Turpina lemt Vidzemes ledus halles likteni

[ A+ ] /[ A- ]

Visu četru bijušā Ogres rajona novadu vadītāji un pārstāvji ir vienisprātis – pirms uzsākt Vidzemes Ledus halles pārņemšanu, ir jāuzzina «kas lācītim vēderā»...

22.janvārī Ogres novada domes priekšsēdētāja vietnieks Egils Helmanis uz sanāksmi par iespējamo Vidzemes Ledus halles pārņemšanu aicināja potenciālos darījuma partnerus – Ķeguma, Lielvārdes un Ikšķiles novada pašvaldības pārstāvjus.

Sanāksmē piedalījās arī Vidzemes Ledus halles pārstāvis Egīls Mackins, kurš atbildēja uzdotos jautājumus un uzņēmās apkopot iespējamos partnerus interesējošo informāciju par Vidzemes Ledus halles saistībām, ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī iepazīstināt pašvaldību pārstāvjus ar inventarizācijas aktu. Savukārt pašvaldību pārstāvji šonedēļ dosies uz Tukumu, lai dzīvē iepazītos ar veiksmīgu analoģisku gadījumu, kad privātīpašumā esošo ledus halli pārņēma Tukuma pašvaldība.

 

Ļautu slidot tāpat, kā ļauj peldēt

«Vidzemes Ledus halle ir viena no pamatīgākajām sporta būvēm visā bijušā Ogres rajona teritorijā,» pauda E.Helmanis. «Ja mēs tā vienkārši ļausim tai aiziet, iznāks tāpat, kā Aizkrauklē – halle stāv ciet, un nekas tajā nenotiek. Tajā veidojas kaut kādi mazi veikaliņi, bet halle kā sporta būve aiziet bojā. Es gribētu, lai mūsu halles darbība turpinātos – jau tagad to apmeklē gan Ikšķiles, gan Ķeguma, gan Lielvārdes iedzīvotāji, bet mēs varētu piesaistīt arī skolas. Piemēram, piedāvājot slidošanas stundas tāpat, kā mēs, dotējot tādā veidā baseinu, piedāvājam Ogres skolu audzēkņiem peldēšanas nodarbības pašvaldības aģentūrā «Dziednīca».»

«Kāda ir jūsu vīzija un pašvaldības iespējas piedalīties halles pārņemšanā?» uzrunājot pašvaldības pārstāvjus, jautāja E.Helmanis. «Uz Ogres novada pašvaldības pleciem gulsies vislielākais smagums. Pārējo pašvaldību bērni apmeklē mūsu sporta skolu, baseinu, Mākslas un mūzikas skolu, kuras mēs uzturam. Taču Ogre nevar uzņemties visu, tāpēc šajā gadījumā aicinām uz dialogu arī jūs.» E.Helmanis izteica piedāvājumu, ka pašvaldības halli varētu pārņemt proporcionāli iedzīvotāju skaitam novados, iespējams, piesaistot arī Salaspils pašvaldību.

 

Ikšķile ieinteresēta, Ķegums – ne īpaši

«Ikšķile noteikti nav pret,» sacīja Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Rudzītis. «Taču vispirms jāsaprot, kādas ir iestādes parādsaistības un kāda būs kopīgā summa,» piebilda Ikšķiles novada domes juriste Dace Kļaviņa. «Mēs jau no paša sākuma nospriedām, ka darījumam jānotiek tā, ka mēs nekādā gadījumā neiegādājamies kapitāldaļas – tikai nekustamo īpašumu. Visloģiskāk būtu dibināt pašvaldību kapitālsabiedrību, kura iegādātos nekustamo īpašumu. Tādā veidā mēs nodrošinātos pret jebkādām nereģistrētām halles saistībām, kas varētu parādīties pēc tam, kad būs noticis darījums.»

Ķeguma novada vicemērs Raivis Ūzuls norādīja, ka Ķegums varētu būt ieinteresēts darījumā, jo arī Ķegumā ir hokeja klubs, kas spēlē amatieru līgā, tomēr noteicošais kritērijs būs naudas summa, kas tiks prasīta no Ķeguma novada budžeta. «Ja tā halle atrastos kaut kur starp Ķegumu un Lielvārdi – būtu pavisam cita runāšana,» atzina R.Ūzuls.

 

Jāaudzina jaunieši, nevis profesionālas komandas

Lielvārdes novada pašvaldības Sporta centra direktors Ainars Puķītis atzina, ka arī Lielvārdes novada dome nevēlas pretendēt uz jebkādām kapitāldaļām, taču ir gatava izvērtēt nekustamā īpašuma daļu pārņemšanu. «Tāpat ir skaidrs, ka sports bez investīcijām – vienalga, vai tā ir privātā partnerība, vai pašvaldības kompetence – pastāvēt nevar,» sacīja viņš. «Turklāt tādās mazās sporta būvēs ir lielās meistarkomandas, kuras faktiski «noēd» lielāko daļu no budžeta. Cik tas ir pareizi vai nepareizi – ir atsevišķs jautājums, jo patlaban jums, kaut ko tādu iegādājoties, ir svarīgi noskaidrot, kāda ir īpašuma tirgus vērtība un vai tā ir patiesā vērtība.» A.Puķītis norādīja, ka lielvārdiešiem skolu līmenī pieprasītāka bijusi nesen aizvērusies Aizkraukles Ledus halle, jo tā bijusi pievilcīgāka gan cenu, gan izmantošanas laika ziņā. «Viss ir risināms, taču, ja mēs investējam līdzekļus, tad gribēsim, lai mūsu bērniem un jauniešiem būtu iespēja šo bāzi izmantot treniņprocesam, veidojot spēcīgas komandas bijušā Ogres rajona teritorijā,» sacīja Lielvārdes pārstāvis. «Ir skaidrs, ka tas viss nevar veidoties tikai uz privātajiem principiem. Tai ir jābūt nopietnai sporta skolai vai sporta klubam, kuram būs iespēja ātrāk pretendēt uz kādu valsts finansējumu, lai darbība kļūtu sistemātiska, nevis būtu atkarīga no pieejamajiem līdzekļiem: «Ai, man šodien naudas nav, un es šodien nespēlēšu.» Mums būtu jākoncentrējas uz to, lai bērniem, kuri vēlas trenēties, jau no mazotnes nebūtu jābrauc uz Rīgu vai vēl tālāk, taču nevajag lolot cerības, ka mēs šeit tagad veidosim ko līdzīgu Rīgas «Dinamo». Jaunieši jātrenē tā, lai labākos varētu «pārdot» spēcīgajām «lielajām» komandām, tādā veidā vismaz daļēji atpelnot ieguldījumus kaut vai trenera atalgojumā.»

 

Skolēni neprot nedz slidot, nedz slēpot

Lielvārdes pārstāvja teiktajam pievienojās arī E.Helmanis, uzsverot, ka mums ir svarīgi pašu bērni, kurus varētu piesaistīt sporta centram vai klubam. Viņaprāt, mums būtu jāaizmirst par «lielo» hokeju, koncentrējoties uz vietējām aktivitātēm – kaut vai rīkojot daiļslidošanas vai hokeja čempionātus starp novadiem. «Es gan gribētu izvairīties no izskanējušā termina «pārdot»,» piebilda mēra vietnieks. «Jauniešiem tā būtu vienkārši iespēja kļūt par profesionāļiem.»

E.Helmanis atsaucās uz paša skolas laikiem, kad hokeja sacensības risinājās starp klasēm un skolām. «Vienalga – labā vai sliktā līmenī. Galvenais, ka tās notika,» pauda viņš. «Kādreiz skolās, sporta nodarbībās, mācīja arī slēpot. Taču tagad jaunieši vairs to neprot, jo nav, kas rāda piemēru.

Mums visiem patīk skatīties, kā spēlē Rīgas «Dinamo». Bet, ja nebūs bērnu hokeja, nebūs arī šo profesionālo komandu. Nevar visus līdzekļus izdalīt pabalstos un noēst. Ir jāceļ tautas pašlepnums – kaut vai ar panākumiem sportā.»

 

Kas lācītim vēderā?

Lai arī sanāksmē piedalījās Vidzemes Ledus halles pārstāvis Egīls Mackins, viņš nevarēja atbildēt uz visiem ar halles materiālajām saistībām un stāvokli saistītajiem jautājumiem, apņemoties potenciālos darījuma partnerus informēt līdz šīs nedēļas ceturtdienai – pirms brauciena uz Tukumu. «Man tomēr būtu svarīgi dzirdēt, cik ilgi halle spētu «novilkt» pašas spēkiem?» vaicāja Lielvārdes pārstāvis. «Tā mēs varētu saprast, ar kādu laika sprīdi varam rēķināties, lai atrastu nepieciešamos līdzekļus.»

E.Helmanis informēja klātesošos, ka ir ticies ar bankas pārstāvjiem, kurā halle ir ieķīlāta, un uzzinājis, ka tiek regulāri kavēti kredītmaksājumi. «Beigas var pienākt jebkurā brīdī,» sacīja E.Helmanis. «Jo jebkurš, kuram ledus halle ir parādā, var to iesniegt maksātnespējas procesa uzsākšanai, un tad mums halle būs pazaudēta. Mēs nevaram sēdēt un pusgadu domāt, lēmums jāpieņem operatīvi. Tomēr sākumā būtu jāredz, «kas lācītim vēderā», tātad uzņēmuma bilance un visas saistības. No halles pārstāvjiem tiks pieprasīta visa mums nepieciešamā informācija.» Iespējamie darījuma partneri bija vienisprātis – jāpieaicina neatkarīgs eksperts, kas novērtētu īpašumu.

E.Mackins pastāstīja, ka banka ir vienīgā iestāde, pret kuru hallei ir parādsaistības un kura ir tiesīga uzlikt īpašumam aizliegumu. «Tas būtu redzams arī Zemesgrāmatā,» komentēja E.Mackins.

Tāpat E.Mackins informēja klātesošos, ka halles apsaimniekošana, ieskaitot maksājumus par gāzi un elektrību, saimnieciskos izdevumus un darbinieku algas, ik mēnesi izmaksā 10 līdz 13 tūkstošus latu – vasarā dārgāk, bet ziemā lētāk. Apmēram 3100 latus no kopējās izmaksu summas veido personāla algas ar visiem nodokļiem. Elektrības rēķinu apmaksai ik mēnesi tiek tērēti ap 5000 latu. «Ja pirms gada ik mēnesi elektrības piegādei tērējām 7500 latus mēnesī, tad tagad, ierīkojot ekonomiskās ierīces, esmu panācis ievērojamu izdevumu samazināšanos,» informēja E.Mackins.

Gadījumā, ja Vidzemes Ledus halles tagadējiem īpašniekiem izdosies panākt vienošanos ar pašvaldībām, tās pārņemtu ne tikai pašu halles ēku, bet arī visu tās aprīkojumu, ieskaitot kafejnīcu, ledus mašīnas, sporta inventāru, trenažieru zāli, kas pašlaik nedarbojas, un arī autostāvvietu, kura patlaban ir vispelnošākā kopīgā nekustamā īpašuma sastāvdaļa.

 

Kristīnes Zaķes foto