Kā jau ierasts, sākoties vasaras sezonai, reģistrēto bezdarbnieku skaits jūtami samazinās, taču Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Ogres filiāles vadītāja Ilze Arāja šo tendenci vērtē piesardzīgi, jo daudzi atrod sezonas darbus un tikai rudens pusē būs redzams, cik ilglaicīgs bijis šis darbs.
I.Arāja informē, ka uz 1.jūniju bijušā Ogres rajona teritorijā reģistrēti 4840 bezdarbnieki un bezdarba līmenis ir 16,2 procenti. Uz 30.aprīlī bija reģistrēti 5086 bezdarbnieki un bezdarbs veidoja 17,1 procentu. Aprīlī darbu atraduši 246 cilvēki, bet maijā – 225.
Uzsākot darba attiecības, jāinformē NVA
«Daudzi, kuri vasarā atrod darbu, bezdarbnieka pabalstu vairs nesaņem un izmanto iespēju pastrādāt kaut vai pāris mēnešu. Nezaudējot bezdarbnieka statusu, var strādāt divus kalendāros mēnešus, bet, ja šis laiks ir ilgāks, bezdarbniekam laikus jāinformē NVA. Pēc darba attiecību beigšanas viņš jau nākamajā dienā var atkal nākt un reģistrēties kā bezdarbnieks. Ja cilvēkam bezdarbnieka statuss atņemts sakarā ar pārkāpumu, viņš atkārtoti kā bezdarbnieks var reģistrēties tikai pēc trim mēnešiem no bezdarbnieka statusa zaudēšanas brīža. Tāpēc ieteiktu tiem, kas atraduši darbu vasaras sezonā, laikus informēt NVA, lai pēc šī darba beigām atkal varētu saņemt mūsu pakalpojumus, jo bezdarbnieka statuss bieži vien ir par pamatu dažādu atvieglojumu saņemšanai pašvaldības sociālajā dienestā,» skaidro I. Arāja.
Arī pašnodarbinātā persona var būt bezdarbnieks
NVA regulāri tiek ieviesti dažādi jauninājumi. Tā, piemēram, ne visi zina, ka jau gandrīz gadu bezdarbnieka statusu var iegūt arī pašnodarbinātās personas, kuras no savas darbības negūst ienākumus vai ieņēmumus, kas sasniedz Ministru kabineta pašnodarbinātām personām noteikto obligāto iemaksu minimālo apmēru un neveic sociālās apdrošināšanas iemaksas. Saņemot NVA bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu, personai ir iespēja izmantot NVA pakalpojumus un piedalīties aktīvajos nodarbinātības pasākumos, taču bezdarbnieka pabalsts izmaksāts netiek, jo saskaņā ar likumu „Par valsts sociālo apdrošināšanu” pašnodarbinātās personas netiek apdrošinātas pret bezdarbu.
«Pašnodarbinātās personas bezdarbnieka statusu var iegūt kopš pagājušā gada 1.jūlija, kad tika pieņemti grozījumi Likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu». Tiklīdz pašnodarbinātais, kurš ir reģistrējies kā bezdarbnieks vai darba meklētājs, sāk gūt ienākumus no darbības un veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņam par to ir jāziņo NVA. Ja pašnodarbinātais veic saimniecisku darbību (gūst ienākumus) un ir sociāli apdrošināts, bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu viņš zaudē,» skaidro I.Arāja.
Likums «Par valsts sociālo apdrošināšanu» nosaka, ka pašnodarbinātais ir individuālā darba veicējs, autoratlīdzības saņēmējs (izņemot autortiesību mantinieku un pārņēmēju), zvērināts notārs, advokāts vai revidents, prakses ārsts, farmaceits, veterinārārsts, optometrists, zemnieku saimniecības īpašnieks, individuālais komersants u.c.
NVA piedāvās darba praksi jauniešiem
I.Arāja informē, ka jau šomēnes NVA uzsāks jaunu pasākumu – darba praksi pie darba devēja. Uzņēmēji varēs piedāvāt prakses vietu 18 līdz 24 gadus veciem jauniešiem bezdarbniekiem, kuri ir reģistrēti NVA, kuriem ir pamata vidējā vai augstākā izglītība un kuru darba pieredze nav lielāka par sešiem mēnešiem, ieskaitot arī darbu vasarās. Pieņemt praksē varēs jebkurā profesijā, izņemot zemāko, devīto kategoriju, kas pēc klasifikatora ir palīgstrādnieki. Prakses laiks plānots no sešiem līdz 12 mēnešiem. Jaunietis saņems stipendiju 120 latu mēnesī. Nelielu atlīdzību saņems arī prakses vadītājs, kas ir dotācija 18 latu apmērā par katru apmācāmo jaunieti, taču šī summa nevar pārsniegt 50 procentus mēnesī no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas. Tas nozīmē, ka viens prakses vadītājs nevarēs apmācīt vairāk kā piecus jauniešus. Tiek segti arī normatīvajos aktos paredzēto bezdarbnieku veselības obligāto pārbaužu izdevumi. NVA finansēs arī praktiskās apmācības izdevumus, tai skaitā darba devēja piesaistīto ekspertu un mācībspēku izmaksas (ne vairāk kā 300 latu mēnesī). Savukārt materiāli tehniskā nodrošinājuma iegāde un tā uzturēšana dotēta netiek.
Praktisko apmācību pie darba devēja organizēs, ja darba devējs uzņemsies saistības pēc apmācības beigšanas pieņemt bezdarbnieku darbā un nodarbināt attiecīgajā profesijā ne mazāk kā trīs mēnešus.
«Šobrīd darba devēji vēl nevar pieteikties, bet tiklīdz tas būs iespējams, informācija būs pieejama NVA mājas lapā un «Latvijas Vēstnesī», taču uzņēmēji jau tagad var sākt interesēties par šo pakalpojumu un izvērtēt, vai tas viņiem ir pieņemams,» saka I.Arāja.
Piedāvā turpināt agrāk uzsāktās mācības
Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) ar Eiropas Sociālā fonda (ESF) atbalstu piedāvā bezdarbniekiem ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību iespēju apgūt pirmā vai otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības programmas. Pieteikties 2010./2011.akadēmiskā gada 1.semestra studijām bezdarbnieki ar augstāko vai nepabeigtu augstāko izglītību var jau no šā gada 24.maija un pieteikšanās ilgs līdz 28.jūnijam. Interesentiem jādodas uz savu NVA filiāli, līdzi ņemot pasi, kā arī dokumentus par iegūto augstāko izglītību vai izglītības iestādes izziņu par augstākās izglītības programmas iepriekš apgūto daļu (ja augstākās izglītības ieguve pārtraukta) un rīkojumu par izslēgšanu no studējošo saraksta (eksmatrikulāciju). Uz pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvi bezdarbnieks var pretendēt, ja programmas apguve bija sekmīgi uzsākta, bet vismaz vienu gadu pirms iesaistes NVA pasākumā pārtraukta (par studiju pārtraukumu nav uzskatāms akadēmiskais atvaļinājums) un, ja līdz izglītību apliecinoša dokumenta saņemšanai palikuši ne vairāk kā 18 mēneši. Savukārt otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas apguvē bezdarbnieks var tikt iesaistīts, ja vismaz trīs gadus pēc izglītības iegūšanas nebija uzsācis darba tiesiskās attiecības iegūtās izglītības jomā vai arī darba attiecības bija uzsācis, taču tās ir izbeigtas un cilvēks ir NVA reģistrēts bezdarbnieks jau ilgāk kā vienu gadu.
Studiju laikā saņems arī stipendiju
«Pasākumā iesaistītajiem bezdarbniekam izsniegs kuponu vērtībā līdz 1000 latiem izvēlētās studiju programmas apmaksai. Pasākumam piešķirtā finansējuma ietvaros studijas uzsākt vai turpināt 2010. gadā kopumā varēs 900 bezdarbnieki ar augstāko vai nepabeigto augstāko izglītību. Studiju laikā bezdarbniekam ik mēnesi tiks maksāta stipendija 70 latu apmērā. Stipendijas apmērs var mainīties atkarībā no mācību apmeklējuma. Uzsākt vai turpināt izglītību bezdarbnieks var jebkurā akreditētā Latvijas augstskolā vai koledžā. Izglītības iestādi bezdarbnieks izvēlas sadarbībā ar karjeras konsultantu. Bezdarbnieka piemērotību konkrētās izglītības programmas apguvei nosaka izglītības iestāde. Augstākās izglītības mācību iestāžu piedāvāto profesionālās augstākās izglītības programmu saraksts pieejams NVA mājaslapas sadaļā – «Bezdarbniekiem un darba meklētājiem». Šis pasākums ir ļoti vērtīgs tiem, kas mācības bijuši spiesti pārtraukt ekonomisku problēmu dēļ,» atzīst I.Arāja.
Papildināt zināšanas varēs arī strādājošie
Jau šomēnes NVA plāno uzsākt arī Mūžizglītības pasākumus nodarbinātajām personām. Projekta mērķis ir ļaut bezdarba riskam pakļautajām personām papildināt un pilnveidot darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes, gan profesionālās pilnveides, gan neformālās izglītības programmās. Minētajā pasākumā varēs iesaistīties personas, kuras ir darba tiesiskajās attiecībās vai arī pašnodarbinātās personas, kas sasniegušas 25 gadu vecumu un pēdējā formālā vai neformālā izglītība iegūta vismaz pirms gada.
«Šī ir iespēja jebkuram strādājošajam, izņemot valsts civildienestā nodarbinātos, no darba brīvajā laikā mācīties kursos vai sevi pilnveidot profesionāli. NVA apmaksās 90 procentus no mācību maksas, bet ne vairāk kā 225 latus. Desmit procenti būs jāmaksā pašam (izņēmums ir invalīdi un trūcīgās personas, kuriem NVA segs mācību maksu 250 latu apmērā). Ja mācību maksa ir lielāka, tad starpība jāsedz pašam. Manuprāt, tas ir ļoti izdevīgs pasākums, lai, piemēram, mācītos valodas. Pieņemot, ka mācību kurss izmaksā 200 latu, tas nozīmē, ka NVA segs 180 latus, bet cilvēkam pašam būs jāpiemaksā vien 20 latu. Strādājošais var izvēlēties nodarbības sev piemērotā laikā. Ja mums ar izvēlēto skolu līdz šim nav bijis noslēgts sadarbības līgums, nepieciešamības gadījumā tādu noslēgsim, tas nozīmē, ka strādājošais pats var izvēlēties vēlamo izglītības iestādi. Apmācības tiks finansētas no ES Struktūrfondu līdzekļiem,» skaidro I.Arāja. Jautāta, vai tiks apmierinātas visu mācīties gribētāju prasības, NVA Ogres filiāles vadītāja no pieredzes zina sacīt, ka mācīties no darba brīvajā laikā cilvēki ne vienmēr ir naski, tāpēc, visticamāk, ka visi, kas ar NVA atbalstu patiesi vēlēsies sevi profesionāli pilnveidot, to varēs izdarīt.
Projekts ilgs līdz 2013.gadam un tajā plānots iesaistīt 20 200 personas, tajā skaitā vēl šogad – 2773 cilvēkus. Pieteikties varēs visa projekta periodā.
Dzintras Dzenes foto