Noskaidroti uzvarētāji skolēnu radošo darbu konkursā «Mani septiņjūdžu zābaki stāv kaktā ar putekļiem apklāti».
Latviešu valodas aģentūra Eiropas Valodu dienā 2014 izsludināja konkursu skolu jaunatnei. Tā mērķis – popularizēt latviešu valodas lietojumu, rosināt skolēnus izzināt kultūrvēsturisko mantojumu, latviešu valodas lomu un nozīmi, katra iedzīvotāja līdzatbildību, kopjot un saglabājot latviešu valodu.
Kopā tika iesūtīti 432 radošie darbi: 273 literārie darbi un 159 zīmējumi. Mūsu novadu šajā konkursā pārstāvēja Jaunogres vidusskolas, Taurupes pamatskolas, Ogres sākumskolas un Mazozolu skolas jaunie mākslinieki un rakstnieki. Patiess prieks, ka tik lielā sāncensībā tika pamanīti Ogres novada mazākās skolas pārstāvji. Zīmētāju grupā atzinību saņēma Mazozolu skolas 3.klases skolnieks Miks Saulītis (skolotāja Daiga Liepiņa), bet radošo darbu grupā atzinība – 3.klases skolniecei Loretai Ozolai (skolotāja Liene Millere).
Radošo darbu vērtēšanā tika ņemta vērā darba atbilsme tematam, autora domas atklāsme, oriģinalitāte un radošums temata risinājumā, valodas labskanīgums, kā arī darba vizuālā kvalitāte.
Rīgas Latviešu biedrības namā 20.februārī pulcējās gan konkursa uzvarētāji, gan dalībnieki un viņu skolotāji tradicionālajā Dzimtās valodas dienas pasākumā. Tajā bija iespēja dzirdēt labāko skolēnu darbu fragmentu priekšlasījumus aktieru Karinas Tatarinovas un Jāņa Kroņa izpildījumā; iepazīt Aspaziju, kurai šogad aprit 150 gadi, Jūrmalas pilsētas muzeja filiāles Aspazijas mājas vadītājas Ārijas Vanagas stāstījumā; uzzināt, ko vietvārdi vēsta par kurpēm, vīzēm un zābaciņiem valodnieces Laimutes Balodes un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbinieces Līgas Miklašēvičas priekšlasījumā, kā arī pārbaudīt savas zināšanas un atjautību radošā viktorīnā. Pasākuma noslēgumā sekoja teātra studijas «Rampa», kā arī Sandras un Āra Ziemeļu literāri muzikāls priekšnesums.
Lūk, Loretas Ozolas konkursam iesūtītais darbs: «Manu tēti sauc Andis. Es varu droši teikt, ka viņam ir septiņjūdžu zābaki. Viņš ir apceļojis tālas pasaules malas, lai nopelnītu naudu ģimenei. Strādājis viņš ir Norvēģijā, Zviedrijā un daudzus gadus Itālijā. Tur tētis apkopa bumbieru un vīnogu laukus. Es zinu, ka Itālijā nekad nav ziemas, ka tur dzīvo bīstami skorpioni un čūskas. Viņš ir apguvis itāliešu valodu un iemācījis dažus vārdus arī man. Norvēģijā tētis strādāja celtniecībā, kur viņam bija jākrāso māju jumti. Zviedrijā strādāja meža darbos. Salīdzinot Zviedriju un Norvēģiju ar Itāliju, tās ir ziemeļu valstis ar bargāku dabu. Norvēģijā un Zviedrijā bieži līst. Dānijā tētis strādāja parkos, tos apkopjot. Tētis mani iepazīstināja ar krāsainākajiem ziediem. Es vienmēr gaidu tēti, ka viņš atgriezīsies mājās. Es saprotu, ka šeit, mazā lauku pagastā, viņam nav kur strādāt. Es ar viņu ļoti lepojos un ticu, ka tētis brauks vēl uz citām valstīm. Es viņu tik ļoti, ļoti mīlu. Viņš man ir apsolījis, kad paaugšos, mani paņems līdzi. Mums ir ģimenes albums, kur ir fotogrāfijas no dažādām valstīm. Kad ilgojos pēc tēta, pāršķirstu šo albumu. Viņš man ir iemācījis dažus vārdus no šīm valstīm.
Kad tētis dodas prom no mājām, mamma viņa somā ieliek septiņjūdžu zābakus.»
Uldis Prancāns
Foto no Mazozolu skolas arhīva