Turi muti un maksā!

[ A+ ] /[ A- ]

Darīt labu nevis no sirds, bet piespiedu kārtā – šādu ačgārnu labdarības izpratni praksē ieviesusi Ogres novada dome. Bez saimnieku piekrišanas privātīpašumā esošu zemi tā pārvērtusi par publisku objektu – uzbūvējusi rotaļu laukumu pilsētas bērniem.

Par sponsoriem pret pašu gribu kļuvuši Brīvības ielas 117.nama iedzīvotāji. Saņemot paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokļiem 2010.gadā, atklājās, ka uz iedzīvotāju kopīpašuma Ogres novada dome uzbūvējusi rotaļu laukumu. Tagad tā apsaimniekošanas un nekustamā īpašuma nodokli solidāri sedz vienīgi minētās mājas iedzīvotāji.

Nevis ar varu, bet viltu

Par bērnu pilsētiņu baumoja sen. Kad iepriekšējā sasaukuma dome 2007.gadā pieņēma lēmumu par tās finansēšanu, daļa dzīvokļu īpašnieku sāka uzstāt, ka nepieciešama kopsapulce. Toreizējās mājas vecākās bezdarbības dēļ to nesasauca. Diskusijas beidzās vienkārši, sak, labāk lai rotaļu laukums nekā degvielas uzpildes stacija. Jo, lūk, pašvaldība uz savas zemes var būvēt, ko grib.

Par laimi, nekāda valstiska mēroga «afēra» nebija plānota. Domei bija nauda, teiksim tā, liela nauda. Skaidrs, ka vislabākais veids, kā to neuzkrītoši iztērēt, ir cēls mērķis. Šajā gadījumā – rūpes par bērniem. Atlika vienīgi atrast vietu, kurā veikt būvniecību. Jādomā, ka amatpersonām par tās nelikumību šaubu nebija, jo VZD Ogres nodaļas Mērniecības biroja mērījumi, kas veikti 1998.gadā, liecina, ka zemes gabala kopplatība 6298 m2 solidāri pieder mājas īpašniekiem. Bez viņu piekrišanas nekādu būvniecību tajā veikt nedrīkst.

Neesam bērnu nīdēji

Šobrīd rotaļu laukums aizsnidzis. Taču tas netraucē veikt aprēķinus: cik tad īsti vērta ir katra metāla un plastmasas konstrukcija, kas pilsētas budžetam izmaksājusi 21,5 tūkstošus latu.

Rotaļlaukuma centrā ir stilizēta «eglīte», kurā var uzrāpties tikai paši drosmīgākie. Apkārt izkārtoti divi slidkalniņi, karuselis, šūpoles un «zirdziņš – kuprainītis» – vismazākajiem. Ir divi soliņi un divi konteineri. Skaidrs, ka vairākus tūkstošus katrs nemaksā, vismaz šūpoles – nekādā gadījumā. Latvijā ir uzņēmumi, kas koka šūpoles darina par pārsimts latiem.

Kad par nesaimnieciskumu ieminos deputātam Raimondam Javoišam, viņš mani mierina, sak, neuztraucies, maksā visa pilsēta. Tas ir – nodokļu maksātāji. Loģiski, ka viņi ir pelnījuši, lai viņu bērniem būtu mūsdienīga izklaides vieta. Ja vien nebūtu absurds: nodokļu maksātāji ir arī Brīvības ielas 117.nama iedzīvotāji, taču viņiem uzkrauta smaga nasta: ienākuma nodoklis, sociālais nodoklis, zemes nodoklis, mājokļa nodoklis un vēl rotaļu laukuma apsaimniekošanas maksa. Jau šogad nekustamā īpašuma nodoklis divkāršosies. Tāpēc, kamēr nav par vēlu, jācīnās par savām tiesībām.

Jūties kā muļķis

Jāteic, ka tas nav viegli: sistēma sev apkārt uzcēlusi pamatīgu mūri. Tā algo speciālistus, kuru vienīgais uzdevums ir – pierādīt, ka prasītājs ir muļķis.

Par to liecina arī mana sarakste ar Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieci Vitu Pūķi.

Atbildot uz Jūsu 2010.gada 19.oktobra iesniegumu, informējam par sekojošo:

  • bērnu rotaļlaukums, kā labiekārtojuma sastāvdaļa zemes gabalā Ogrē, Brīvības ielā 117, tika izveidots par Ogres novada pašvaldības līdzekļiem un, saskaņā ar pašvaldības aģentūras «Mālkalne» sniegto informāciju, visus izdevumus, kas saistīti ar bērnu rotaļu laukuma ikdienas uzturēšanu, sedz ne tikai dzīvojamās mājas Brīvības ielā 117 iedzīvotāji, bet arī pārējo daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji visā Ogres pilsētā, jo bērnu rotaļu laukuma apsaimniekošanas izmaksas tiek sadalītas starp visām PA «Mālkalne» apsaimniekošanā esošajām dzīvojamajām mājām. Līdz ar to Jūsu iesniegumā paustais uzskats par šī rotaļlaukuma sponsorēšanu no Jūsu personīgiem līdzekļiem neatbilst patiesībai, un šobrīd mājas iedzīvotājiem nav juridiska pamata rotaļlaukumu pārņemt savā valdījumā un izmantot komerciālos nolūkos. Ja mājas kopīpašnieki visi kopā izsaka tādu vēlmi, tad ar atbilstošu iesniegumu jāvēršas pašvaldībā, paturot prātā, ka rotaļlaukuma pārņemšanas gadījumā tā iekārtas būs nepieciešams atpirkt no pašvaldības.

Taču visdramatiskākais ir šīs sarakstes fināls: «…kopīpašniekiem par saviem līdzekļiem nepieciešams izstrādāt zemes ierīcības projektu un vienoties, kam tiks nodota atdalāmā zemes daļa, ja tādu vispār ir iespējams atdalīt,» raksta Vita Pūķe.

Brīdinot, ka būs nepieciešams uzmērīt jaunus robežplānus paliekošajam un atdalāmajiem zemes gabaliem un šīs izmaiņas fiksēt zemes gabala kopīpašnieku Zemesgrāmatu ierakstos.

Manā uztverē tā ir ciniska šantāža: nevainīgus cilvēkus pārvērst par upuriem, no kuriem vara prasa tikai vienu – turi muti un maksā!

Par laimi, tā nedomā juristi. Viņi uzskata, ka nelikumīgi uzbūvētās rotaļu laukuma konstrukcijas ir jādemontē un jāpārvieto citur. Jautājums ir šāds: uz kurieni? Varbūt uz Vitas Pūķes privātīpašumu?