Regulāri uzklausot Ogres novada pašvaldības policijas priekšnieka stāstīto par iepriekšējā nedēļā notikušo, kur nācies iesaistīties arī likumsargiem, jāsecina, ka, neraugoties ne uz krīzi, ne bezdarbu, nedz minimālo algu, vienas daļas iedzīvotāju ieradumi nemainās.

Viņi, kā dzēruši pirms nedēļas, mēneša vai gada, tā dzer joprojām, turklāt, tā vien šķiet, – jo dienas, jo vairāk. Ar grādīgo dziru aizraujas ne vien kungi, bet arī dāmas. Nesen kādas gulošas sievietes foto bija aplūkojams plašsaziņas līdzekļos, un, aizstāvot dzērāju, kāds no komentētājiem interneta portālā pauda sašutumu par ētiku. Te nu gribas jautāt, cik tad ētiski ir šādā izskatā vāļāties starp dzelzceļa sliedēm, bet pēc tam gulēt arī bērnu rotaļu laukumā, kas pilns ar mazuļiem? Ja kundze dzērumu būtu izgulējusi mājās, tad neviens šo faktu ne zinātu, ne arī rastos ētikas problēmas. Tomēr ne vienmēr tas, kas notiek arī aiz dzīvokļa sienām, paliek apslēpts, jo paši mitekļu iemītnieki nereti izklaidējas, dzērumā rīkojot tračus. Kad jandāliņš sāk kļūt nekontrolējams, likumsargus izsauc vai nu kaimiņi, vai paši skandālisti. Labi, ja tas būtu pirmais un vienīgais konflikts konkrētās ģimenes dzīvē, bet  nekā – bieži vien palīdzību policijai prasa vienas un tās pašas, jau labi zināmas personas. Gala rezultātā, kad ķīviņa izraisītājs ir nomierināts, izsaucējs no jebkādām tālākajām pretenzijām atsakās un atzīst, ka policiju izmantojis kā tādu bubuli skandālista iebiedēšanai.

Saņemot šādu izsaukumu, policijas darbinieki nevar nereaģēt, it īpaši, ja ģimenē ir mazi bērni, un, tērējot jau tā ierobežotos līdzekļus un laiku, ir spiesti doties uz konflikta vietu. Un tā tas turpinās dienu no dienas un atrisinājuma, šķiet, nav, jo, lai arī alkoholismu mediķi atzīst par slimību, no šīs ligas nevienu piespiedu kārtā neārstē, jo jāievēro cilvēktiesības. Tas nekas, ka dažs cilvēks jau sen sācis līdzināties lopiņam…