Ārstē zirgkastanis

[ A+ ] /[ A- ]

Zirgkastaņa sēklas pēc izskata ir līdzīgas ēdamajiem kastaņiem, taču to garša ir atšķirīga. Lai norādītu, ka šīs sēklas nav ēdamas, augam dots nosaukums – zirgkastanis (tāpat kā ir skābenes un neēdamās zirgskābenes).

Zirgkastaņa sēklas, lapas, ziedi un zaru miza satur saponīnus, flavonoīdus, miecvielas, karotinoīdus un citus savienojumus, kuru komplekss specifiski darbojas uz asinsvadu, tieši vēnu, sieniņām, tonizē tās, kavē trombu veidošanos paplašinātās vēnās, sekmē holesterīna maiņu organismā.

Zirgkastaņa preparātus iekšķīgi lieto tromboflebīta, vēnu iekaisumu, trofisko čūlu, hemoroīdu ārstēšanai. Ārīgi tos izmanto ierīvējumiem vai peldēm locītavu sāpju mazināšanai. Preparāti ir nopērkami aptiekās, bet bieži cilvēki arī mājas apstākļos gatavo dažādus pagatavojumus, turklāt parasti tieši no sēklām (tik skaistas un tik viegli salasāmas!). Ziedi un lapas tiek izmantoti retāk. No sēklām parasti gatavo izvilkumus ar dažādas koncentrācijas spirtu. Varianti te ir dažādi. Piemēram, ņem 10 līdz 20 zirgkastaņa sēklas, sasmalcina, traukā aplej ar 0,5 l degvīna un ļauj tumšā, siltā vietā ievilkties 2 līdz 3 nedēļas. Trauku laiku pa laikam saskalina. Tad nokāš un iegūto izvilkumu lieto pa 30 pilieniem 2 līdz 3 reizes dienā paplašinātu vēnu un hemoroīdu ārstēšanai. Lietošanas kurss ilgst 3 līdz 4 nedēļas. Ar šo izvilkumu var arī ierīvēt sāpošas locītavas reimatisma un artrīta slimniekiem. Ierīvēšanai mēdz gatavot spirta izvilkumu no sausiem ziediem, ekstraģējot 40 g sausu ziedu ar 1 l spirta 10 līdz 15 dienas. Pavasarī, auga ziedēšanas laikā, var gatavot sulu no ziediem. To pa 20 līdz 30 pilieniem ēdamkarotē ūdens 2 reizes dienā lieto kā vēnas tonizējošu līdzekli un asinsvadu spazmu profilaksei.

Lappuse sagatavota pēc žurnāla «Mans Īpašums» materiāliem