Valsts nepamatoti kavē Ogres slimnīcas attīstību, liedzot pieeju ERAF līdzekļiem. Šāds secinājums rodas, iepazīstoties ar finansējumu Latvijas slimnīcu infrastruktūrai nākamajiem pieciem gadiem, kur Ogres slimnīcai vienīgajai piešķirta apaļa nulle. Turklāt arī finansējums par viena pacienta ārstēšanu šogad ir nevis palielinājies, ņemot vērā visu pakalpojumu izmaksas, bet – gluži pretēji – samazināts.
SIA «Ogres rajona slimnīca» valdes priekšsēdētājs Dainis Širovs norāda, ka par radušos situāciju ir informēta jaunā veselības ministre Līga Meņģelsone. Ja situācija neuzlabosies, slimnīca protams nebankrotēs, taču pacienti var saņemt ne tik kvalitatīvus medikamentus, sliktāku ēdināšanu, var nākties samazināt arī medicīnas personālu. Slimnīcā pašlaik rasta iespēja nodarbināt 18 Ukrainas mediķus, nodrošinot karā cietušajiem gan darbu, gan pajumti.
Nesaņem samaksu par 51 pacienta ārstēšanu
SIA «Ogres rajona slimnīca» ir Ogres novada pašvaldības īpašums – lokālā daudzprofilu neatliekamās palīdzības slimnīca, kurai piešķirts III līmenis, un tā ir pati lielākā no visām lokālajām slimnīcām Latvijā.
Ogres rajona slimnīcā ir arī lielākais pacientu skaits no visām lokālajām slimnīcām valstī – pērn te ārstējās vairāk nekā 4700 pacientu un vairāk nekā 130 000 cilvēkiem tika nodrošināti ambulatorie pakalpojumi. Turklāt Ogres rajona slimnīca 2022. gadā pārpildīja pacientu plānu, jo «Covid-19» pandēmijas laikā atslogoja Pierīgas un Rīgas slimnīcas, uzņemot šeit pacientus, kuriem nebija «Covid-19» infekcijas. Tādējādi ārstēja par 51 pacientu vairāk, nekā plānots, par ko, starp citu, samaksa joprojām nav saņemta. Naudas izteiksmē tas ir aptuveni 40 tūkstoši eiro. Slimnīcas valde lūgusi skaidrojumu Nacionālajam veselības dienestam (NVD), taču atbilde joprojām nav saņemta.
Pacients jāizārstē lētāk nekā citviet
Tajā pašā laikā no NVD saņemta informācija par 2023. gadā paredzēto valsts budžeta finanšu līdzekļu piešķiršanu slimnīcas pakalpojumu sniegšanai, kas ir par aptuveni četriem procentiem mazāks nekā pērn. Ja 2022. gadā no valsts budžeta segtās viena pacienta izmaksas bija 733 eiro, tad šogad tie ir 701 eiro. Tajā pašā laikā daudzām citām lokālajām slimnīcām, arī tādām, kur netiek veiktas smagas operācijas, šis finansējums ir 800 un pat 900 eiro par viena pacienta ārstēšanu. «Cik mēs finansējumu saņemam no valsts, tik arī varam ieguldīt iedzīvotāju ārstēšanā. Televīzijā stāsta, ka mediķiem nauda ir piešķirta, bet realitātē – atņemta. Par šo situāciju sazinājāmies ar NVD, ar Veselības ministriju un pagājušajā nedēļā bija tikšanās Pašvaldību savienībā, kur šo situāciju izklāstīju arī veselības ministrei L. Meņģelsonei, kura solīja iedziļināties šajās problēmās,» saka D. Širovs, piebilstot, ka nebūtu pareizi, ja mūsu novada iedzīvotāji saņemtu pašu lētāko un sliktāko. Tas nerada vienādu konkurenci starp iestādēm, nerada vienādu iespēju strādāt un saņemt vienādas kvalitātes veselības aprūpi visā valsts teritorijā. Turklāt, ņemto vērā finansējuma samazinājumu, mazāku summu varēs ieguldīt slimnīcas attīstībā.
Politiski nedod
Vēl dramatiskāka situācija ir ar pieejamo Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumu. 2014.–2020. gadam tas bija 970 tūkstoši eiro un bija vismazākais piešķirtais finansējums III līmeņa lokālajām slimnīcām valstī, turklāt mazākas slimnīcas saņēma krietni vien vairāk. Savukārt infrastruktūras attīstībai pieejamais finansējums 2017.–2027. gadam Ogres slimnīcai ir ne vairāk ne mazāk kā nulle (!) eiro. Jāpiebilst, ka tajā pašā laikā, nemaz nerunājot par III līmeņa, bet pat visas II, tas ir, zemāka, līmeņa ārstniecības iestādes saņem, sākot no 200 līdz 900 tūkstošiem eiro. Faktiski Ogres rajona slimnīca ir vienīgā slimnīca valstī, kas no valsts attīstībai nesaņem neko. Jautāts, kāds tam ir pamatojums un izskaidrojums, D. Širovs teic, ka viņam tāda nav.
«Ja zvanām un prasām, kāpēc tā, mums telefona sarunā vienkārši atbild – jums politiski nedod. Nu, kā tas var būt? Es to nesaprotu. Tas ir palicis mantojumā no iepriekšējās Veselības ministrijas vadības. It kā mēs visi maksājam nodokļus, piedalāmies kopīgā valsts budžeta veidošanā, bet kā tad tā – tas mums rada ļoti lielu neizpratni. Arī par šo uzdevām jautājumus rakstiskā veidā gan Veselības ministrijai, gan NVD, bet atbildes nav un mediķi ir ļoti apbēdināti,» saka D. Širovs, piebilstot, ka ir pieaugušas visas energoresursu cenas, mediķiem jāpalielina algas, bet finansējums samazinās.
Valstī kopumā lauvas tiesa finansējuma tiek lielākajām slimnīcām, bet III līmeņa slimnīcām atvēlēti vien 0,36 procenti no kopējā infrastruktūras attīstībai pieejamā finansējuma apjoma.
10 gados nevienam ministram nav bijis laika
«Esmu uzaicinājis L. Meņģelsoni apmeklēt mūsu novada slimnīcu un pašvaldību priekšsēdētāja vārdā. Viņa šim aicinājumam atsaucās, un mēs visu varēsim pārrunāt, mēģinot šo situāciju vērst par labu. Ceru, ka risinājumu atradīsim, lai iedzīvotāji arī turpmāk varētu saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus un lai veselības aprūpes sistēma varētu pilnvērtīgi strādāt,» saka D. Širovs. Desmit gadu laikā nevienam no pēdējiem pieciem veselības ministriem nav bijis laika apciemot Ogres slimnīcu, kas atrodas tuvu Rīgai, tostarp arī iepriekšējam veselības ministram Danielam Pavļutam, kurš, starp citu, pats ir ogrēnietis.