Taurupieši pagasta sociālo centru apmeklē biežāk

[ A+ ] /[ A- ]

Taurupes pagasta sociālā centra darbiniece Dace Irbīte turpina studijas un ar izvēlēto darba jomu ir apmierināta. Galvenais – ikdienas solī sastopamās problēmas nenest uz mājām.

No 2008.gada 1.septembra Taurupē sociālā dienesta (no šā gada 1.janvāra – sociālā centra) darbinieces pienākumus veic Dace Irbīte. Viņa strādā vienā komandā ar kolēģi Airu Ločmeli no Mazozoliem un Ritu Vitenbergu no Meņģeles. Jaunā speciāliste turpina studijas Sociālā Darba un Sociālās Pedagoģijas augstskolas «Attīstība» bakalaura programmas 3.kursā.

Vispirms Dace atzīmē, ka mūsu valsts lauku pagastos sociālā dienesta darbiniekiem nākas veikt līdzīgus darbus – izvērtēt, vai ienākumu apjoms un materiālais stāvoklis atbilst trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam, rakstīt izziņas pabalstiem (garantētā iztikas minimuma, dzīvokļa komunālo maksājumu, kurināmā iegādes, apbedīšanas un citiem pabalstiem), medicīnas pakalpojumu atlaidēm, veidot rūpīgu uzskaiti par sociālā dienesta klientiem, sagatavot pārskatus par sociālās palīdzības sniegšanu. Protams, jāstrādā ar sociālā riska ģimenēm, kurās konstatēta vecāku pienākumu nepildīšana, alkohola atkarība, vardarbība ģimenē vai ārpus tās; jāsadarbojas ar pedagogiem, policiju, ģimenes ārstiem, slimnīcām, kaimiņiem.

Maznodrošināto skaits palielinās

Dace atklāj, ka taurupieši pēdējā laikā vairs nekautrējas nākt uz sociālo centru, jo ieilgusī ekonomiskā krīze liecina – maznodrošināto personu un ģimeņu skaits palielinās, cilvēki sapratuši – izziņa no pagasta sociālā dienesta nozīmē pabalstus, brīvpusdienas bērniem (pērn no nepilna Taurupes vidusskolas audzēkņu simta brīvpusdienas tika piešķirtas 57 bērniem), kā arī atlaides ikdienas vizītē pie ārsta, uzturēšanās laikā slimnīcā, atsevišķu zāļu grupu iegādē utt. Diemžēl vairs netiek maksāti pabalsti kāzu gadījumā un bērnu piedzimšanas svētku reizēs. Taurupes pagasta ļaudīm pašvaldība sedz uzturēšanās naudu Madlienas pansionātā (tie ir trīs cilvēki), Lauberes bērnu namā (1) un Ogres sociālajā pansionātā (1). Sarežģījumi rodas, ja kāds vientuļais pensionārs vēlas doties uz pansionātu, taču pašvaldības budžetā šajā brīdī naudas nav. Tad nākas pagaidīt, kamēr noteiktā summa ir ieplānota.

Paldies sadarbības partneriem

Dace turpina: «Mums izveidojusies laba sadarbība ar labdarības organizācijas GAIN fondu no Vācijas. Viņi pirms Jaunā gada sponsorēja skaistu izbraucienu uz Rīgas lielveikalu «Minska». 1.-4.klašu audzēkņi no Taurupes, Meņģeles un Mazozoliem bija ļoti gandarīti par ekskursiju, piedāvātajām atrakcijām, spēlēm, pusdienām un vērtīgajām dāvanām. Bez tam mēs veiksmīgi sadarbojamies ar Madlienas pagasta biedrību «Otrās mājas», ko pašaizliedzīgi vada Lilija Paegle. Rezultāts – vairākas reizes maznodrošināto un trūcīgo taurupiešu ģimenes programmas «Paēdušai Latvijai» ietvaros saņēmušas pārtikas pakas. Tādu pašu pienesumu (gan mazākās pakās) regulāri nodrošina Latvijas «Sarkanais Krusts» (paldies pagasta aktīvistēm Kristīnei Priedei un Andrai Zariņai), bez tam ir iespēja tikt pie humanitārās palīdzības – drēbēm un apaviem. Arī SIA «Degas» un SIA «Garments» no Aizkraukles piegādā lietotus, bet kvalitatīvus apģērbus (tai skaitā vējjakas, kombinezonus visiem izmēriem no pieaugušajiem līdz zīdainīšiem) un apavus. Iegādē nekādu ierobežojumu nav, jo grūti izkontrolēt, kuram ģimenes loceklim kas nepieciešams.»

Jāuzrāda piederošie īpašumi

D. Irbīte uzsver, ka no šā gada 1.janvāra, aizpildot deklarāciju un rakstot iesniegumu attiecīgā statusa saņemšanai, cilvēkiem jāuzrāda viņiem piederošie zemes īpašumi, kustamā un nekustamā manta. Tas nepieciešams, lai rūpīgāk izvērtētu, kas kuram pienākas vai ne. Protams, visi brīvprātīgie sociālā centra apmeklētāji nebūs apmierināti (nerunājot par tiem, kurus konkrētu signālu dēļ sociālā centra darbinieki apmeklē viņu dzīves vietās), taču Dace nenožēlo savu izvēli. Darbs ar cilvēkiem ir interesants, divu gadu laikā daudz kas pieredzēts. Reizēm kļūst psiholoģiski grūti, bet galvenais – pēc labākās sirdsapziņas izdarīt to, kas jāizdara, un nenest darbu smagāko nastu uz mājām.

Ulda Prancāna foto