Speciālisti apgalvo: hidrobūves drošība nav apdraudēta

[ A+ ] /[ A- ]

Lieldienu brīvdienās plašsaziņas līdzekļus pāršalca ziņa: biezie

Daugavas ledus sablīvējumi pārrāvuši pirms Ķeguma hidroelektrostacijas izvietotās bonas – metāla konstrukciju, kuras funkcija ir pasargāt spēkstacijas agregātus no ledus un citiem upē peldošiem priekšmetiem, kā arī minētajā paaugstinātā riska objektā ūdens ieplūdis darba telpās.

Hidroelektrostacijā notikušo negadījumu seku novēršanas darbi turpinājās visu brīvdienu garumā. Kā informē VAS «Latvenergo» ārējo sakaru daļas vadītājs Andris Siksnis, ūdens atsūknēšana no applūdušajām Ķeguma HES tehniskajām telpām tika veikta vairākas dienas, iesaistot arī uzņēmuma štata ūdenslīdējus, kas izsaukti no savas bāzes Pļaviņu HES. Kāpēc atsevišķās Ķeguma hidroelektrostacijas tehniskajā telpās pagājušajā nedēļā sācis ieplūst Daugavas ūdens, vēl tiek skaidrots, taču «Latvenergo» uzsver – nekādā gadījumā nav apdraudēta ne hidrobūves, ne cilvēku drošība. «Tā saucamajās galerijās, kas ir krietni zem līmeņa, bijusi pastiprināta filtrācija, kur ir paaugstināts ūdens līmenis un tādēļ arī mobilizēti ūdens sūkņi un personāls, lai būtu gatavībā, ja līmenis pārsniedz normu, kas apdraudētu staciju. Bet tāda apdraudējuma nav, šis līmenis tiek atsūknēts un ir krietni samazināts,» dažas dienas pēc notikušā skaidroja A.Siksnis. «Latvenergo» pārstāvis stāsta, ka sakarā ar bonu pārraušanu 31.martā tika apstādināti trīs hidroagregāti Daugavas kreisajā krastā. Bonas tika izvilktas krastā un divu dienu laikā saremontētas, pārbaudītas un novietotas vecajā vietā. Ķeguma HES atsācis elektroenerģijas ražošanu divos agregātos, kur tā iepriekš bija pārtraukta.

«Latvenergo» darbinieki abus iepriekšminētos negadījumus uzskatīja par uzņēmuma iekšienē risināmu problēmu, tāpēc viņuprāt nebija nepieciešamības iesaistīt citus operatīvos dienestus. Ķeguma novada domes priekšsēdētājs Roberts Ozols, kurš pats reiz ir strādājis hidrobūvēs, pauž izbrīnu, kāpēc uzņēmums par notikušo nav informējis ne pašvaldību, ne arī novadu Civilās aizsardzības komisiju. Par traucējumiem «Latvenergo» darbībā nav bijuši informēti arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta darbinieki, kā arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece, kura informāciju ieguvusi vien no plašsaziņas līdzekļiem. L.Mūrniece uzskata, ka glābšanas dienestiem bija jāzina par notikušo, lai nepieciešamības gadījumā, ja apdraudējums pieaug, varētu operatīvi iesaistīties. Traucējumus Ķeguma hidroelektrostacijas darbībā iekšlietu ministre sola analizēt krīzes vadības padomē.