Šķiet, visjaukākie ir tie svētki, kas pieklauvē it kā paši no sevis, bez īpaša scenārija. Kad bez pārējām piedevām pietiktu vien ar to, ka vienkop ir sanākušie īstie cilvēki.

Par šādu baznīcu dvēselei ik gadus kļūst «Latvijas Lepnuma” ceremonija Otrajos Ziemassvētkos. Tā daudziem raisa kamolu kaklā un aizkustinājuma asaras, vienlaikus vaicājot: «Vai mana sirds ir tik liela? Vai es tā spētu?”

Otra šāda ļoti balta un dvēseliska tikšanās mani pārsteidza aizvadītajā svētdienā, kad Ogres Goda pilsoņi kopā ar Ogres novada domes pārstāvjiem devās uz koncertu Vidzemes jaunajā koncertzālē Cēsīs. Šī nesteidzīgā pabūšana kopā ar mūsu cienījamākajiem cilvēkiem bija patiesām vērtībām piepildīts laiks. Gan Kornēlijas Lukševicas mudinājums visiem kopā nodziedāt «Pie Dieviņa gari galdi» ar vēlējumu: «Dod, Dieviņ’i, kalnā kāpt, / Ne no kalna lejiņā, / Dod, Dieviņ’i, otram dot / Ne no otra mīļi lūgt!» Gan vairāku pasākuma dalībnieku gaišās pārdomas par dzīvi. Kā jau svētku laikā, daudz tika runāts arī par eņģeļiem, un viens no secinājumiem – mēs ikviens otram varam kļūt par labo eņģeli!

Vai ik dienas mēs redakcijā sajūtam arī savu eņģeļu – mūsu lasītāju – pieskārienu. Gan ar uzmundrinošu, gan labvēlīgi kritisku vārdu vai gluži praktisku padomu. Piemēram, bieži, esot interesantu un noderīgu svētku dāvaniņu meklējumos, mani ir glābuši mūsu darbīgie lasītāji. Gruntēm Ķegumā bitītes arvien sanesušas gardu un veselīgu medu un kādu ķocīti allaž izdevies aizrunāt. Savukārt šajos svētkos vairākus draugus izdevās iepriecināt ar mūsu abonentes Ināras Klipsones interesantajiem rokdarbiem.

Mēs lepojamies ar savu lasītāju dzīves gudrību un prasmīgajām rokām. Un vēlamies arī Jaunajā gadā turpināt būt Jūsu visu eņģeļi – vajadzīgas informācijas nesēji. Tālab aizejošā gada pēdējā numurā visa kolektīva vārdā saku – uz tikšanos atkal nākamgad!

Dzintra Mozule