Spāres muiža – Ventspils – Kabiles muiža

[ A+ ] /[ A- ]

Vitas Bormanes foto Ogrēnieši Venstpils bibliotēkā.

Ekskursija

Spāres muiža – Ventspils – Kabiles muiža

Olga Braunere

Mēs, Ogres seniori, dodamies izzināt nezināmo uz vēju izauklēto pilsētu Ventspili.

Mūs aizvizina Gunārs, gide Līga un pasākuma vadītāja Vita. Pa ceļam redzam daudz, un Līga par to zina pastāstīt. Taču mūsu pirmā nopietnā apstāšanās vieta – Spāres muižas pils. Celta ap 1790.gadu. Mūra būve ar augstu cokolstāvu un interesantām divu laidumu kāpnēm, kuru margās iekalta monogramma. Vieni no pēdējiem muižas īpašniekiem te dzīvoja līdz 1939.gadam. Pēc tam tā ilgus gadus kalpojusi kā skola, bet no 2012.gada – sabiedrisko aktivitāšu centrs. Tagad saimnieko čaklās rokdarbnieces un citas idejām bagātas kundzes.

Muižai ir arī savs spoks, zirgs, ragana, slīcinātie kliņģeri, spēka dzira, parks, estrāde, bēniņi, pagrabs, veci krāmi un fantastiskas idejas. Bēniņu tumsā mūs sagaida Baltā dāma – raganiņa, kas sargā muižu un savāktās senlietas. Savukārt Lielajā zālē Līga uz klavierēm spēlē valsi. Samulsuši dejojam. Vietējā gide iemāca vietējo deju, kura iepatīkas. Parks ar skaistu aleju. Pagrabā gide Tabita sasēdina visus uz soliem un runā dzeju, rosinot mūs pārdomām par dzīvību, mīlestību, laiku…

Ēdamzālē velvju sienas, kas aprakstītas ar dažādām atziņām: «Ceļiniek, apstājies un apskaties, kas Tu esi, tas Tu būsi»; «Labam ēdienam nav sudraba dakšiņa vajadzīga»…

Vitas Bormanes foto Koncertzāles «Latvija» ērģeles.

Dzeram kafiju, spēka dziru, ēdam slīcinātos kliņģerus. Tos gatavo tā: mīklu ieliek marlē un noslīcina ūdenī, pēc stundas, kad tā uzpeld, cep kliņģerus. Garšīgi.

Mūsu nākamā apskates vieta – Ventspils. Skaista, sakopta, par kuru «kāds» domā dienu un nakti, lai tā ziedētu un priecētu. Paldies! Sestā lielākā pilsēta Latvijā ar 38 000 iedzīvotāju. Valsts valstī. Sava valoda, karogs, laika josla, virtuālā vēstniecība, nauda – venti.

Īpaši te tiek lutināti bērni – 36 rotaļu laukumi, divas bērnu pilsētiņas. Pilsētas rota ir govju skulptūras un ziedi, kas izkārtoti dažādos veidos. Iebraucot Ventspilī, mūs sagaida četrus metrus liela «Govs ziedu skulptūra» ar 900 dažādu ziedu paklāju. Pavisam te ir 27 govju skulptūras, kas atrodas dažādās pilsētas vietās. Mani uzrunāja «Baltā govs», kura skatās spogulī, vai skaista…

Koncertzāle «Latvija» – par pilsētas rotu tapusi 2019.gadā. Ēkas unikalitāti raksturo funkcionālais telpu plānojums un loģistika, kas veiksmīgi ļauj zem viena jumta sadzīvot divām koncertzālēm – Mazajai un Lielajai. Lielajā zālē atrodas divi pasaules līmeņa unikāli mūzikas instrumenti – manuālās akustikas koncertērģeles ar 3500 stabulēm, kas izgatavotas Vācijā, un otrās lielākās vertikālās koncertklavieres (4.7 m), kuras radījis Meistars Dāvids Kļaviņš.

Mūzikas skolā tagad mācās 500 jauno mūziķu, kas agrāk bija izmētāti pa visu pilsētu. Mūzikas bibliotēka. Skaņu ierakstu studija. Kafejnīca. Šī celtne izmaksājusi 25 miljonus.

Blakus koncertzālei Lielajā laukumā mājvietu atradusi godalgotā strūklaka «Fregate Valzivs». Veidota pēc hercoga Jēkaba flotes esošā burenieka silueta. Tas viss kopā veido brīnišķīgu ainavu.

Ciemojamies arī Pārventas bibliotēkā. Interesanti  būvēta – spirālveidā. Gar sienām plauktos grāmatas. Lasītājs kāpj augšā, kā pa gaiteni, spirālveidā līdz augšai, izvēloties lasāmvielu. Bērniem atsevišķi plaukti un telpas. Lifts. Pa vidu – zāle, kas pulcē uz izstādēm, koncertiem, tematiskiem pasākumiem. Šī ir iecienīta atpūtas un izklaides vieta.

Pašlaik ceļ jaunu brīnumu – Inovācijas abonomentu zinātnes centru, līdzīgu kā Tartu.

Apciemojam arī jūru. Ventspils pludmalē – Zilais karogs. Dienvidu mols. 19 m augstais skatu tornis. «Milzu krēsls», kas veidots no enkuru ķēžu posmiem. Pa koka laipām dodamies pie jūras. Tā mūs sagaida ar ļoti stipru vēju, kas krastā dzen baltus viļņu palagus. Smiltis mums dursta vaigus. Tikai sasveicināmies. Šis īsais mirklis ir labs atgādinājums par cilvēka niecību dabas priekšā.

Pēc sātīgām pusdienām ceļš mūs ved uz Kabiles muižu. Muižas fasādei – jauna dzeltena keita. Velvētajos pagrabos durvis vērusi vīna darītava, kas ir arhitektes Agates Eniņas un tāllēcējas, Olimpisko spēļu dalībnieces Laumas Grīvas lolojums. Klausāmies stāstus par muižas vēsturi un restaurācijas gaitu – Kungu mājā vēl no vecajiem laikiem saglabājusies telpu apdare, grīdas… Degustācijām iekārtota telpas ēdamzāle. Te mūs sagaida balts galdauts, smilgas, senatnīgi svečturi ar degošām svecēm un vīna glāze. Degustējam Kabiles muižā tapušos vīnus un sidru, kas gatavoti no vietējo zemnieku audzētiem un novāktiem āboliem, rabarberiem, cidonijām. Augļu smalcināšanai un sulas spiešanai te izmanto mehāniskās ierīces. Sidra ražošana te ir 100%-tīgs roku darbs. Ar vīnu noskalojam ceļa putekļus un krājam jaunas izjūtas.

*

Šīs sezonas pēdējā ekskursija – 15.oktobrī, kad paredzēta nēģu izgaršošana Carnikavā, paciemsimies arī Ainažos. Pieteikšanās, kā parasti, pensionāru mītnē 8.oktobrī.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet!

Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!