… Un atnāca Pegazs

[ A+ ] /[ A- ]

Nekur nav tik skaisti kā Ogrē!

No redakcijas. Atvainojamies autorei un lasītājiem, ka tikai tagad rodam iespēju publicēt šo pēc pavasara smaržojošo tēlojumu. Un pie viena aicinām – atskatīsimies pār plecu un vēlreiz pakavēsimies pieneņu laikā!

Terēzija Deģe

«Pienenītes, pienenītes,/ Mums tā skaisti radoties./ Visa esmu tīra zelta,/ Jums zeltīti lindraciņi.

Pienenītes, pienenītes,/ Sēž uz zaļas pakalnītes,/ Iet garām mīļā saule,/ Dod visiem labu rītu./ Esmu visa tīra zelta,/ Jums zeltīti lindraciņi.» (Rudolfs Blaumanis).

Sagaidījusi pirmos saules starus, basām kājām skrienu pa upes piekalnīti līdz tiltam. Jūtu, rasas kurpes man tik patīkami silda pēdas. Tās dod vieglumu kājām un prieku sirdij. Un saulīte pasniedz pilnu sauju ar rasas pilieniem, kurus es dzeru un dzeru. Nomazgāju seju, lai manī ir jaunības dzirkstis, smaids, veselība un labestība.

Te piepeši ieraugu, ka visas pienenītes man visapkārt ir atvērušas savas ziedgalviņas un pagriezušas uz saulīti. «Iet garām mīļā saule,/ Dod visiem labu rītu.» Visā upmalā, līku, loču pļavās, pakalnītēs un piekalnītēs uzziedējušas smaržīgās, dzeltenās pienenītes. Priecājos par skaisto pieneņu paklāju, ko Dievs mums ir dāvājis.

Tā man priecājoties, jūtu maigu pieskārienu matiem, rokām un sejai. Jūtu, ka kāds ir man blakus un tāpat priecājas par pieneņu mākoni mums apkārt. Lūk, pie tilta stāv dienvidvējš Juris. Ar spārniem viņš mani sveicina – dod manim labu rītu.

«Ko tu te gaidi?»

«Baudu dabas skaistumu, ko pavasarī dāvā pieneņu ziedi.»

«Nu ko, varbūt apiesim Ogrei apkārt kā laimes meklētāji? Sēdies uz maniem spārniem. Lidosim kopā! Mums piederēs visskaistākais dārgums – pieneņu paklājs.»

Lidojam arvien augstāk, tālāk, līdz nonākam Špakovska parkā. Ar prieka pilnām acīm vērojam to skaistumu, ko veido pieneņu ziedi. Lūk, kur piekalnītē jau veidojas ozolzaru vainags! Esam jau aizlidojuši līdz Zilajiem kalniem. Viss dzeltens, skaists un smaržīgs. Vai to skaistumu jūt arī sportisti?

Lidojam pāri Ogres centram. Viss tik skaisti dzeltens un smaržo pēc medus. Bitītes zina, ka pieneņu medus ir veselīgs un visgaršīgākais. Visa daba san un dūc. Arī pati bitīte ir kā dzeltens mākonītis. Viņa visu medutiņu nes uz savām mājām, cilvēku veselībai un priekam. Visa Ogre ir ietīta dzeltena raksta paklājā. Nekur nav tik skaisti kā Ogrē! Tās ir mūsu siltās mājas.

Atkal esam atlidojuši pie tilta. Stāvam viens otram pretī, ar dzirkstošām acīm un pilnu sirdi laimes. Piepeši ieraugu Jurim rokās pilnu grozu ar pieneņu ziediem.

«Kam tu dāvāsi šos ziedus?»

«Tuvojas Līgo vakars. Brūvēšu pieneņu vīnu. Ielūdzu arī tevi. Saskandināsim glāzes, iedzersim pieneņu vīnu. Lai skan! Līgo!»