Ražas prognozes strauji kritušās

[ A+ ] /[ A- ]

Kļuvuši zināmi 2010.gada prognozētās ražas rezultāti. Septembrī ar ražas līmeņa apkopojumu vasaras kviešiem, vasaras miežiem, auzām, griķiem un vasaras rapsim noslēdzās šīs sezonas ražas prognozēšana graudaugiem un rapsim.

Ražas prognozes jūnijā, augustā un apkopojums septembrī tika veikts pa reģioniem. Vasaras kvieši un vasaras mieži vislabāk padevušie Latvijas labības klētī – Zemgalē. Iekūlums – attiecīgi 2,5 un 2,2 tonnas no hektāra. Auzas ciešami augušas Kurzemē, Dienvidkurzemē un Latgalē (2 t/ha). Griķi zēluši gandrīz vienādi visos mūsu valsts reģionos (0,8 t/ha), savukārt vasaras rapsis vissmagāk sakuplojis Zemgalē (2,2 t/ha).

Diemžēl šā gada karstās vasaras pēdējos divos mēnešos, kā arī septembrī laika apstākļi nebija labvēlīgi graudaugu novākšanai, tādēļ liela daļa no vasarāju platībām tika nokultas novēloti, tāpēc septembrī apkopotais iegūtās ražas līmenis (vidējā svērtā raža Latvijā), salīdzinot ar optimistiskajām prognozēm vasaras sākumā, pārsvarā izrādījās divas reizes zemāks, nekā gribējās sagaidīt… Visvairāk ražas birums krities vasaras kviešiem. Jūnijā sējumi izskatījās ļoti labi, un bija paredzams augsts ražas līmenis, bet šobrīd apkopotā vidējā raža ir samazinājusies par 31 procentu jeb 1 tonnu no hektāra. Otrs lielākais ražas samazinājums ir vasaras miežiem – 0,8 t/ha. Izņēmumi prognozētās ražas samazināšanās tendencēm ir vasaras rapsim un griķiem – plānotās ražas pa mēnešiem nemainās. Salīdzinot ar 2009.gadu, lielākais kritums ir vasaras miežiem un vasaras kviešiem – attiecīgi 0,8 un 0,6 t/ha, bet griķu raža palikusi nemainīga. Neliels samazinājums vērojams vasaras rapša ražai – 0,2 t/ha.

Oktobrī tiks veikta reālās kartupeļu ražas apkopošana. Tad uzzināsim, vai gaidāmajā bargajā ziemā otrā maizīte būs pietiekami pārstāvēta pagrabu apcirkņos un ikdienas ēdienkartē.