Sabiedriskajā apspriešanā vērtē ēku, nevis jehoviešu iederību Ogrē

[ A+ ] /[ A- ]

«Vai jums pašiem patīk šī baraka?» retoriski vaicā Daina Kupča no Pārogres.

Ceturtdien, 15.martā, ikviens interesents varēja piedalīties sabiedriskās apspriešanas sanāksmē par Ogrē, Daugavpils ielā 23, plānoto Jehovas liecinieku kulta ēkas būvniecību. Uz šo sanāksmi bija ieradušies gan jehovieši, gan tradicionālo Ogres kristīgo draudžu pārstāvji, kā arī vairāki Pārogres iedzīvotāji, kuri nevēlas kaimiņos kulta celtni. «Sargtorņa biedrības» pārstāvjiem, kuri ir minētā objekta pasūtītāji, nācās uzklausīt ne vienu vien skarbu vārdu. Atnākušie jutās vīlušies arī par to, ka sabiedriskās apspriešanas sanāksmē tika skatīts vien jautājums par plānotās ēkas vizuālo veidolu, nevis jehoviešu iederību vai neiederību Ogrē.

Jau sanāksmes sākumā Ogres novada Būvvaldes vadītājas vietnieks, galvenais arhitekts Pēteris Zilberts strikti norādīja, ka sanāksme paredzēta konkrētās ēkas būvniecības ieceres apspriešanai, nevis emociju paušanai par reliģijas būtību vai tās veidiem.

Teritorijas plānojums pieļauj sabiedriskas ēkas būvi

P.Zilberts informēja, ka minēto ēku paredzēts būvēt sabiedriski nozīmīgā vietā Ogrē, autoceļa Rīga – Daugavpils malā, Daugavpils un Pagasta ielas krustojumā uz 1300 kvadrātmetrus liela zemes gabala, ko iegādājusies Jehovas lieciniekus pārstāvoša sabiedriska organizācija «Sargtorņa biedrība». Teritorijas plānojums ir darījumu iestāžu teritorija, kas pieļauj reliģiskas iestādes celtnes atrašanos šajā vietā. Par būvniecības ieceri informēja arhitekts Juris Dobelis, kurš pastāstīja, ka minētājā zemes gabalā paredzēta vienstāva atturīga veidola koka konstrukcijas ēka, kurā būs neliela zāle un skatuves daļa, kabinets un vestibils ar garderobi, divas tualešu telpas un saimniecības telpa, kurā atradīsies apkures iekārta. Teritoriju plānots labiekārtot un pie tās paredzēta autostāvvieta. Ēkas fasāde atradīsies ar skatu pret Daugavpils ielu.

Jehoviešiem nākas uzklausīt daudz skarbu vārdu

«OVV» jau rakstīja par sabiedrības noraidošo attieksmi pret «Sargtorņa biedrības» ierosināto kulta ēkas būvniecības ieceri. Paredzot, ka sabiedriskās apspriešanas sanāksmē varētu saasināties emocijas, kārtības nodrošināšanai tika pieaicināti arī Ogres novada pašvaldības policijas darbinieki. Lai gan policistu palīdzība nebija nepieciešama, Jehovas pārstāvjiem tomēr nācās uzklausīt ne vienu vien skarbu vārdu, turklāt ne tikai par ticību un uzmācīgo veidu, kādā tā tiek sludināta, bet arī par plānotās ēkas vizuālo veidolu, kas iedzīvotāju skatījumā daudz neatšķiras no barakas. Mārtiņa ielas iedzīvotājs Arnolds Bērziņš norādīja, ka viņam jau agrāk bijušas problēmas ar uzbāzīgiem sludinātājiem, kuri viņa privātmājā nav kautrējušies ierasties pat vēlās vakara stundās. «Kad viņi oficiāli būs Pārogrē, cilvēki jutīsies apdraudēti. Par sevi es nebaidos, esmu izdzīvojis visādos laikos, mani nevar salauzt, bet es uztraucos par bērniem un mazbērniem. Ja gribat sludināt, celiet savas mājas purvā, bet, lūdzu, lieciet ogrēniešiem mieru!» aicināja A.Bērziņš. «Mums Ogrē nevajag sektu!» kaimiņam piekrīt Ruskules kundze. «Mani vecāki Pārogrē cēla māju, un Ogre ir kūrortpilsēta, bet, kad parādīja šīs te barakas skici, rodas jautājums, vai Ogre nav pelnījusi ko skaistāku? Tur nav ne arhitektūras, ne skata, vai tas ir tas, ko mēs bērnu bērniem rādīsim? Tādas barakas cēla tikai pēc kara. Vai jums pašiem patīk šī baraka?» retoriski vaicāja pārogrēniete Daina Kupča. P.Zilberts norādīja, ka gaumes var būt dažādas, bet ko tieši celt, tas ir zemes īpašnieku ziņā, un pašvaldība to nevar ietekmēt. «Varbūt iedzīvotāji tur labāk gribētu redzēt veikalu vai ko citu, bet mēs nevaram uzspiest savu viedokli. Ja zemes saimnieka iecerētā būve atbilst teritorijas plānojumam, un šajā gadījumā tā tas ir, lai dome vai deputāti noraidītu būvniecības ieceri, jābūt kādam ļoti nopietnam juridiskam pamatojumam, kuru es šajā gadījumā nesaskatu,» norāda P.Zilberts.

Cilvēku viedoklis nav nekas īpašs…

Atbildot uz iedzīvotāju pārmetumiem, «Sargtorņa biedrības» pārstāvis Vjačeslavs Zaicevs taisnojās, ka Jehovas liecinieki nav nekāda sekta un Latvijā ir jau kopš 1998.gada oficiāli reģistrēta organizācija, turklāt šīs ticības piekritēji Ogrē darbojušies arī agrāk, bet līdz šim īrējuši telpas. Jehovas liecinieku Ogres draudzes pārstāvis Kārlis Kupruks norādīja, ka šobrīd jehoviešu skaits Ogrē pieaudzis līdz simtam, tāpēc pienācis laiks domāt par savām telpām. V.Zaicevs piekrita, ka, iespējams, sludinātāji ne vienmēr rīkojas taktiski un pie tā būs jāpiestrādā, taču Latvija ir demokrātiska valsts, un jehovieši, tāpat kā līdz šim, turpinās uzrunāt cilvēkus. Jautāts, kam būtu jānotiek, lai «Sargtorņa biedrība» atteiktos no kulta ēkas celtniecības Pārogrē, K.Kupruks atbildēt nevarēja, norādot, ka vienmēr būs neapmierinātie, tādi bijuši arī citviet Latvijā, kur jau uzceltas jehoviešu kulta celtnes, un tas ir tikai normāli. «Cilvēkiem ir viedoklis, viņi to izsaka, tas nav nekas īpašs,» uzskata K.Kupruks. Tiklīdz no pašvaldības būs saņemts akcepts minētās ēkas būvei, sāksies darbs pie projekta izstrādes. K.Kupruks norāda, ka šovasar, visticamāk, ēku vēl nepagūs uzcelt, bet būvniecības ieceres realizēšanai nepieciešamie finansiālie līdzekļi ir. Ogrēniešus interesēja, kas šo būvi sponsorēs. V.Zaicevs skaidroja, ka Jehovas liecinieki ir starptautiska organizācija un ar finansēm palīdz citu valstu ticības biedri. Ogres Trīsvienības baptistu draudzes mācītājs Dainis Pandars jautāja, vai jehovieši valsts svētku dienās pie ēkas izkārs karogu, jo šī ticība neatzīst valsts svētkus. V.Zaicevs skaidroja, ka, neraugoties uz ticības prasībām, karogs tiks izkārts un valsts likumi ievēroti.

Pret jehoviešu ieceri – jau ap 1500 parakstu

«OVV» jau rakstīja, ka Ogres kristīgās draudzes Ogres novada domes Tautsaimniecības komitejā iesniegušas atklātu vēstuli, aicinot iedzīvotājus parakstīties pret minētās ēkas celtniecību. Ogres evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Modris Īvāns informēja, ka pret Jehovas kulta celtni jau ir parakstījušies vairāk kā 1500 iedzīvotāji un parakstu vākšana turpināsies līdz pat sabiedriskās apspriešanas beigu termiņam – 3.aprīlim. «Parakstu vākšana turpinās un sabiedriskās apspriešanas beigās tos iesniegsim novada deputātiem. Mēs, kristīgo draudžu mācītāji, pa mājām nestaigājam un nevienu neaģitējam pret jehoviešiem. Tas ir pašu iedzīvotāju viedoklis, ko viņi pauž. Acīmredzot, tāds tas radies «Sargtorņa biedrības» līdzšinējās darbības rezultātā,» uzskata M.Īvāns.

Sabiedriskā apspriešana turpinās

Jautāts, vai līdz šim sabiedriskās apspriedes laikā ir izskanējuši argumentēti viedokļi, kas varētu būt par pamatu būvniecības ieceres apturēšanai, P.Zilberts atzina, ka apspriešana vēl turpinās, taču līdz šim tādi viedokļi nav dzirdēti. «Mēs runājam par būvniecības ieceri, nevis ideoloģisko cīņu starp reliģiskiem novirzieniem. Šobrīd visas iebildes ir tikai emociju līmenī. Nav tā, ka iedzīvotāju viedoklim nav nekādas nozīmes, domes amatpersonas redz, kāda ir gaisotne pilsētā, bet, lai noraidītu būvniecības ieceri, ar emocijām vien nepietiek. Būvvaldei ir daži iebildumi pret ēkas arhitektūru, ko ieceres realizētājiem nāksies ņemt vērā. Iepriekš mums bija iebildumi par nepietiekamo auto stāvvietu skaitu. Šajā jautājumā jau esam panākuši vienošanos, ka pie ēkas atradīsies stāvlaukums 19 automašīnām, kas ir pietiekams skaits, rēķinot ēkas ietilpību,» stāsta I.Zilberts, aicinot vēl līdz 3.aprīlim (ieskaitot) ikvienu interesentu Ogres novada pašvaldības ēkā Ogrē, Brīvības ielā 33, 4.stāva foajē pie Ogres būvvaldes vai pašvaldības mājas lapā www.ogresnovads.lv iepazīties ar būvniecības ieceres informatīvajiem materiāliem un projekta skicēm. Atsauksmes par būvniecības ieceri iesniedzamas Ogres būvvaldē personīgi, zvanot pa tālruni: 65071175 vai rakstot uz e – pastu: buvvalde@ogresnovads.lv.

Kas ir svarīgāks – cilvēku viedoklis vai arhitektūra?

Ogres katoļu draudzes pārstāvis Andrejs Trapučka pauda neizpratni: kas tad ir prioritāte – cilvēks ar savu viedokli vai celtne? «Izbrīnu rada tas, kāpēc mēs apspriežam tikai arhitektūru, bet neņemam vērā cilvēku viedokli. Kad tiks publiski apspriests un vērtēts sabiedrības viedoklis no šī jautājuma morālā aspekta?» vēlējās zināt A.Trapučka. P.Zilberts skaidroja, ka sabiedriskās apspriešanas rezultātus plānots izskatīt Ogres novada domes komiteju sēdē 12.aprīlī pulksten 9, kas ir atklāta un kurā var piedalīties ikviens interesents. Galīgo lēmumu minētajā jautājumā paredzēts pieņemt 19.aprīļa Ogres novada domes sēdē, kas, starp citu, arī ir atklāta.

Dzintras Dzenes foto