulītēm. Kalnā nauda žāvējoties, jo uguntiņa tur bieži rādījusies. Reiz pilskalnā dzīvojusi viena preilene, kas bijusi bagāta ar naudu. Tā rādījusies pusnaktīs vairākiem cilvēkiem un lūgusi, lai viņai pieduroties, bet visi baidījušies tai piedurties. Muižas dārznieks, drošinieks, nākdams no kroga, piedūries, un preilene tūliņ sabrukusi un pārvērtusies par naudas muciņu, tā, ka nauda vien noskanējusi. (Pierakstījis P. Abuls no K. Krēgera Plāterē, 1936.).

Pie pilskalna esot sudraba avotiņš, kurā esot naudas muca. Pusdienas laikā ganu meita redzējusi baltu preileni, kuru noturējusi par muižas preileni, bet, tuvāk pieejot, redzējusi, ka tā cita esot, tādēļ griezusies atpakaļ. Bet tūliņ dzirdējusi skanam naudu un balsi: «Simtu gadu esmu gulējusi, simts gadus vēl jāguļ.» (Pierakstījis H. Riekstiņš, 1926.).

Viltoto drupu fragmenti.

Vai nav poētisks skats no Plāteres pilskalna?

Ulda Prancāna foto