Taujāta par neapmierinātības iemesliem, kundze skaidro, ka ar viesiem, kas ieradušies no attāla novada, posušies uz pļaviņu aiz Ogres Kultūras centra, kur, kā reklamēts, paredzēta lielā ugunskura iedegšana un Līgo vakara balle. «Uz Ogres centru devāmies no Jaunogres un par tur notiekošo jutāmies vīlušies. Svētku ievadruna bija vien pāris teikumu, tad tika aizdegts lielais ugunskurs, un svinības varēja sākties. Varēja, bet atbilstoša noskaņa neradās. Citiem gadiem par to parūpējās dziedātāji vai dejotāji tautas tērpos, bet šogad ielīgošana esot bijusi jau gadatirgus dienā. Jā, šo pasākumu atceros ar prieku, un tieši tāpēc cerēju kaut daļu no tā skatīt arī Līgo vakarā un iepriecināt savus viesus, bet – nekā. Muzikanti no Ķeguma spēlēja godam, bet, izņemot ugunskuru, nekas cits neliecināja par Līgo nakts noskaņu,» stāsta ogrēniete. Sarūgtinājumu svinētājiem sagādāja arī tas, ka nebija neviena tirdzniecības punkta, kur nopirkt vismaz minerālūdeni. Ieradušās bija arī ģimenes ar maziem bērniem, kuri raustīja vecākus un dīca: «Mammu, gribu dzert, gribu dzert…» «Arī mēs cerējām, ja sagribēsies padzerties vai apēst kādu pīrādziņu, varēsim to nopirkt uz vietas. Pārliecību par šādu iespēju stiprināja reklāmas, ka, piemēram, Ikšķilē pat nedrīkst neko ņemt līdzi, jo visu varēs nopirkt svinību vietā. Bet te – nekā! Tualete gan bija uzstādīta, taču maz bija tādu kam to vajadzēja, jo ko gan darīsi sirdsmājiņā, ne ēdis, ne dzēris… Stundiņu pakavējāmies un vīlušies devāmies mājup,» savu stāstījumu nobeidz ogrēniete Elza. Iespējams, tas ir subjektīvs viedoklis, tomēr svētku rīkotājiem – pārdomu vērts.