Rīt 1.septembris. Ar īpašām sajūtām to sagaidīs Ogres ģimnāzijas kolektīvs – Ministru Kabinets vidusskolai piešķīris Valsts ģimnāzijas nosaukumu. Atliek tikai novēlēt pedagogiem un skolēniem turpināt zināšanu un iemaņu apguves ceļu, lai pavisam drīz sniegtu savu artavu valstiskajā izaugsmē.

Kārtējais mācību gads ļoti daudzās ģimenēs sākas ar jautājumu – kā palaist bērnus uz skolu? Grozies kā gribi – izmaksas tuvojas 100 latiem. Progresīvi domājošā valsts mācību grāmatu iegādei vienam audzēknim atvēl 69 santīmus… Labi, ja grāmatas pērk izglītības iestāde, taču pietiek citu izdevumu – neskaitāmās darba burtnīcas, dažādi piederumi vizuālajai mākslai un darbmācībai, soma, ikdienas un sporta apavi, apģērbs utt. Pēdējos trīs gados Izglītības un zinātnes ministrija apstiprinājusi 195 jaunus mācību komplektizdevumus. Vai nav pārmēru liela greznība? Skaidrs – grāmatu apgādi gūst labu peļņu. Izdevniecības «Zvaigzne ABC» vadītāja Vija Kilbloka, kas ierindota miljonāru sarakstā, par neadekvāti augstajām grāmatu cenām nebrīnās – bioloģijas mācību līdzeklī taču vajadzīgas kvalitatīvas krāsas, lai bērni redzētu, ka zalktim austiņas ir baltas un atpazītu ēdamās ogas no indīgajām… Kā ierasts, Latvijai pa priekšu iet Igaunija, kur skolas nedrīkst mainīt mācību grāmatas agrāk kā pēc pieciem gadiem, turklāt visas grāmatas ir bibliotēku īpašumā. Bez tam grāmatām netiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (Latvijā tas ir 10 procenti).

Pēdējo divu gadu laikā Latvijas laukos slēgtas vairāk nekā 100 skolas, arī šogad tendence saglabāsies. Nav noslēpums – kas notiek pēc gaismas piļu aizvēršanas? Pamazām veidojas «sūnu ciemi». Diezin vai izglītības iestāžu optimizācija ir tik nozīmīga, un naudas līdzekļi vairojas. Šobrīd skolu neapmeklē apmēram 10 000 bērnu.

Pēc vidējās izglītības jauniešiem ir iespēja sniegties augstāk. Jā, mūsu zinātne drīz saņems 102 696 235 latus, taču neviena Latvijas augstskola nav pasaules reitinga tūkstošniekā.