Salna pavasarī – dārzā

[ A+ ] /[ A- ]

Beidzot iepriekšējā nedēļā iestājās sengaidītais siltums. Bargā ziema un vēlais, vēsais pavasaris jau pietiekami bija izmocījuši dārza kopējus, bet atslābināt uzmanību un tikai priecāties, ka «maijmēness debešķīgais» ir pilnā plaukumā, vēl gluži nevar.

Ar laikapstākļiem, gluži tāpat kā ar bitēm vai mūsdienās aŗī ar politiķiem, neko nevar īsti zināt. Labi, ja salnas paies garām, tomēr tās var gaidīt ja ne šonedēļ, tad vēlāk. Citu gadu pat īsi pirms Jāņiem dažā labā laukā kartupeļiem apsala laksti.

Kā paredzēt salnu

Ko darīt, ja jūtam, ka tuvojas salna un kā to prognozēt? Varam klausīties meteorologu prognozes, bet jāgatavojas arī tad, ja pret vakaru mākoņi izklīst, pārstāj pūst vējš un temperatūra strauji krītas. Arī tad, ja salnas ir gaidāmas, drošāk jūtas tie dārznieki, kuru jutīgie augi aug uzkalnā, nevis ielejā, jo aukstais gaiss plūst pa nogāzi uz leju. Vietām arī aukstais gaiss un līdz ar to salnas izplatās joslām, un pieredzējuši dārznieki jau zina gan siltākās, gan bīstamākās sava dārza vietas. Vakarā ap 19.30 jāiziet dārzā un jāpamēra vai vismaz jāizjūt uz savas ādas gaisa temperatūra – ja tā jūsu dārzā ir mazāka par + 50 C, tad salna ir gaidāma, un, visticamāk, tā būs uz rīta pusi.

Lai nepaliktu bez zemenēm

Viszemākā temperatūra būs nevis ābeļziedu augstumā, bet pie augsnes virskārtas. Kā mēdz sacīt, visa zeme kļūs balta. Tātad īpaši pasargājamas būs ziedošās zemenes – izplaukušiem zemeņu ziediem centrs nomelnēs, līdzīgi, kā tas varētu notikt, ja ziedus būtu bojājuši sīki, melni kukainīši – ziedu smecenieki. Abos gadījumos varam palikt bez ogām, tādēļ zemenes pirms gaidāmās salnas vakarā vajag apsegt ar plēvi, agrotīklu, salmiem vai pat vecām avīzēm. Sens paņēmiens ir kurināt malku, salmus vai dažādus atkritumus, kas rada dūmus. Varbūt var izmantot arī speciālas dūmu sveces, ja tādas ir pieejamas. Iesaka arī augus intensīvi rasināt ar pēc iespējas smalkākiem pilieniem. Bet smecernieku gadījumā, ja tādi ir pamanīti, agri no rīta, kad kukainīši vēl ir mazkustīgi, mazā zemeņu lauciņā tos var vienkārši nolasīt. Smecerniekus atbaida arī starp zemenēm izlikti skujoti zari vai svaigi skuju milti. Bet nelielā siltumnīcā, ko nav iespējams citādi apsildīt, tomātu vai papriku dēstus pret aukstumu pasargās vismaz 12 stundas degošas dažas sveces.

Baldriāna ziedu sula dara brīnumus

Gan zemeņu ziedus, gan šajā laikā ziedošus ogu krūmus, ķiršu vai citu augļu koku ziedus, kā arī agro kartupeļu jau paaugušos lakstus labi aizsargā  miglojums ar atšķaidītu baldriāna ziedu sulu. Tā gan jāsagatavo jau iepriekšējā gadā un līdz lietošanai jāglabā ledusskapī vai pagrabā, jo baldriāni zied tikai ap Jāņiem. Tātad šogad pašā ziedēšanas kulminācijā kādā rīta stundā sameklēsim kaut kur mežmalā vai mitrā pļavā ziedošus baldriāna augus un, protams, saudzīgi, nenoplēšot visus, ievāksim pušķi ziedkopu un, aiznesot mājās, izspiedīsim sulu. Ziedkopas ar sīkajiem rozā siediņiem ir diezgan sausas, tādēl to sasmalcināšanas laikā piestā, mikserī vai gaļas mašīnā tās samitrina ar lietus ūdeni. Sulu izspiež caur marli un salej tīrā pudelītē. Ja neesam paspējuši augus iepriekšējā vakarā pasargāt no salnas, bet agri no rīta redzam, ka salna ir bijusi gan, tad ātri sameklējam miglotāju un uz 10 litriem ūdens pielejam tikai ap 1 mililitru jeb kādus 10 pilienus šādas baldriāna sulas, apmēram 15 minūtes centīgi šo it kā pilnīgi tīro ūdeni ( tomēr jau šķīdumu ar enerģētisku iedarbību) maisām, tad ielejam miglotājā un nosmidzinām bojātos augus. Vēl pēc stundas augi kārtīgi jāaplej ar ūdeni. Liekas neticami, ka tāda darbošanās var palīdzēt, jo sulas koncentrācija it kā ir pārāk niecīga. Tomēr, kā jau teikts, tam ir tīri enerģētiska iedarbība, un praksē šis neticamais ir pierādījies kā acīmredzams pozitīvs rezultāts.

Augi viens otram palīdz

Vēl bojātos augus (zemenes, kartupeļus u.c.) ļoti labi spēcina laistīšana ar nātru vircu, ko gan daudzi dārzkopji jau ir iemācījušies pagatavot. Bet zemenes 10 l aug ļoti veselīgas, ja tās vasaras sausumā laista nevis ar ūdeni, bet ar pieneņu uzlējumu (ap ½ kg uz ūdens, iepriekš diennakti nostādinot). Augi viens otram var palīdzēt, tāpēc dabas grāmata ir rūpīgi jālasa, iedziļinoties savstarpējās sakarībās.