Tīnūžu muižas ēkas sendienās un tagad

[ A+ ] /[ A- ]

Tīnūžu muižas Kungu nams līdz 1914.gadam.

Tīnūžu muižas Kungu nams līdz 1914.gadam.

Mazās Juglas upes krastā starp simtgadīgiem ozoliem, kuri pret debesīm lūgšanā pacēluši kraupjainās rokas, lībiešu kapulauka tuvumā atrodas vēsturiskās Tīnūžu muižas «Lindenberg» komplekss.

Rakstītajos avotos ziņas par Tīnūžiem parādījās 16.gadsimtā – muižā saimniekojušas vairākas dzimtas – fon Rozeni, fon Tīzenhauzeni un līdz 1.pasaules kara beigām – fon Volfi. Latvijas neatkarības cīņu laikā muižā atradās 4.Valmieras kājnieku pulka štābs. 1932.gadā Tīnūžu muižas saimniecība tika nodota «Latvijas kara invalīdu savienības» pārziņā. 2.pasaules kara laikā kungu māja nopostīta un uz tās pamatiem uzcelta jauna ēka. No kādreizējās muižas apbūves līdz mūsdienām ir saglabājusies lielākā daļa – vēstures interesentiem ir iespēja apskatīt muižas saimniecības ēkas, kādreizējo alus brūzi un 20.gadsimta sākumā celto muižas pārvaldnieka māju.

Ikšķiles novada kultūras mantojuma centrs «Tīnūžu muiža» atrodas 20.gs. 30. – to gadu sākumā celtajā klētī; pamatekspozīcija veltīta latviešu strēlnieku kaujām pie Mazās Juglas upes 1917.gadā. Kultūras mantojuma centrs sāka darboties 2011.gada nogalē. Mērķis – sekmēt Latvijas kultūras mantojuma saglabāšanu, veicināt sabiedrības interesi par to, kā arī atspoguļot Latvijas vēstures un kultūras norises, ietverot pasākumu klāstu dažādām paaudzēm un vēstures entuziastiem, sākot no tradicionālās kultūras pasākumiem līdz pat kauju rekonstrukcijām.

 

Tīnūžu muižas kungu māja

Tīnūžu muiža pirmo reizi rakstos pieminēta 1676.gadā kā Rīgas Rātes kunga Horsta īpašums. 1684.gadā tā nonāca Tīzenhauzenu īpašumā. Gerhards fon Tīzenhauzens bija arī muižas apbūves arhitekts. No 1748.gada līdz 1872.gadam Tīnūžu muiža piederēja Blūmenu dzimtai. Kungu māju uzcēla G. F. fon Blūmens pēc kāda Rīgas būvmeistara plāna 1768.gadā. Aptuveni 1900.gadā pēc barona J. fon Volfa ierosmes nams pārbūvēts, nemainot «veco stilu». Izmantots tā laika kultūrvidei raksturīgais divslīpju jumts ar daļēji nošļauptiem jumtiem. Kungu mājai priekšā bijušas divas terases. Vienai izmantots dabiskais reljefs, otra pacelta uz kolonnām un pieejama no ēkas parādes stāva, kura centrā atradās zāle. Ēkas koptēls tuvs Pierīgas muižiņu arhitektūrai. Kad izbūvēja kungu māju, sākotnēji tā kalpoja kā J. K. O. fon Volfa vecāku māja. Muižas apbūve saglabājusies, laika gaitā daļēji zaudējot autentiskumu.

 

Pārvaldnieka māja, kur šobrīd izvietojusies Ikšķiles bērnudārza filiāle.

Pārvaldnieka māja, kur šobrīd izvietojusies Ikšķiles bērnudārza filiāle.

Pārvaldnieka māja

Aleksa fon Grīnevalda nams jeb Tīnūžu muižas pārvaldnieka māja no ārpuses nav īpaši mainījusies kopš uzcelšanas brīža, bet tās iekšpuse vairākas reizes pārbūvēta. Ēka celta 1912.gadā pēc Rīgas arhitektu G.Tīzenhauzena un P.Kampes projekta. Nelielais nams ir no koka un apmests tā, ka rodas mūra nama iespaids. Būve segta ar izteiksmīgu mansarda jumtu. Mājā joprojām atrodami autentiski interjera elementi. Ēka iekļauta valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā kā valsts nozīmes kultūras piemineklis.

Šobrīd Tīnūžu muižas pārvaldnieka mājā, kas atrodas netālu no Tīnūžu tautas nama, kultūras mantojuma centra «Tīnūžu muiža» un pamatskolas, izvietojusies Ikšķiles bērnudārza filiāle, kas kalpo divējādi – sniedz novada bērniem vietas pirmsskolas izglītības iestādē, kā arī īsteno vēsturiskās ēkas saglabāšanas uzdevumu.

Uldis Prancāns

Foto no Ogres Vēstures un mākslas muzeja krājuma