Tas bija pirms 33 gadiem

[ A+ ] /[ A- ]

Tas bija pirms 33 gadiem

Anastasija Neretniece

Diezgan daudziem vēl ir atmiņā pārsteidzošā ziņa, ka pēkšņi no mums šķīries Lielvārdes kolhoza «Lāčplēsis» ilggadējais vadītājs Edgars Kauliņš.

Dienās no 5. līdz 10.janvārim 1979.gadā rokās sadevās ne tikai Kauliņtēva vadībā strādājošie, bet arī kaimiņi, visas Latvijas lauksaimnieki un inteliģence. Man arī bija tas gods darboties atvadu organizatoru grupā un no daudzajiem zvaniem sajust to līdzjūtību un mīlestību, kas toreiz plūda uz «Lāčplēsi». Atmiņā pavīd «Lāčplēša» mīļā kolektīva atvadas 9.janvāra vakarā, draugu un Latvijas teātru aktieru atvadas. Paliekošākā tomēr ir kino dokumentālistu Herca Franka un Kalvja Zalcmana radītā filma «Edgara Kauliņa pēdējie svētki».

Tikšanās reizēs ar skatītājiem Hercs Franks stāstīja: «Ja kaut kur eksistē Viņpasaule, tad tā ir kinohronikā. – Viņa nav, bet Viņš ir…

Filma sākas ar svētkiem – fragmentu no «Sirmā gvarde», noskaņojums pacilājošs. Tad 2. daļa – pēkšņs klusums – «Aiziešana», un tad trešā daļa – 75 gadu jubilejas svētki. Visiem sajūta, ka Kauliņtēvs nav aizgājis, viņš dzīvo. Dīvaini notiek arī tas, ka sniegs filmā ienāk kā tēls vai simbols. 26. aprīlī, savā pēdējā dzimšanas dienā, Kauliņš iesēžas pajūgā, lai dotos pie saviem vecajiem līdzgaitniekiem un viņiem pateiktos, pēkšņi stipri snieg. Tāpat arī bēru gājienā uzkrīt baltu pārslu mākonis. Šajā filmā viss uzņemtais materiāls ir atstāts, nekas nav izgriezts.»

Kalvis Zalcmanis, atceroties to dienu, teica: «Satikšanās ar Kauliņtēvu mainīja manu dzīvi, tas bija jauns sākums manā darba mūžā. Viņa raksturs spēcīgi iedarbojās uz mani. Momentos, kad man kā operatoram vajadzēja ieskatīties viņa acīs visgrūtākajos brīžos, es no zēna kļuvu par vīru. Filmēšana man vairs nebija darbs, bet tikšanās ar mīļu cilvēku, kurš man bija tēva vietā.»

Man liekas, ka filma «Edgara Kauliņa pēdējie svētki» varētu parādīties biežāk televizora vai kultūras centru ekrānos.

Šīs pandēmijas laikā iznāca arī grāmata par Kauliņtēvu «Mūžs kā asara uz vaiga. Edgars Kauliņš – Lielvārdes leģenda». Tas ir daudzu autoru kopīgs darbs.To lasot un skatot daudzās fotogrāfijas, var mācīties, kā būt Cilvēkam arī šodien. Domāju, ka grāmata bibliotēkās ir atrodama, bet nopērkama gan tikai Andreja Pumpura Lielvārdes muzejā, muzeja darba laikā.

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!