Ik svarīgu soli sākot, ceram vismaz uz visu nosacījumu labvēlību. Un koriģējam gaitu, izejot no nejaušībām un apstākļu maiņas. Bet pavisam retas tās reizes, kad gatavošanās gādā par to sakritību, kad izdodas viss. Šķiet, ka viens no šādiem retajiem brīnumiem uzplaiksnīja 29. jūnijā Lēdmanē, kur svinēja svētkus savai apņēmībai.
Kad par kaut ko sīkumainā kārtā nevaram vienoties, tad allaž iedomāju Imanta Ziedoņa tēloto atgadījumu ar divām sliekām, kuras, izlīdušas no zemes, apmainās laipnībām. «Es tevi neatzīstu!» tā viena. «Bet es esmu tavs otrs gals!» tā otra… Tāpēc jo īpaši priecīgi ap sirdi par to, ka lēdmanieši, sava Lielvārdes novada balstīti, vienojušies gribasspēkam, kas pagastā radīs savu Tautas universitāti.
Dievnama trešās gadskārtas un ļaužu nesavtības zīmē
Svētki sākas ar Dievkalpojumu. Tā nav tikai Lēdmanes Sv. Apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcas atklāšanas un iesvētīšanas trešā gadskārta, bet arī apliecinājums, tam, ka draudzes ļaudis un pagasta iedzīvotāji spēj pielikt nesavtīgu un prasmīgu roku kopīgu svētku veidošanā, kur jaukā saskaņā vienojas laicīgais un garīgais no brīvas gribas un skaidras sirds.
Dievnams sagaida kluss, svinīgs un stalts. Visapkārt uzposts un gaumīgi izdaiļots vēl gana dzīvās Jāņu zālēs. Katrs sīkums ieņēmis nozīmīgu vietu. Dievkalpojumu vada kardināls Jānis Pujats, Romas katoļu Baznīcas Rīgas metropolijas arhibīskaps. Sprediķis mijas ar draudzes kora dzidrajām balsīm un sacīto vārdu vērš melodiskā jušanā, kas ikdienišķo ieceļ dievišķajā: kormeistares Initas Pučas centīgais darbs nes acīmredzamus augļus. Jāņa Pujata vārdos vienkāršība, skaidra doma, stingra stāja un nostāja Dieva likumu un tikumisko vērtību sargāšanā. Ir vēsturisks, bet arī skumīgs brīdis: kardināls savā arhibīskapa statusā Lēdmanē viesojas pēdējo reizi. Ar ziediem un piemiņas veltēm viņam pateicas draudzes priekšniece Zenta Dreiska un Dievnama būvnieks Tālis Sala: «Paldies, kardināla kungs, ka savā zemnieciskajā gudrībā, pamatīgumā un skaidrajā valodā vienmēr esat tik labi saprotams un esat kopā ar mums!» Kardināls priecīgi attrauc, ka viņš tiešām cēlies no zemniekiem un arī šodien prastu zirgu jūgt un lauku darbus darīt…
Pēc dievkalpojuma draudzes ļaudis vēl pakavējas pie pašu rūpētā uzkodu galda. Nelielā sarunā Jāņa Pujata sacītais liek aizdomāties: «Dieva likumi ir visas mūsu tikumības pamats. Te jāsaprot, ka noris nemitīga cīņa starp labo un ļauno. Tāpēc Dieva likumi jāsargā i ticīgajiem, i neticīgajiem. Sevišķi skolotājiem un žurnālistiem, kuri nevar baudīt privilēģiju – būt labiņiem, bet gan patiesiem. Ja Tu centies būt labs visiem, tu nevari būt labs nevienam…»
Dziesmu un deji svētki radīšanas idejai
Vakarā skolas stadionā pulcējamies uz notikumu, kas aizsāk jaunu tradīciju – Lielvārdes novada amatiermākslas pulcēšanos nozīmīgam kopkoncertam, šoreiz Lēdmanes Tautas universitātes celtniecības sākumam. Līdzekļus šim projektam paredzēts savākt ziedojumos, tāpēc arī šajā vakarā daudzie skatītāji ziedo pēc principa, ka nav svarīgi, cik, bet gan – katrs… Tautas universitātes (tāpat kā baznīcas) būvniecības iniciators atkal ir namdaris Tālis Sala, kas pastāsta, ka koncerta atbalstā liela loma Lielvārdes domei, sevišķi deputātei Ilzei Kreišmanei, un Lēdmanes pagasta pārvaldes vadītājam Dzintaram Laganovskim. Savukārt koncerta māksliniecisko kopā likšanu un režiju apņēmusies Jumpravas kultūras nama direktore Sandra Kaktiņa.
Koncerta ievadā Tālis Sala Tautas universitātes nepieciešamību pamato ar filozofisku spēku un dziļu izpratni: «Morāle nerodas moralizējot. Tā piedzimst radot. Ja neradām, tad sākas stāvēšana uz vietas, ieslēdzas atpakaļgaita mūsu attīstībai, un mēs noārdām sevi. Radīt nozīmē kopt un bagātināt sevi un savu kultūru. Kultūras namu var dēvēt arī par radīšanas namu, bet radītāji esam mēs paši ar izdomu, spējām un talantu – jebkurā jomā. Un šodien mēs sākam radīt savu radīšanas namu, kur būs zāle ar 100 sēdvietām un skatuvi. Kafejnīca, kuru varēs izmantot jebkurš pagasta iedzīvotājs savu ģimenes svētku rīkošanai. Otrā stāvā būs amatniecības klases, kur viens otru apmācīsim dažādos amatos. Mēs taču katrs protam kaut ko labāk viens par otru, vai ne! Tāpēc mums šī kultūras māja ir vajadzīga!»
Koncerta skatuves māksla trāpa tajā desmitniekā, kurā visi vēlamās sakritības faktori – sirdi pacilājošs scenārijs, izjusti dziļš teksts (Sandra Kaktiņa), ļoti labs apskaņojums, augsts mākslinieciskais līmenis, gaumīgs skatuviskais noformējums, brīnišķīgs laiks un mākslinieku pašatdeve no visas sirds.
Ikviens kolektīvs apliecina savu daili. Meiteņu ansamblis «Mik -8» ( Baiba Klepere) – apbrīnojamā vokālā precizitātē ik vārdā, zilbē, intonācijā. Tīrā un dziļi jūtīgā daudzbalsībā. Lielvārdes mūzikas skolas koris (Baiba Klepere) – saskanīgā daudzbalsībā, kas pārliecina ar muzikālo krāsainību, tēlainību un intonatīvo skaidrību. Folkloras kopa «Liepu Laipa» (Vita Talla) gaumīgā, dzidrā un patīkamā kopskaņā. Lielvārdes bērnu deju kolektīvs «Pūpolītis» (Iluta Mistre) un Jumpravas bērnu deju kolektīvs «Rītupīte» (Evita Tabure) – soļu vieglumā, dejas iestudējuma rakstura un satura pārliecinošā atklāsmē. Lēdmanes sieviešu koris (Aldis Andersons) – skanīgas daudzbalsības centīgās intonācijās. Lēdmanes sieviešu vokālais ansamblis «Stari» (Inese Nereta) – viegli rotaļīgā un smalki niansētā izdziedāšanā no sirds. Jumpravas jauktais koris (Normunds Ķirsis, Rūdolfs Bērtiņš) – soprānu un altu harmoniskā saskaņā, tenoru dzidrumā un basu samtainajā piebalsojumā. Lielvārdes novada apvienotais koris (Normunds Ķirsis) – tajā balsu saskaņā un dailes spēkā, kurā jūtama lielo dziesmu svētku elpa. Lēdmanes senioru deju kopa «Lēdmane» (Mirdza Dzerkale) – jauneklīgā soļu iznesībā, azartiskā dejas pašatdevē.
Koncerta finālā Lielvārdes kopkoris, citiem kolektīviem piebalsojot, dzied «Pūt, vējiņi!». Ļaudis pieceļas kājās un aizkustinājumā dzied līdzi. Skaisti, svinīgi, majestātiski. Reizē ar saulrietu kā uz burvju mājienu koncerta vieta sakārtojas un katrs sīkums ieņem savu vietu. Nekur nemana kaut ko nomestu zemē. Arī tas ir rādītājs. Tātad pašu lolotā kultūras apņēmība sākusi lielo saskaņas un kopības ceļu.
Andra Upenieka foto