«Tas ir mans dārzs un mana atpūta,» saka radinieks, reizi 10 dienās iemērcot ūdens vanniņā puķu podu ar orhidejām. Pēc tam viņš tās apsmidzinās ar dušu. Ja viņam būtu vēl viena istaba, viņš to piepildītu ar puķēm. Manuprāt, mīlestība uz ziedošiem augiem mums fiziski nāk no brīvās dabas, kur dzimušas senču paaudzes, un garīgi – no Paradīzes, kur dzimušas mūsu dvēseles. Ne katram pietiek līdzekļu ceļojumam uz eksotiskām zemēm ar klaigājošu, reibinošu un žilbinošu faunu un floru. Turklāt tā bagāta ar dzeloņiem un ilkņiem. Mūsu zemē, kur tomēr tik daudz pelēku dienu, kad ārā nekas nedīgst, «aizceļojiet» uz Brazīliju, nobriedinot puķu podā citrona augļus. Ir šķirnes, kas gaismā un siltumā nogatavojas aiz Polārā loka. Pamēģiniet izaudzēt un nogatavināt avokado vai granātābolus. Teorētiski tas iespējams. Prakse atkarīga no zināšanām un pacietības. Man neizdevās uzdiedzēt ingvera sakni. Ja jums veiksies labāk – atrakstiet. (Ne jau tikai seriālos ar bļaušanām, kaušanām, šaušanām dzīvē ienāk neparastais.) Dažā žurnālā iesacīts saltajā sezonā uz palodzes audzēt garšaugus – dilles, pētersīļus un pārējos, kādu trešdaļu no plašāk pazīstamām 60 garšaugu sugām. Bet dilles izaug blāvas kā pērnā kūla… Pareizāk tās turēt uz ārējās palodzes pavasara saulītē, vēsajās naktīs paņemot istabā. Daudziem vienīgais vitamīnu avots ir izmocīts sīpols ūdens glāzē. Lai atklātu Jauno pasauli dārzā, nav jādodas pāri okeānam. Sekmīgi pārziemos un uzziedēs dienvidu augs magnolija. Nogatavosies viengadīgie banāni, ko audzē dārzkopis Grobiņā. Es lepojos ar aveņzemenēm, kas briedina milzu ogas un ielaužas pat siltumnīcās. Priecājos par purva sērdienītēm dzērvenēm, kuras katru gadu trīskāršo ražu. «Mums nav vajadzīgi svešzemju īpatņi – kaut kādas godži ogas vai Kalifornijas sliekas!» izsaucas konservatīvi dārzkopības veterāni. Daļēji taisnība – paši veselīgākie augļi nobriest dzimtajā zemē, kuras vibrācijās dzīvojam paaudzēm. Bet no kurienes tie ieradušies? Pašā sākumā šo zemi apdzīvoja vien priedes un ķērpji.

Jānis Arvīds Plaudis