Tīnūžniece Zenta Matilde Vitenberga tikai trīs gadus jaunāka par Latvijas valsti

[ A+ ] /[ A- ]

Tīnūžniece Zenta Matilde Vitenberga tikai trīs gadus jaunāka par Latvijas valsti

Dzintra Dzene

Šogad, 17.novembrī, Latvijas dzimšanas dienas priekšvakarā, savu gadsimta jubileju sagaidīja tīnūžniece Zenta Matilde Vitenberga, kura joprojām nav zaudējusi dzīves sparu, radošumu un humora dzirksti.

Jubilāre dzimusi 1921.gadā Rīgā, piecu bērnu ģimenē kā jaunākais bērns. Tad pārcēlusies uz Talsiem, kur tēvs atvēris šūšanas darbnīcu. Viss darba mūžs pagājis, strādājot veikalos par pārdevēju, grāmatvedi – Ezerē, Džūkstē un Jaunpils ciema veikalā līdz aiziešanai pensijā. Tad atkal atgriezusies Talsos. Piedalījusies tautiskās dejās, dziedāts koros.

Tīnūžos Vitenbergas kundze dzīvo kopš 2004.gada. Pašvaldības darbinieki, kuri jau daudzus gadus Zentas kundzi sauc par savējo, teic, ka mīlestība un labsirdība ir viņas lielākā bagātība. Vienmēr sapucējusies, ieturēta, pieklājīga, un, satiekot Zentiņu, kā apkārtējie viņu mīļi sauc, – ikvienam gribas smaidīt, jo katra tikšanās ar šo dzīvespriecīgo un šarmanto kundzi ir kā mazi svētki. Ar Zentiņu vienmēr ir interesanti sarunāties, priecāties par humora dzirksti un sirsnīgo inteliģenci. Savukārt ar dzejnieces skatu viņa spējusi ieraudzīt Tīnūžu īpašo skaistumu un bagātību.

Arī savā jubilejā, radu un draugu sveikta, Vitenbergas kundze dalījās ar pašas rakstītajām dzejas rindām, un tādu nav maz – jubilāres pūrā ir vairāk nekā 800 dzejoļu. Daļa apkopoti grāmatās, citi uzrakstīti uz lapiņām un vēl gaida savu kārtu. «Aizvakar arī – iešu gulēt, noģērbusies, nomazgājusies, jau viss gatavs. Nāku garām, paga, jāpaņem papīrs ir, momentā uzrakstīju,» smaidot stāsta simtgadniece un piebilst: «Man ir ļoti labi cilvēki apkārt. Tas ir galvenais, ja ir labi cilvēki un ar viņiem var saprasties un izjokoties, visādas muļķības izdzīt. Man jau patīk humors. Patīk vispār tāda mērena jautrība.»

Sarunā ar «ReTv» gaviļniece atzīst – šodienas dzeju gan tā īsti nesaprotot. Savu rakstot par simts gados pieredzēto. Izdzīvots gan kara laiks, gan padomju gadi. Aizsaulē aizgājuši dzīvesbiedri un divi no trim dēliem. Bet gaišākās atmiņas saistās ar jaunības gadiem Ulmaņlaikā. «Tad jau nu ļoti labi tajā vietā bija – tautas dejas, dziedāju korī, braucām ekskursijās, un bija dzīve pavisam skaista. Man vajadzēja rakstīt ātrāk grāmatu, man vajadzēja rakstīt kādos 80 gados, tad es vairāk visu to dzīvi izstāstītu. Tur būtu, ko lasīt, tur būtu.»

90 gadu jubilejā radi un draugi uzdāvināja datoru. Līdzīgi kā mūsdienu jaunatne, arī Vitenbergas kundze mēdzot iegrimt sociālo mediju labirintos. «Es varu visus «Facebook» dabūt. Dzimšanas dienā jau vesela rinda sarakstīta vēstuļu. Tās citā dienā izlasīšu, nekur nepazudīs,» saka simtgadniece un piebilst: «Tāda tā dzīve ir. Es te tā dzīvoju viena pati. Ar pensiju iztieku. Radi atbrauc, šo to atved. Tāda tā dzīve. Tādu dienu kā šodiena nedomāju sagaidīt. Es gaidīju dienu no dienas, vēl vienu dienu nodzīvos. O, šitā diena ir cauri atkal. Nu jau atkal rītdiena nāk. Varbūt, ka to ar nodzīvos. Es tā kā vilku, vilku, vai tad būs vai nebūs. Un izdevās! Tagad vajadzēs man rakstīt kādu rakstu, nez vai dzejoļos varēs ietilpināt. Paies šī nedēļa, tad varēs sākt domāt, ko darīt, citējot pašas rakstītās dzejas rindas – «Sirds neprot runāt, bet prieku prot dot…»,» saka simtgadniece Zenta Matilde Vitenberga, kuru gadsimta jubilejā sveica arī Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis: «Kad jums bija 50, es vēl nebiju dzimis. Mūžs ir milzīga pieredze, tā ir milzīga bagātība – veidot attiecības ar cilvēkiem, iepazīt cilvēkus. Šodien mēs atzīmējam valsts jubileju un jūsu simtgadi. Novēlu veselību un vēl daudz mazu prieku, daudz mazas laimītes.» Savukārt jubilāre sveicējiem paldies sacīja ar pašas rakstītām dzejas rindām:

«Ja vari vēl iet un mazliet skriet,

Tad galvu nav vēl uz leju ko liekt.

Tās puķes, kas pavasarī agri ziedēja,

Jau sen savu skaistumu izsmaržoja.

Nu rudens klāt ar saviem brīnumiem:

Ar augļu bagātību un tīruma briedumiem.

Ja rītos tevi saule vēsāk sveic,

Tad krāšņais rudens pienācis, tā ļaudis teic’.

Tāpat kā mūžs, kas sācies tev,

Ar gadiem skrienot uz sirmumu skrien.

Kā gribas vēl uz sauli lūkoties

Un mazliet vēl par citiem rūpēties.

Tāds mūžs tev nolemts ir bijis,

Kad pirmo reizi, gaismu ieraudzījis,

Vēl tālu jāiet, kaut arī lēni,

Un jādod pārskatu pār savu dzīvi.»

Laikrakstu “Ogres Vēstis Visiem” pērciet preses tirdzniecības vietās vai abonējiet! Pasūtot “OVV” kopā ar “Laimīgo Programmu” – izdevīgāk!