Silveta svinēt vārda dienu var kaut katru dienu

[ A+ ] /[ A- ]

Vārds Silvetai nekad nav traucējis, gluži pretēji, viņa ir pateicīga vecākiem, kuri to devuši tik oriģinālu un skaistu.

«Nekad neesmu gribējusi nevienu citu vārdu. Man ļoti patīk mans vārds un ar to esmu, ja tā var teikt, saaugusi,» – atzīst lielvārdiete Silveta Bērziņa, kura vārda dienu svin 22.maijā, līdz ar citiem kalendārā neierakstīto vārdu īpašniekiem.

Silvetas darba dienas aizrit SIA «Ogres interneta centrs», kur viņa veic sekretāres – lietvedes pienākumus. Sākotnēji kolēģi Silvetu reizēm dēvēja par Solvitu, jo retais un skaistais vārds mēdza piemirsties. Jautāta, kā tikusi pie tā, Silveta stāsta, ka to iedevusi viņas māmiņa: «Piedzimu augustā un vēl septembrī man nebija izdomāts vārds. Tajā gadā modē bija Ivetas un Inetas. Mammas māsa ierosināja saukt mani par Solvitu, bet mamma nepiekrita, jo viņai šis vārds šķita auksts. Tad nu mamma izdomāja, ka varētu mani saukt par Silvetu. Šis vārds Latvijā pirmo reizi reģistrēts 1965.gada septembrī un pieļauju, ka tas varētu būt mans vārds. Latvijā, ieskaitot mani, ir tikai četras Silvetas un pārējās trīs, cik zinu, ir jaunākas,» stāsta retā vārda īpašniece.

Gluži nesen kalendārā nereģistrētajiem vārdiem bez 22.maija ir iedalīti arī citi datumi. Tā, piemēram, 11.oktobrī pie pamatvārdiem dažos kalendāros pierakstīta arī Silveta, bet viņai šis datums nav tuvs. «Pēdējos gados vārda dienu atzīmēju 22.maijā, bet arī šis datums kalendārā neierakstīto vārdu īpašniekiem tika atvēlēts nebūt ne tik sen, tāpēc skolas gados vārda dienu svinēju pašas izvēlētā datumā – 18.jūlijā, kas ir vasaras vidus un kad vārda dienu svin Rozes. Draugu lokā mēdzu jokot, – ja kāds vēlas ko svinēt un nav iemesla, varam atzīmēt manu vārda dienu. Ja jau oficiālas vārda dienas man nav, tad varu to svinēt kaut vai katru dienu,» smaida Silveta.

Vārds Silvetai nekad nav traucējis, gluži pretēji, viņai ir patīkami, ja cilvēki, to uzzinot, ir izbrīnīti un izsaka komplimentus. Saviem dēliem gan Silveta nav meklējusi retus vārdus, bet gan izvēlējusies latviskus – Kārlis un Reinis.

«Citiem retu vārdu īpašniekiem varu novēlēt mīlēt sevi un savu vārdu, bet vecākiem pārlieku neaizrauties ar jaunradi, izdomājot vārdus, kas ne vienmēr ir labskanīgi un tālākajā dzīvē var traucēt. Mums taču ir tik daudz skaistu un stipru latviešu vārdu. Bet paldies maniem vecākiem, jo es katrā ziņā ar savu vārdu jūtos ļoti apmierināta un, ja reiz pēc piedzimšanas tik ilgi biju bez vārda, tad laikam jau šis vārds pats pie manis ir atnācis un tā tam bija jābūt,» saka Silveta Bērziņa.

Dzintras Dzenes foto