Uzticības līmenis krītas

[ A+ ] /[ A- ]

Domājot par traģēdiju Jēkabpilī, par kukuļdošanas skandālu, kurā iesaistīts Vaškevičs, kā arī gaidāmajām prezidenta un tiesībsarga vēlēšanām, mani pārņem sajūta, ka Latvijā netrūkst personu ar melnajiem traipiem biogrāfijā, bet ļoti trūkst cilvēku, kas spētu iemantot plašas sabiedrības uzticību.

Nejaušs darvas piliens vai regulāra medus apmaisīšana ar netīru karoti?

Jēkabpils traģēdija ir ārkārtas gadījums un nenozīmē, ka visi policisti ir nelieši, taču tā atklāj ļoti nopietnas nepilnības iekšlietu sistēmā, jo īpaši nepietiekamā darbinieku kontrolē.

Tukuma iedzīvotāji jau sen baumo, ka laupīšanā aizturētie Tukuma policisti nodarbojas ar «netīrām» lietām, turklāt par viņiem jau ierosinātas vairākas disciplinārlietas. Es saprotu, ka, balstoties tikai uz sliktu reputāciju, policistu nevar atlaist, taču stingrāka kontrole, iespējams, būtu palīdzējusi novērst noziegumu.

Neilgi pēc stāšanās amatā iekšlietu ministre Linda Mūrniece solīja, ka atradīs veidus, kā negodīgos policistus atlaist nekavējoties. Neviens jau negaidīja, ka viņa «izravēs visas nezāles», taču tas, ko sabiedrība gaidīja un gaida joprojām, ir sistēmas reformas un policijas iekšējā drošības dienesta darbības uzlabošana.

Šobrīd, kā atzīst policistu arodbiedrības vadītājs Agris Sūna, reģionālo iecirkņu vadītāji piever acis uz savu darbinieku pārkāpumiem un neierosina disciplinārlietas, jo baidās palikt ar tukšu štata vietu. Turklāt reizēm struktūrvienību vadītāji atļauj darbiniekiem savienot darbu policijā ar citiem amatiem, pietiekami neizvērtējot, vai tas nerada interešu konfliktu un netraucē tiešos pienākumus.

Ar kukuļdošanu nodarbojas paši kukuļdošanas apkarotāji

Jau tā lielo neticību valsts amatpersonām vēl vairāk pastiprināja nesenais Vladimira Vaškeviča arests saistībā ar iespējamo kukuļdošanu lielos apmēros. Turklāt pastāv aizdomas, ka šis nav vienreizējs gadījums, bet gan daļa no ilgstoši pastāvošas shēmas. Ja pats Valsts ieņēmumu dienests piesedz nodokļu nemaksāšanu un kontrabandu, kam tad lai sabiedrība uzticas un kā rokās nodod kontroles funkciju?

Ja sabiedrība neuzticas politiķiem, tas var norādīt uz neuzticību konkrētām personālijām, taču, ja sabiedrība jau sāk neuzticēties institūcijām kā tādām un valsts ierēdnī vai policistā vairs nesaskata savu interešu aizstāvi, ir jāsāk baidīties par demokrātijas pastāvēšanu.

Nacionālo varoņu meklējumos

Visbeidzot Latvijā trūkst izteiktu līderu, kas baudītu plašas sabiedrības uzticību. Tuvojoties termiņam, kad jāieceļ nākamais tiesībsargs, nākas secināt, ka starp 2 miljoniem iedzīvotāju nemaz nav tik viegli atrast kādu ar labu juridisko izglītību un nevainojamu reputāciju, kas varētu pildīt tiesībsarga funkcijas un iemantot plašu uzticību. Par vienotu kandidātu pagaidām nevar vienoties pat koalīcija, nerunājot pat par Saeimu kopumā.

Līdzīga situācija ir arī attiecībā uz nākamajām prezidenta vēlēšanām. Pagaidām tā nopietni tiek runāts tikai par vienu kandidātu – esošo valsts prezidentu Valdi Zatleru. Kur ir citi? Kur ir nacionālie varoņi, vadoņi un līderi, kam sabiedrība gribētu uzticēties? Vai tiešām mēs esam tik aizdomu pilna, kašķīga un nevienprātīga tauta, ka nespējam savā vidū atrast līderus? Vai varbūt līderu vienkārši nav, viņi visi ir jau kādreiz «sasmērējušies»? Meklēsim un centīsimies atrast vidusceļu starp aklu uzticēšanos un slimīgu neuzticību.