Saldais laimests – lektorei Valijai Ulmanei

[ A+ ] /[ A- ]

Mūsu abonente Valija Ulmane ir gan rīdziniece, gan lauciniece. Viņa lasa lekcijas studentiem un kopj «savu kaktiņu, savu stūrīti» zemes.

«Vai te tā saldā dzīve?», verot redakcijas durvis, vaicā Biznesa augstskolas «Turība» un Biznesa vadības koledžas lektore Valija Ulmane.

Mūsu abonentu sarakstos pretī viņas vārdam lasāma Rīgas adrese, taču ar otru kāju Valijas kundze ir lauciniece – ķeipeniete. Tādēļ pēc sava laimesta viņa ierodas piektdienā – pa ceļam no Rīgas uz Ķeipeni.

V.Ulmane studentiem pasniedz darba tiesības, civiltiesības un sociālās tiesības, kā arī trīs gadus kūrējusi studentu bezmaksas juridiskās konsultācijas Biznesa augstskolā «Turība».

Dzīvesbiedrs Valdis ir pensionēts meža inženieris. «Ķeipenē nokļuvām sagadīšanās pēc,» mums pastāsta V.Ulmane. «Sakarā ar zemes reformu Rīgā zaudējām dārzu, taču pēc «sava kaktiņa, sava stūrīša» sirds ilgojās. Izlasījuši sludinājumu, nokļuvām netālu no Jura kalna – Ķeipenes «Aliņos», kur pirms tam dzīvoja skolotāja Hilda Ogrēna. Mums te iepatikās. Ieplēsām atmatu, sastādījām upenes – ap tūkstoš krūmu. Ogas lasām tikai ar rokām. Izaudzējam visu, kas mums vajadzīgs, un zinām, ka ēdam veselīgus produktus.»

Ķeipenē Ulmaņi ir jau 14. gadu un visu šo laiku lasa arī vietējo laikrakstu, jo «gribas taču zināt par vietu, kur dzīvojam.» Vēl V.Ulmane bilst, ka viņai tāds niķis – visas avīzes sākt lasīt no beigām. Visiem «OVV» lasītājiem viņa novēl optimismu. «Arī saviem studentiem allaž saku – ja gaudīsieties un neko nedarīsiet, tad nekā arī nebūs! Vajag būt tai vardītei, kura ķepurojas, un, ja nu izrādās, ka tiekat pie sviesta…» Pašai saldās loterijas veiksminiecei pašlaik interešu un vēlmju ir vairāk kā diennaktī stundu. Tāpēc daiļaudējas prasmes un stelles stāv dīkā. Savukārt dzīvesbiedrs Valdis ir daiļamata meistars dzintara un metāla apstrādē.

Līgas Lazdiņas foto