Redakcijas komentārs: Komforta zonā

[ A+ ] /[ A- ]

IMANTS VĪKSNE

 

Ir sācies jaunais mācību gads, un neviens nezina, kāds tas izvērtīsies – ar maskām vai bez, ar mājsēdi un mājmocīšanos vai nē. Vai autobuss kādreiz atbrauks. Turklāt vēl nevar zināt, vai pedagogi neaizrausies ar priekšvēlēšanu streikošanu. Ukrainā turpinās karš, un neviens nezina, ko nesīs nākamā diena. Katrs jauns sākums un katrs jauns turpinājums ir grūts. Lai piedod vai nepiedod visādi personības kouči, bet iziešana no komforta zonas nav iepriecinošs izaicinājums. Cilvēkiem ir jādzīvo komforta zonā. Lai bumbas virsū nekrīt, lai ģimenē un darbā viss kārtībā. Tās mazās laimītes… vai ne?

Man visa Latvija mīļa, bet ar Ogri vieno dziļa personiska saite. Te dzimusi mana sieva, un te laulājās mana meita. Pie mācītāja, kurš bija viegli piesmēlies. Vienubrīd domāju, ka pašam nāksies kāpt pie altāra, bet galu galā viss bija labi un nesāpīgi.

Ogrē dzīvo viens man pazīstams militārās tuvcīņas speciālists. Pie viņa savulaik pamācījos, kā no diskomforta zonas pa īsāko un ātrāko ceļu atgriezties atpakaļ komfortā. Tīrā mehānika – sviras princips, pāru spēks, darbība punktā A izraisa reakciju punktā B. Lai pretinieks ir diskomfortā. Jo šīs ir mūsu mājas, mūsu dzīves un mūsu noteikumi. Mums ir sava valsts, savas pilsētas, pagasti un ciemi. Mums ir pamats labai dzīvei. Lai ukraiņiem izdodas sakaut to krievu teroristu varzu un lai mums izdodas labāk viņiem palīdzēt!

Pēc nepilna mēneša vēlēšanas. Daži politiskie sludinātāji teju apokalipses jātnieku parādīšanos pravieto, bet vēlēšanas jau nav nekāds pasaules gals. Tā drīzāk ir brīnišķīga iespēja reizi četrgadē pārskatīt un salikt pa plauktiņiem valsts politisko saimniecību. Šoreiz uzdevums būs tik vienkāršs, kā vēl nekad. Orku un Kremļa mīlētāji jāaizsūta vēstures mēslainē, un pašiem jāsaglabā taisna mugura. Tas, starp citu, arī ir viens no cīņas principiem.

Veiksmes!