Aptuveni desmit gadu laikā izveidotajā kolekcijā lielākoties ir padomju laiku auto un katram no tiem ir savs «dzīves» stāsts, ko J.Buka labprāt izstāsta ikvienam muzeja apmeklētājam.
Pirms diviem gadiem Ogrē, Druvas ielā 8, durvis vēra muzejs «Tehnika no pagātnes», kur var aplūkot Jāņa Bukas aptuveni desmit gadu laikā izveidoto kolekciju – 42 padomju laiku un arī senākus ārzemju auto, motociklus, velosipēdus – katru ar savu stāstu – kopumā ap 100 tehnikas vienībām. Neatņemama ekspozīcijas sastāvdaļa ir arī dažādi padomju laiku sadzīves priekšmeti, bērnu rotaļlietas un periodiskie izdevumi.
«Šis muzejs, kā jau lielākā daļa muzeju, nav peļņu nesošs, bet gan sirdslieta, aizraušanās brīvajos brīžos. Arī ikdienā mans darbs saistīts ar auto tehniku – vadu SIA «Medeo». Man nav mērķa kaut kādā veidā popularizēt padomju laikus. Tā vienkārši ir mūsu vēsture, tāpēc arī kolekcijai dots nosaukums «Tehnika no pagātnes», turklāt tajā ir arī amerikāņu auto. Vairāki no spēkratiem joprojām braucami, taču tehniskā apskate ir tikai dažiem. Laiku pa laikam ar šīm mašīnām piedalos dažādās retro auto parādēs. Ir arī eksponāti, kas nedrīkst braukt pa dubļiem un putekļiem. Zem šīm automašīnām novietoti spoguļi, lai interesenti varētu apskatīt tehniku arī no apakšas,» stāsta J.Buka.
Mašīnas pašas atrod kolekcionāru
Jautāts, kā auto nonāk kolekcijā un kāpēc sācis krāt arī citus senus priekšmetus, J.Buka stāta, ka īpaši spēkratus nav meklējis, tie paši, ja tā var teikt, atrod viņu. «Aplūkoju kādu senu Kokneses pilsdrupu fotogrāfiju, kurā bija redzams tautā sauktais «Kārlītis» jeb «Moskvič – 400». Apmeklētāji jautāja, kāpēc šāda auto nav manā kolekcijā. Nepagāja ilgs laiks, un kāda īpašuma mantinieki šķūnītī atrada malkā iekrautu «Kārlīti», kas tad arī papildināja kolekciju. Paralēli sāku krāt senas rotaļlietas un citas sadzīves lietas, kas muzejā palīdz radīt to laiku gaisotni, un arī cilvēkiem ir interesanti atcerēties ne tik senu pagātni, piemēram, eksponātu vidū ir kādreiz tik populārie gāzētā ūdens automāti,» stāsta kolekcionārs.
«Šis seno auto muzejs, kā jau lielākā daļa muzeju, nav peļņu nesošs, bet gan sirdslieta un aizraušanās brīvajos brīžos,» saka J.Buka, kurš laiku pa laikam dodas izbraukumos ar vienu no kolekcijas auto – 1963.gadā ASV ražoto «Buick LeSabre» (attēlā pa labi).
Oficiāls vai īsts retro auto?
Muzejā ir arī kāds īpašs eksponāts – 1989.gadā radītais «RAF» mikroautobusa modelis «RAF – 2000» mērogā 1:5, kas izgatavots studentu konstruktoru birojā Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūtā. Šis modelis tiktu ieviests ražošanā, ja vien rūpnīca nebūtu beigusi savu darbību.
J.Bukas kolekcijā ir arī citi Rīgas Autobusu Fabrikas «RAF» mikroautobusi, un aizvadītās nedēļas nogalē uz īsu brīdi to skaits ievērojami pieauga, jo vispirms, apciemojot autosacīkšu mašīnu inženiera un konstruktora Andra Dambja vadīto Ogres servisa centru, «rafiņi» cits pēc cita ieripoja arī Druvas ielā 8. «RAF» ekipāžu salidojums – fotoorientēšanās sacensības «RAF REUNION RALLY 2016» šogad notika pirmo reizi, un tās organizēja Latvijas AAK Padomju tehnikas sekcija. Ogrē paviesojās 18 ekipāžas no Baltijas, Krievijas, Ukrainas un citām valstīm. Pēc iepazīšanās ar plašo J.Bukas padomju tehnikas kolekciju viesi cienājās ar torti, kuru rotāja «RAF» logo. Jāpiebilst, ka «RAF» bija viena no lielākajām mikroautobusu rūpnīcām bijušajā PSRS. No 1954.gada līdz 1975.gadam ražotne atradās Rīgā, pēc tam to pārcēla uz Jelgavu un 1998.gadā slēdza.
Jautāts, kad auto var uzskatīt par antīku, kolekcionārs stāsta, ka oficiāli par retro sāk dēvēt 30 gadus vecus auto, bet tādi vēl joprojām braukā pa Latvijas ielām. «Faktiski īsts retro auto ir tāds, kas ražots līdz 1942.gadam. Par seniem var uzskatīt arī pagājušā gadsimta 70.gados ražotos «žiguļus», «moskvičus» un citus tā laika auto, kādi ir manā kolekcijā. Ir arī pa kādam 80.gadu modelim. Tik nosacīti jauni auto kolekcionāriem ir saistoši vien tad, ja tikuši ražoti dažos eksemplāros,» stāsta J.Buka.
Kolekcionārs var lepoties ar daudz ko – gan ar gaumīgi iekārtotām telpām, gan ar 10 īpašām automašīnām, kurām piešķirts «Vēsturiskā spēkrata» sertifikāts (speciāla komisija tās ir novērtējusi kā autentiskas, kurās saglabātas visas oriģinālās detaļas).
Kolekciju «Tehnika no pagātnes» Ogrē, Druvas ielā 8, var apskatīt, iepriekš piesakoties pa tālruni 29238787. Ieeja ir pret ziedojumiem.
Sestdien Tīnūžos, Ogrē un Lobes krogā – retro auto parāde!
Starp bagātīgo padomju laiku auto klāstu muzejā atrodas arī «amerikāņu auto» – 1963.gadā ASV ražotais «Buick LeSabre». Šāds modelis ir vienīgais Baltijā, ar kuru ik pa brīdim tīk izbraukt pašam saimniekam. Visticamāk, tieši ar šo auto Jānis braucienā dosies jau šajā sestdienā, 30.jūlijā, kad retro automobiļu parāde «Retromance», kas Latvijā notiek jau vairākus gadus un ko organizē Latvijas Antīko automobiļu klubs kopā ar Rīgas Motormuzeju, pulksten 10 ceļā no Rīgas piestās Kultūras mantojuma centrā «Tīnūžu muiža» un no pulksten 11.30 līdz pulksten 13 būs apskatāma Ogrē, Brīvības ielā, pie retro kafejnīcas «M.Pūres beķereja», kur klātesošos visu pasākuma laiku priecēs grupa «Rumbas kvartets». Jāpiebilst, ka pasākumu atbalsta Ogres novada pašvaldība. Tad retro auto parāde dosies viesos pie J.Bukas Ogrē, Druvas ielā 8, un tālāk mēros ceļu līdz Lobes krogam Lielvārdes novadā. Šī būs unikāla iespēja skatīt 15 senos spēkratus – auto, kas ražoti līdz 1945.gadam.
Latvijas Antīko automobiļu kluba prezidents, Rīgas Motormuzeja direktora vietnieks un ogrēnietis Agris Šmits stāsta, ka šī vienu reizi gadā organizētā brauciena mērķis nav pulcēt pēc iespējas vairāk dalībnieku. Tieši otrādi – šī seno spēkratu parāde un brauciens cauri Latvijai vairāk tendēts uz 20.gadsimta 20. – 30. gadu nesteidzīgumu un tā laika kultūrvēsturiskās sajūtas uzburšanu mūsdienās.
«Katru gadu cenšamies braucienam veidot atšķirīgu maršrutu. Būtībā to var dēvēt arī par ceļojošo izstādi – gandrīz 100 gadus vecu automobiļu kolonna vienreiz gadā dodas cauri Latvijai. Tas ir izzinoši un skaisti! Ogre šogad par galveno pieturvietu izvēlēta vairāku iemeslu dēļ. Te darbojas retro kafejnīca «M.Pūres beķereja», kuras saimniekiem izdevies radīt vidi, kur pulcēties domubiedriem. Otrkārt – Ogrē darbojas tādi vīri kā Andris Dambis un Jānis Buka un visbeidzot – es pats esmu ogrēnietis un man rūp mana novada kultūras lietas. Šobrīd izjūtu Ogres pašvaldības vēlmi saglabāt vēsturiskās vērtības, tiek domāts par kultūrvēsturisko vidi, sakārtota infrastruktūra, un tādēļ rodas vēlme braukt uz Ogri un organizēt pasākumus, kas saistīti ar Latvijas vēsturi,» saka A.Šmits.
J.Buka teic, ka senās mašīnas pašas atrod viņu, gluži kā šis sapņu zilais moskvičs.
Dzintra Dzene
Dzintras Dzenes foto